Pasaulē jumtu apzaļumošanu atbalsta un veicina valsts
Zaļie jumti, ar to saprotot nevis jumta seguma krāsu, bet gan jumtu ar veģetāciju, no ekoutopijas pārvēršas ekorisinājumā. Kaut gan tas nav nekāds mūslaiku izgudrojums (atcerēsimies velēnu jumtus), tomēr tieši tagad, kad zaļš jumts vairs nav tikai apsēstu vides aktīvistu privilēģija, bet gūst arvien plašāku varas institūciju atbalstu, tie piedzīvo savu renesansi.
Tā pērn Francijā pieņemtais likums nosaka, ka industriālajās zonās katras jaunceltnes jumtam ir jābūt daļēji segtam ar augiem vai saules bateriju paneļiem. Parlamenta apstiprinātā versija gan ir krietni maigāka par vides aktīvistu ieteikto, ka jebkuras jaunceltnes – vai tā ir komerciāla vai privāta būve – jumtam ir jābūt 100% zaļam. Toronto līdzīgu lēmumu pieņēma pirms septiņiem gadiem. Ņujorkā nav likuma, bet zaļos jumtus atbalsta ar nodokļu atlaidēm namīpašniekiem un projektu attīstītājiem, pašvaldības subsīdijām un vienkāršu cilvēku entuziasmu.
Arhitekts Ventis Didrihsons ir pārliecināts, ka arī Rīgai būtu dažādi jāstimulē zaļo jumtu attīstība visām jaunbūvēm. «Pasākumi var būt stimulējoši, piemēram, nodokļu atlaides, vai ierobežojoši, piemēram, aizliegums būvēt «plikos» jumtus. Tāpat uzskatu, ka visiem valsts un pašvaldības jaunbūvējamiem objektiem ar lēzeniem vai plakaniem jumtiem ir jābūt zaļiem jau projektēšanas uzdevumā,» pauž V. Didrihsons.
Visu rakstu Zaļie jumti: no utopijas līdz risinājumam lasiet 5. maija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/6
Venta Didrihsona projektētajā River Breeze Residence Klīversalā jumtu un jumta terases paredzēts daļēji apzaļumot ar kokiem un krūmiem.
#2/6
LU Dabas zinātņu akadēmiskā centra zaļais jumts ir veidots slīpās plaknēs, kas prasījis papildus tehnisko risinājumu, bet apzaļumoti tie ir ar pieticīgām augu sugām