Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs 20 biznesa idejas; jau jūnija beigās tiks izsludināta jauna pieteikšanās

Kārtējā – sestajā kārtā – zaļi domājošie Latvijas uzņēmēji savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam varēja pieteikt līdz 9. maijam. «Lai gan vērtēšanas komisijas darbs bija izaicinošs, jo bija jāizvērtē 62 ļoti labas biznesa idejas, tika izvēlētas 20 vislabākās,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Vērtējot pieteiktās idejas, viņš secina, ka nereti ideju autori pārlieku lielu uzsvaru liek uz «zaļumu», otrajā plānā atstājot ideju par biznesu. «Nenoliedzami, ka «zaļums» ir būtisks faktors un mēs arī saucamies Zaļo tehnoloģiju inkubators, tomēr būtisks ir arī biznesa potenciāls,» norāda inkubatora pārstāvis.

Zaļo tehnoloģiju inkubators līdz šā gada 9. maijam aicina biznesa ideju autorus iesniegt videi draudzīgu un inovatīvu biznesa ideju pieteikumus pirmsinkubācija atbalsta saņemšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Zaļo tehnoloģiju inkubatorā biznesa ideju autoriem ir iespēja notestēt savu ideju, saņemt finansiālu atbalstu, kā arī saņemt palīdzību klientu piesaistē. Zaļo tehnoloģiju inkubators sniedz pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus:

Šajā pirmsinkubācijas atlases kārtā plānots atbalstīt 20 biznesa idejas un pieejamais atbalsta apjoms vienam biznesa ideju autoram no 5 000 EUR līdz 10 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100%. Pirmsinkubācijas atbalsta saņēmēja minimālais atbalsta saņemšanas ilgums nav ierobežots, bet maksimālais atbalsta saņemšanas ilgums ir 6 mēneši.

Atbalsts pirmsinkubācijai paredzēts ekspertu konsultācijām idejas dzīvotspējas pārbaudei, tirgus izpētei, biznesa plāna sagatavošanai, semināru, darba grupu organizēšanai, komercdarbības idejas tehnoloģiskās ekspertīzes, kā arī ideju attīstītāju komandas veidošanai.

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā atbalstītajām aktivitātēm ir izveidojies finansējuma ietaupījums, tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) rosina pārdalīt finansējumu starp programmas aktivitātēm, informē EM.

Ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā īstenošanas kārtībā, kas pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu saņēmējiem palielina pieejamo finansējumu 1,090 miljonu apmērā, no kura 70% ir paredzēti pirmsinkubācijas pakalpojumu sniegšanai. Tāpat plānots pagarināt Programmas īstenošanas termiņu līdz 2017. gada 31. decembrim.

Programmas atbalstītās kārtas ir noslēgušās un šobrīd norit 15 atklāta projektu konkursa projektu īstenošana un 24 neliela apjoma grantu shēmas projektu īstenošana. Tāpat notiek arī iepriekš noteiktā projekta – Zaļo tehnoloģiju inkubators - īstenošana, kas nodrošina pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus.

Zaļo tehnoloģiju inkubators pirmsinkubācijas programmā nākamajā kārtā plāno atbalstīt 20 idejas; vēl šodien var pieteikt savus projektus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šī ir iespēja ikvienam esošajam vai topošajam Latvijas uzņēmējam, kurš savu biznesu saista ar zaļajām tehnoloģijām, iegūt atbalstu intelektuālo un finanšu resursu piesaistē, kas nepieciešami inovatīvu biznesa ideju attīstīšanai. Pirmsinkubācijas laikā inkubators palīdzēs uzņēmējiem pilnveidot un notestēt biznesa idejas, kā arī sagatavot biznesa plānu un definēt biznesa modeli,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) komercdirektors. ZTI atbalsta projektus, kas veicina atjaunojamo materiālu un enerģijas avotu izmantošanu, samazina un novērš emisiju un atkritumus. Atbalsts ir paredzēts idejām ar augstu eksporta potenciālu, tehnoloģiski ietilpīgām («zaļās tehnoloģijas») un ar zinātnisku ievirzi, produkta attīstīšanai, nevis perfektas tehnoloģijas izstrādei un komandām ar ambīcijām un vēlmi uzvarēt.

Zaļo tehnoloģiju inkubatora pirmsinkubācijas atbalsta fonda septītais uzsaukums ir atvērts līdz 2016. gada 4. jūlijam.

