ASV interneta kompānija Yahoo pirmdien paziņoja, ka mainīs nosaukumu uz Altaba, bet tās vadītāja Marisa Meiere atstās uzņēmuma padomi pēc tam, kad tiks pabeigts darījums ar telekomunikāciju kompāniju Verizon.

No Yahoo padomes aizies vēl pieci tās locekļi. Meiere tomēr arī pēc padomes pamešanas turpinās vadīt Yahoo.

Yahoo ir noslēgusi vienošanos par savas pamatdarbības aktīvu pārdošanu Verizon. Darījuma summa ir 4,83 miljardi ASV dolāru (4,59 miljardi eiro).

Yahoo jaunais nosaukums būs Altaba. Kompānijas galvenie atlikušie aktīvi būs 15% akciju Ķīnas interneta tirdzniecības kompānijā Alibaba un 35.5% akciju Yahoo Japan.

Darījuma pabeigšana tomēr ir apdraudēta pēc tam, kad Yahoo pērn atklāja, ka piedzīvojusi hakeru uzbrukumus, kuros nozagti lietotāju dati.

Pastāv iespēja, ka Verizon var atteikties no darījuma vai samazināt tā cenu.

ASV interneta gigants Yahoo otrdien paziņoja, ka plāno atdalīt sev piederošo 15% Ķīnas interneta tirdzniecības kompānijas Alibaba akciju daļu jaunā uzņēmumā, tādējādi akcionāriem ietaupot vairākus miljardus dolāru nodokļu maksājumos.

Jaunajam uzņēmumam ar nosaukumu SpinCo piederēs visi Yahoo 384 miljoni Alibaba akciju, kuru pašreizējā vērtība veido 40 miljardus dolāru.

Savukārt SpinCo akcijas tiks sadalītas starp Yahoo akcionāriem. Šos pasākumus paredzēts īstenot šā gada ceturtajā ceturksnī.

Yahoo 2005.gadā iegādājās 40% Alibaba akciju, par tām samaksājot vienu miljardu dolāru. Deviņus gadus vēlāk Alibaba īstenoja debiju Ņujorkas fondu biržā, realizējot pasaulē visu laiku lielāko akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO).

Kopš tā laika akcionāri, jo sevišķi Ņujorkā bāzētais hedžfonds Starboard Value mudinājis Yahoo dalīties gūtajos ienākumos.

ASV interneta gigants Yahoo valsts regulatoriem paziņojis, ka tērēs vēl divus miljardus dolāru (1,8 miljardus eiro), lai atpirktu savas akcijas.

Jaunā akciju atpirkšanas programma, kuru apstiprinājusi kompānijas direktoru valde, ilgs līdz 2018.gada martam, teikts "Yahoo" iesniegumā ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC).

Yahoo norāda, ka iepriekšējā akciju atpirkšanas programmā, kas tika apstiprināta 2013.gada beigās un kuras apjoms veido piecus miljardus dolāru, atlikuši vēl aptuveni 726 miljoni dolāru, un kompānija tos iztērēs līdz nākamā gada beigām.

Uzņēmuma vadītāji jau vairākkārt uzsvēruši uz savu ieceri atpirkt akcijas un akckonāriem izmaksāt dividendes, izmantojot ienākumus, kas gūti no investīcijām Ķīnas interneta tirdzniecības kompānijā Alibaba.

Tehnoloģiju uzņēmuma Yahoo valde tikšanās laikā apsvērs iespēju pārdot kompānijas interneta biznesu, atsaucoties uz uzņēmumam tuvu stāvošu personu teikto, raksta The Wall Street Journal.

Valde diskutēs, vai palikt pie plāna pārdot kompānijas daļu Alibaba Group Honding, vai atrast pircēju Yahoo interneta biznesam, vai īstenot abus variantus.

Yahoo pārstāvji atteikušies komentēt šo informāciju.

Kompānijas vadītāja Marisa Meijere plāno noslēgt kompānijas stratēģijas maiņu līdz janvārim, un solījusi investoriem sniegt jaunāko informāciju par turpmāko rīcību saistībā ar vārguļojošo interneta portālu. Patlaban M. Meijere sastopas ar spiedienu, ko veic investors Starboard Value, un kas iepriekšējā mēnesī draudējis ar pilnvaru maiņu, ja viņa neveiks būtiskas izmaiņas plānos.

Vairāk nekā trīs gadu vadīšanas laikā M. Meijere nav veikusi būtiskas izmaiņas kompānijas darbībā, un paredzams, ka šajā gadā tās apgrozījums saruks par 8%. Šogad Yahoo akcijas cena ir samazinājusies par 33%.

