Reģistrētas izmaiņas SIA "YIT Infra Latvija" amatpersonu sarakstā, liecina "Lursoft" dati.

Dati rāda, ka līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Mika Peter Kovero vietā amatā iecelta Katja Maria Laurila. Bez jaunās valdes priekšsēdētājas SIA "YIT Infra Latvija" valdē strādā arī Juha Matti Jauhiainen un Jari Antti Juhani Virsunen. Lursoft dati rāda, ka SIA "YIT Infra Latvija" jaunieceltā valdes priekšsēdētāja līdz šim nav ieņēmusi amatus citos Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

SIA "YIT Infra Latvija" galvenais darbības veids ir ģenerāluzņēmējdarbība būvniecībā. 2018.gadā uzņēmuma finanšu rezultāts bija 1,6 milj.EUR zaudējumi, ko ietekmēja vairāki faktori. Piemēram, uzņēmums saskārās ar būvniecībai nepieciešamo materiālu pieejamības problēmām, darbaspēka resursu trūkumu, vairāku augstās komplicētības pakāpes projektu izpildes risinājumu nodrošināšanu, kā arī reorganizāciju un integrāciju saistīto uzdevumu veikšanas papildu slodzi. Tāpat arī ietekmi uz rezultātu atstājušas izejmateriālu un resursu cenu izmaiņas.

Pēc Būvkomersantu reģistra datiem, patlaban Latvijā ir aktīvi 5,5 tūkstoši būvkomersantu, savukārt, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, kādu no būvniecības apakšnozarēm kā pamatnodarbošanos norādījis teju divas reizes lielāks uzņēmumu skaits - 10,3 tūkstoši.

No tiem 8% kompāniju pamatkapitālā ieguldīti ārvalstnieku līdzekļi, liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Lielākoties ieguldījumi nāk no tuvējām kaimiņvalstīm - Krievijas, Lietuvas un Igaunijas.

Pēc Lursoft aprēķiniem, patlaban Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 334 Latvijā reģistrētos būvniecības uzņēmumos, Lietuvas - 156, bet Igaunijas - 132.

Reģistrētā pamatkapitāla apjoma ziņā vislielākais būvniecības uzņēmums Latvijā gan pieder somiem - SIA "YIT Latvija". Lursoft izziņā pieejamie dati rāda, ka somu YIT Suomi Oy Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījuši 47,43 milj.eiro.

SIA "YIT Latvija" apgrozījums pēdējos gados bijis mainīgs. Ja 2016.gadā uzņēmums apgrozījis 6,57 milj.eiro, tad 2017.gadā apgrozījums palielinājies līdz 11,31 milj.eiro, bet pagājušajā gadā atkal sarucis līdz 6,57 milj.eiro. Pēdējo reizi ar peļņu SIA "YIT Latvija" strādājusi 2013.gadā.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.