Septītajā uzsaukumā slēgt pirmsinkubācijas līgumu tiks aicinātas 10 biznesa ideju komandas (ar nosacījumu, ka tās atbilst de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumiem).

Līdz šim Zaļo tehnoloģiju inkubators ir atbalstījis vairākas komandas, kuras jau ir spējušas sevi apliecināt kā veiksmīgus uzņēmējus. To vidū ir SIA PolyLabs, kas nodarbojas ar poliola ražošana no atjaunojamām izejvielām, SIA Alina, kas piedāvā videi draudzīgu antimikrobiālu piedevu būvniecības apdares materiāliem, SIA InCell, kas piedāvā šūnu transplantācijas produktu zirgu cīpslu tendinopātijas ārstēšanai, SIA EHO Textiles, kas nodarbojas ar viedā apģērba izstrādi, SIA EPM, kas ir tehnoloģija silīcija rūpniecības atkritumu pārstrādei par silīcija-alumīnija ligatūru, SIA ESCO Būve, kas nodarbojas ar kaņepju betona paneļu māju ražošanu, SIA Solid State Architects, kas strādā ar videi draudzīgu mehanoķīmisku zāļu vielu kristalizācijas tehnoloģiju, kā arī citi uzņēmumi un biznesa komandas.

Latvijas uzņēmums SIA Baltic3d.EU ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) atbalstu radīs jaunus 3D printēšanas materiālus jeb printēšanas diega veidus, kuru ražošanā tiks izmantota otrreiz pārstrādāta plastmasa: HDPE (augsta blīvuma polietilēns) un PP (polipropilēns), kā arī dabīgās izcelsmes koksnes šķiedras.

Baltic3D.EU ZTI inkubācijas ietvaros risina divas problēmas ar hobija klases printeru materiāliem – strauji augošo pieprasījumu pēc spolēs satīta 3D printēšanas diega (materiāla) un praktiski neesošo piedāvājumu pēc otrreiz pārstrādātiem 3D printēšanas diegiem. Baltic3D.EU arī netieši pievēršas vides piesārņojuma problēmu risināšanai, izmantojot otrreiz pārstrādāto plastmasu pirmreizējās vietā. Arī fakts, ka Olainē atrodas viens no lielākajiem otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā SIA Nordic Plast, ar kuru uzņēmums sadarbojas, ir būtisks priekšnosacījums inovatīvā 3D printēšanas diega izstrādei un ieviešanai.

SIA Affoc Solutions Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) ietvaros izveidojuši projektā paredzēto prototipu tālākai pakalpojuma attīstībai un jau veikuši energoefektīvās sakaru sistēmas tehnoloģijas jeb ESST testēšanu. Šobrīd uzsākta sadarbība ar uzņēmumu Čehijā un veiktas pirmās pārrunas ar potenciāliem partneriem Lietuvā.

SIA Affoc Solutions īpašnieka Mareka Parfjonova sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Telekomunikāciju institūtu izstrādātā ESST tehnoloģija jau projekta sākumā tika iezīmēta kā potenciāla Latvijas eksporta prece. Šobrīd uzņēmums sācis sadarbību ar uzņēmumu Čehijā, analizējot viņu iekārtas, kas paredzētas monitoringa sistēmai.

«Esam uzsākuši piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu dažādām būvniecības kompānijām, kas darbojas šķiedru optikas infrastruktūras izbūvē. Pagājušajā nedēļā uzrunājām būvniecības kompāniju Lietuvā. Inkubācijas pakalpojumu ietvaros šobrīd tiek pētīts arī eksporta tirgus Kazahstānā, kur varētu būt interese par ESST un citām uzņēmuma piedāvātajām tehnoloģijām un risinājumiem šķiedru optiskās pārraides sistēmas sfērā un būtu vērts aizbraukt vizītē,» stāsta SIA Affoc Solutions īpašnieks un projekta attīstītājs Mareks Parfjonovs.

SIA PlayGineering Systems, uzņēmums, kas darbojas augsto tehnoloģiju jomā, piedāvājot video analītikas un optikas risinājumus profesionālajam sportam, novembra izskaņā noslēdzis vienošanos ar Korejas Hokeja Asociāciju par video analītikas sistēmas uzstādīšanu divās hokeja hallēs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Korejā esam parakstījuši līgumu ar partnerkompāniju un piedalījušies Latvijas vēstniecības atklāšanā Korejā. Panācām arī vienošanos ar Korejas Hokeja Asociāciju par uzstādīšanu divās hallēs.