ASV interneta tehnoloģiju kompānija Mozilla Corporation trešdien paziņoja, ka tās interneta pārlūks Firefox ASV teritorijā turpmāk kā noklusēto meklēšanas programmu izmantos nevis kompānijas Google, bet gan Yahoo! izstrādāto programmu.

Google meklēšanas programma bija noklusētais variants sērfošanai internetā ar Mozilla Firefox kopš 2004.gada, bet no decembra šo Google lomu ASV pārņems Yahoo!, paziņoja Mozilla vadītājs Kriss Bērds. Partnerība ar Yahoo! ir noslēgta uz pieciem gadiem.

Bērds paziņoja, ka kompānija pieņem «lokālāku un elastīgāku pieeju, lai palielinātu izvēli un inovācijas vispasaules tīmeklī».

Krievijā Firefox sāks izmantot vietējo interneta meklētāju Yandex, bet Ķīnā - interneta meklētāju Baidu.

Bezmaksas interneta pārlūks Firefox ir trešais populārākais pārlūks pasaulē pēc kompānijas Google izstrādātā pārlūka Chrome un kompānijas Microsoft pārlūka Internet Explorer.

Noslēgusies sporta aizsargtērpu ražošanas uzņēmuma Blindsave finansējuma piesaistes kampaņa vietnē Kickstarter, taču nepieciešamos līdzekļus nav izdevies savākt, tomēr tas kompānijas plānus nekavē un janvārī tiks uzsākta masveida ražošana.

Kompānijas mērķis bija 30 tūkstoši eiro, bet izdevies savākt 25 tūkstošus eiro.

Uzņēmuma īpašnieks Andis Blinds stāsta: «Ar Kickstarter kampaņas rezultātiem esam apmierināti, jo kampaņas uzdevums bija ne tikai savākt naudu. Tā bija daļa arī no mūsu mārketinga kampaņas, kuras mērķis bija pievērst klientu un potenciālo sadarbības partneru uzmanību, kas mums ir izdevies, jo par mums rakstīja tādi pasaulē ievērojami mediji kā Yahoo Sports, Yahoo Tech un Digital Trends, kā arī interesi par mums izrādīja vairāki potenciāli investori. Šobrīd ar vienu no tiem notiek pārrunas, kas varētu noslēgties pēc Jaunā gada.»

Kompānijas Yahoo bijušais pagaidu vadītājs Ross Levinsons par 3,35 miljoniem ASV dolāru pārdevis savu īpašumu, raksta Business Insider.

Kompānijas mediju un iekšējo lietu vadītājs R. Levinsons uz laiku pildīja Yahoo vadītāja pienākumus līdz brīdim, kad šajā amatā stājās Marisa Meijere.

Patlaban viņš tirgojas ar īpašumiem, un par 7,65 miljoniem dolāru pārdevis māju, ko iegādājās 2011.gadā. Tas ir par diviem miljoniem dolāru vairāk nekā viņš par to samaksāja pirms pieciem gadiem.

Neilgi pēc šī īpašuma pārdošanas viņš iegādājies jaunu māju par 3,35 miljoniem dolāru. Tajā ir četras guļamistabas un piecas vannasistabas.

Ēkas platība ir 306 kvadrātmetri, kas ir aptuveni puse no bijušā īpašuma.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties īpašumā!

Interneta lietotāji var saskarties ar vīrusu, kas izmantojot meklētājprogrammas Google, Yahoo vai Bing novirza interneta pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji. Ļaunatūra ir aktīva visos interneta pārlūkos.

Kā norāda drošības eksperti, pārlūku novirzošais vīruss ir no pārlūkus kontrolējošo ļaunatūru kategorijas. Tai piederošās ļaunprogrammatūras, piemēram, meklētājprogrammas, maldinošas pievienojumprogrammas un paplašinājumi, var tikt iesūtītas sistēmā un instalētas interneta pārlūkā bez lietotāja ziņas.

Ja pamanāt, ka interneta pārlūks darbojas lēnāk nekā parasti, neatveras visas lapas, ķeras interneta sakari, bet Google, Bing vai Yahoo meklētājs novirza uz kaitnieciskām vietnēm, tā var būt zīme, ka dators ir inficēts ar pārlūku novirzošu vīrusu.

«Ir svarīgi neignorēt šo vīrusu un neatstāt to datorā. Novirzot pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, tas var novest pie citu, ievērojami bīstamāku vīrusu lejupielādēšanas,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Latviešu talants Kristaps Porziņģis gatavojas parakstīt reklāmas līgumu ar Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāju adidas, kas būtu lielākais šāda veida kontrakts Eiropas basketbola vēsturē, vēsta vairāki Ziemeļamerikas mediji.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas Knicks spēlētājam Porziņģim 1.oktobrī beidzās līgums ar citu sporta inventāra kompāniju Nike, taču nu viņš vienojies par ilgtermiņa līgumu ar adidas, informē Yahoo Sports.