Vēl esot Latvijā veicām labu sagatavošanās darbu, kā rezultātā Korejā 4 dienu laikā esam proaktīvi tikušies ar vairāk nekā 20 svarīgiem cilvēkiem, kas ļoti palīdzējis sasniegt šo rezultātu. Milzīgs paldies par palīdzību un izveidotajiem kontaktiem jāsaka Oļegam Iļģim no Latvijas vēstniecības Korejas Republikā. Vienlaikus aktīvi strādājam, lai organizētu jaunos pasūtījumus arī uz Kazahstānu, Čehiju, Vāciju un citām valstīm. Ļoti aktīvi un skurpulozi turpinām jauno produktu izstrādi,» par paveikto Korejā stāsta SIA PlayGineering Systems līdzdibinātājs un izpilddirektors Ričards Fomrats.

Latvijas uzņēmums SIA Linum Color izstrādājis produktu, kas varētu būt viens no pirmajiem Eiropas tirgū. Tas ir bezkrāsains lineļļas pernicas pārklājums ārdarbiem ar izteikti paaugstinātu saules UV staru aizsardzību, pastāstīja uzņēmumā.

SIA Linum Color Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) inkubācijas ievaros attīsta jauna produkta receptūru, kas paredzēta izmantošanai ārdarbos uz koka virsmas, saglabājot tā dabīgo toni un nodrošinot virsmas aizsardzību ilgtermiņā. Tam būšot izteikta noturība pret negatīviem ārējās vides faktoriem kā, piemēram, saules staru intensitāti, krasas temperatūras maiņu, izteiktu gaisa mitrumu un pelējumu.

«Pārklājuma receptūras meklējumi galvenokārt ir balstīti uz klientu izteiktajām vēlmēm un inovācijām nozarē. Mūsdienu mainīgajā vidē ir būtiski ieklausīties klientu teiktajā – ieklausieties savos klientos un esiet pirmie, kas spēj vēlmes piepildīt! Gan pieaugušie, gan bērni arvien vairāk novērtē dabīgos materiālus un ekoloģiskos pārklājumus, kas ir veselībai un videi draudzīgs produkts. Kā viena no vēlmēm ir maksimāli saglabāt koksnes dabīgo toni. Ja iekšdarbos izstrādājums jau ir, tad ārdarbos nav tik vienkārši radīt šādu produktu, it īpaši, ja apdares materiāls ir pilnīgi dabīgs. Šobrīd tirgū esošais piedāvājuma klāsts šo vēlmi vēl nespēj apmierināt,» stāsta SIA Linum Color projektu vadītāja Velga Balode.

Rūpnieciskajos eksperimentos Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevies iegūt pirmās, rūpnieciski izgatavotās biopolimera granulas. Šobrīd notiek darbs pie inovācijas pārneses no akadēmiskās vides uz industriālas ražošanas uzsākšanu.

Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu SIA Biokompozītmateriālu institūts veido jauna, videi draudzīga biopolimēra materiāla sēriju. Jaunie biopolimēri ir piemēroti dažāda veida pārtikas un nepārtikas izstrādājumu iepakojumam, 3D printeru stigām un ir lietojami arī lauksaimniecībā. Biopolimēra materiāla īpašību uzlabošana un ražošanas tehnoloģijas attīstība notiek sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūtu.

«Svarīgs produkta attīstības posms ir uzsākts šā gada martā, kad tika veikti pirmie, rūpnieciskie eksperimenti. Līdz šim biopolimera granulas tika iegūtas tikai laboratorijas apstākļos un ļoti mazos apjomos, kas pierādīja šāda produkta iespējamību, bet nevarēja parādīt biznesa idejas pamatotību. Rūpnieciskajos eksperimentos uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevās iegūt pirmās rūpnieciski izgatavotas biopolimera granulas. Tagad tiek noteiktas izgatavotā materiāla mehāniskās un citas īpašības,» stāsta viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ilmārs Vīksne.

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2016. gada otrā pusgada informatīvo ziņojumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanas statusu, informē FM.

Šobrīd turpinās 7 EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu ieviešana, kuru ietvaros Latvijas tautsaimniecībā investētais finansējums sasniedza 60,2 miljonus eiro jeb 80,2% no kopējā Latvijai pieejamā EEZ/Norvēģijas finansējuma. Kopumā līdz pārskata perioda beigām no 339 projektiem ir pabeigta lielākā daļa - 84% jeb 283 projekti. Atlikušie projekti jāpabeidz līdz 2017. gada 30. aprīlim.

2017. gada 30. aprīlī kā pirmā tiks noslēgta programma NVO fonds, kā rezultātā tika īstenoti 205 projekti. Liela daļa projektu tika īstenoti ar mērķi stiprināt demokrātiskās vērtības, bet daļa no tiem bija vērsti arī uz rasisma, ksenofobijas, homofobijas mazināšanu un romu iekļaušanu sabiedrībā.

Aizvadītajā nedēļas nogalē ar Latvijas izgudrojumu - rapšu un tallu eļļas polioliem, izstādē Putech Eurasia 2015 Turcijā nozari iepazīstināja SIA PolyLabs, kas globālo poliuretāna nozari tiecas virzīt uz atjaunojamo resursu un videi draudzīgu risinājumu izmantošanu.

«Turcija mums ir jauns tirgus ar daudzveidīgiem vietējiem spēlētājiem. Es pat teiktu - ļoti pašpietiekams tirgus, bet tajā pašā laikā zaļās tehnoloģijas tajā nav attīstītas. Lai arī šobrīd plaši izmanto lētus poliolus no Ķīnas, tomēr ir visai liela interese par iespēju ražot poliuretāna putas no zaļajiem materiāliem, lai savu produkciju spētu vieglāk eksportēt uz Eiropas valstīm,» izstādes iespaidos dalās SIA PolyLabs vadītājs Kristiāns Grundštoks.

Izstādes laikā interesi par PolyLabs ražotajiem polioliem izrādījuši nozares pārstāvji un pasaules mēroga nozares mediji. «Šobrīd turpinās pārrunas par sadarbību ar vairākiem nozares «lielajiem spēlētājiem», tostarp arī ar izplatītājiem. Jāpiebilst, ka Turcijā mūs uzrunāja arī nozares vadošā zinātniskā žurnāla PU Magazine International pārstāvis, lūdzot sagatavot zinātnisko rakstu sēriju par PolyLabs zaļajiem polioliem pasaules mērogā,» ziņo K.Grundštoks.

Latvijas Universitātes darbinieku veidotais uzņēmums InCell pabeidzis inovatīva šūnu transplantācijas produkta sporta zirgu cīpslu un saišu traumu ārstēšanai izstrādi

SIA InCell līdzīpašniece Anna Ramata-Stunda stāsta, ka cīpslu un saišu traumas sporta zirgiem ir bieži sastopamas. Pēc tām ir līdz pat deviņu mēnešu garš atlabšanas periods, kura laikā jāatsakās no treniņiem un dalības sacensībās, turklāt pēc šādu traumu ārstēšanas bieži notiek atkārtoti cīpslu un saišu plīsumi. Gan laikietilpīgā ārstēšana, gan paaugstināts atkārtotu traumu risks būtiski samazina sporta zirgu spēju piedalīties sacensībās, rada ievērojamas dīkstāves izmaksas, samazina zirga tirgus vērtību. SIA InCell izstrādātais šūnu transplantācijas produkts ievērojami samazina cīpslu un saišu ārstēšanas laiku, turklāt veicina funkcionālu elastīgu audu atjaunošanos, kavē rētaudu veidošanos, samazinot atkārtotu traumu rašanās risku, viņa apgalvo.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Zaļo tehnoloģiju inkubators (ZTI) aicina zaļi domājošos Latvijas uzņēmējus pieteikt savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam ideju uzņemšanas sestajā kārtā, informē ZTI pārstāvji.

Pieteikumus iespējams iesniegt līdz 26. oktobrim, aizpildot anketu ZTI mājas lapā giic.lv. ZTI atbalsta projektus, kas veicina atjaunojamo materiālu un enerģijas avotu izmantošanu, samazina un novērš emisiju un atkritumus. Ideju uzņemšanas piektajā kārtā ir plānots atbalstīt 25 idejas.

Līdz šim ZTI ir saņēmis 379 biznesa ideju pietiekumus. 81 biznesa idejas ir uzņemtas pirmsinkubācijā. Šī ir iespēja ikvienam esošajam vai topošajam Latvijas uzņēmējam, kurš savu biznesu saista ar zaļajām tehnoloģijām, iegūt atbalstu intelektuālo un finanšu resursu piesaistē, kas nepieciešami inovatīvu biznesa ideju attīstīšanai. Pirmsinkubācijas laikā ZTI palīdzēs uzņēmējiem pilnveidot un notestēt biznesa idejas, kā arī sagatavot biznesa plānu un definēt biznesa modeli.