Abas puses esot panākušas vienošanos uz vairākiem gadiem, turklāt tā paredz, ka Porziņģis viena gada laikā saņems no trim līdz sešiem miljoniem dolāru (2,7 - 5,3 miljoni eiro). Basketbolista nopelnītā summa atkarīga no viņa izpildītajiem bonusiem.

Iepriekš tik ienesīgs reklāmas līgums nav bijis nevienam Eiropas basketbolistam.

Pirms tam Porziņģim bija četru gadu līgums ar Nike, kas bija noslēgts, latvietim vēl spēlējot Spānijā. Tas basketbolistam ik gadu ienesa 25 000 dolāru (22 324 eiro). Tiesa, Nike līdz oktobra vidum ir tiesības pielīdzināties adidas piedāvājumam, taču tas, visticamākais, netiks darīts.

Saskaņā ar Kaspersky Lab 2013.gada statistiku 22% visos uzņēmuma izstrādājumos ietvertā Pretpikšķerēšanas moduļa iedarbju veido Facebook viltus lapas un paziņojumu imitācijas. Turklāt citu sociālo tīklu un emuārplatformu atdarinājumi kopumā veido 13,5%. Pavisam pagājušajā gadā ir reģistrēts vairāk nekā 600 miljonu pikšķerēšanas incidentu.

Upuru ievilināšanai pikšķerēšanas resursos kibernoziedznieki izmanto vairākus labi pārbaudītus paņēmienus. Parasti saites uz šādām lapām ļaundari izplata vēstulēs, kas atdarina sociālā tīkla paziņojumus. Ir populāra arī e-pastu izplatīšana uzlauztu kontu kontaktpersonām, piemēram, aicinājumi draugiem noklikšķināt uz saites, lai apskatītu interesantu saturu. Turklāt krāpnieki bieži ķeras pie iebiedēšanas un viltotajās vēstulēs draud bloķēt saņēmēja kontu, ko var novērst, noklikšķinot uz saites vēstulē un atvērtajā lapā ievadot personisko informāciju - viņi rēķinās ar emociju uzplūdiem, kas liks zaudēt modrību.

Samsung kaļ dzelzi, kamēr tā karsta, un inovatīvajam tālrunim Galaxy S6 Edge palīgos sūta lielāko modeli Edge+

Tehnoloģiju pasaulē apjūsmotais un tikai pavasarī pārdošanā nonākušais Galaxy S6 Edge vēl tirgū nebija paspējis «apsildīt degunu», kad Samsung augustā atkal kāpa tribīnē, lai paziņotu par lielākas versijas izgatavošanu. 4. septembrī tas nonāks Latvijas tirgū, bet īsi pirms tam Galaxy S6 Edge+ pabija DB rīcībā.

Tiem, kuri jau paspējuši aptaustīt S6 Edge, jaunais modelis nešķitīs nekas pārsteidzošs. Tomēr tas ne vien audzis augumā, bet arī ieguvis vienu otru noderīgu funkciju.

Tāpat kā uz S6 Edge, arī uz Edge+ malas var lasīt ziņas un apskatīties laika prognozi, neieslēdzot pārējo ekrānu. Guļot uz «mutes», tas mirgo krāsās, ja zvana kāda no piecām iepriekš iestādītām kontaktpersonām. Un tagad no sānu izvēlnes var izsaukt ne vien šīs kontaktpersonas, bet arī biežāk lietotās programmas. Tomēr kopš pavasara nav papildināts ziņu lenšu klāsts un faktiski jāiztiek tikai ar Yahoo!.

Noslēgusies viedpalīga ERNEST Kickstarter kampaņa, kas tika sākta 28.oktobrī. ERNEST ļauj ar viedtālruni pilnībā apvienot automašīnas, garāžas durvju un mājas vārtu kontroli.

ERNEST radītājs Artūrs Pumpurs atklāj, ka mēnesi ilgajā kampaņā projekts piesaistījis gandrīz 18 000 dolāru, kas esot liela summa. «Kopumā sasniegtais pasūtījumu apjoms ir diezgan iespaidīgs. Šobrīd personīgi sazināmies ar Kickstarter laikā iegūtajiem atbalstītājiem, kuri ir ieinteresēti produktu iegūt savā īpašumā,» stāsta Pumpurs.

Kampaņas laikā tika plānots piesaistīt 50 000 ASV dolāru. Lai gan mobilais sulainis neieguva visus līdzekļus, Pumpurs uzsver, ka dalība Kickstarter kampaņā uzņēmumam sniegusi lielu pieredzi un iespēju iepazīt ASV tirgu. «Šobrīd jau skaidri zinām, ka ERNEST pūļa finansējuma platformā startēs arī nākamgad. Esam iepazinuši Kickstarter auditoriju un pavisam drīz piedāvāsim viņiem jaunu produktu,» atklāj Pumpurs.

Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai, aģentūra LETA uzzināja Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk ir izvērsis darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Latviju.

Tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienesta hakeru grupa, kas īstenoja uzbrukumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai «OPCW», Pasaules Antidopinga aģentūrai un Malaizijas institūcijām, kuras veica izmeklēšanu saistībā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu, pēdējo gadu laikā ir vairākkārt īstenojusi uzbrukumus arī Latvijas kibertelpā, informēja SAB.

Kiberuzbrukumus Latvijā GRU ir veicis spiegošanas nolūkā, un visbiežāk uzbrukumi tikuši vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem. Retāk uzbrukumi bijuši mērķēti pret privātiem uzņēmumiem, arī medijiem. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti, un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, regulāri piekļūt e-pastu sarakstei un darba stacijā apstrādātiem dokumentiem.

ASV kredītvēsturu aģentūra «Equifax» ir vienojusies par izlīgumu, ka maksās līdz 700 miljonus dolāru (624 miljonu eiro) par datu noplūšanu, kas skāra nepilnus 150 miljonus klientu, pirmdien paziņoja regulatori.

ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) un štata regulatori paziņoja par visu laiku lielāko sodu kādai kompānijai par datu noplūšanu, kad hakeru rokās nonākuši miljoniem cilvēku vārdi, dzimšanas dati un sociālās apdrošināšanas numuri.

«Kompānijas, kas gūst peļņu no personas datu informācijas, ir īpaši atbildīgas par šādu datu aizsardzību un drošību,» sacīja FTC priekšsēdētājs Džo Simonss.

««Equifax» neveica pamatpasākumus, kas būtu novērsuši datu noplūdi, kas skāra apmēram 147 miljonus klientu,» viņš atzina, paziņojot par vienošanos starp kompāniju un regulatoriem.

Vienošanās vēl jāapstiprina tiesā. Tā paredz, ka vismaz 300 miljoni dolāru no šīs summas tiks izmaksāti cietušajiem klientiem.

Kompānijas akcijas cenas burbulis piebriedis kā negaisa mākonis vasaras pēcpusdienā

Turpinoties investoru apmātībai, elektromobiļu ražotāja Tesla akcijas cena pirmdien sasniedza jaunu vēsturisku maksimumu, pakāpjoties līdz 267,26 ASV dolāriem, tādējādi kompānijas vērtībai pārsniedzot 33 miljardus ASV dolāru. Tomēr investoriem fiksējot peļņu pirmdien tirdzniecības beigās, kompānijas akcijas cena bija nokritusies zem 260 dolāru atzīmes, bet vakar tirdzniecības sākumā cena svārstījās ap 255 dolāru līmeni.

Šāds cenas samazinājums šķiet loģisks, ja ņem vērā, ka aptuveni mēneša laikā kompānijas akcijas cena spēja palielināties apmēram par 20%, bet kopš gada sākuma šo vērtspapīru tirgus vērtība ir pakāpusies gandrīz par 70%. Jautājums šobrīd ir par to, vai investoriem vajadzētu gaidīt tikai tehnisku korekciju, kas tradicionāli pavada strauji augošus vērtspapīrus, vai arī runa var būt par daudz iespaidīgāku kritumu.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Trešdien eirozonas valstu aizņemšanās izmaksas saruka līdz rekordzemam līmenim, neskatoties uz drūmo izaugsmes prognozi un Francijas ekonomikas politikas krīzi, raksta Yahoo News.

Parādzīmju procentu likmes sarūk, reaģējot uz Eiropas Centrālā bankas vadītāja izteikumiem, kas norādīja, ka izvairīsies no deflācijas.

Procentu likme jeb ienesīgums Vācijas 10 gadu parādzīmēm, kas ir eirozonas pamata ienesīguma rādītājs, samazinājās no 0,939% līdz rekordzemiem 0,915%.

Francijas 10 gadu parādzīmju ienesīguma likme samazinājās līdz rekordzemam līmenim – 1,249%, salīdzinot ar 1,275% iepriekš.

Arī Itālijas un Spānijas 10 gadu parādzīmju ienesīgumi sasniedza rekordzemas atzīmes – Itālijas obligāciju ienesīgums samazinājās no 2,413% līdz 2,372%, bet Spānijas ienesīgums – no 2,172% līdz 2,097%.

Prognozes, ka ECB tuvojas jaunam ekonomikas stimulēšanas solim ir veicinājis fondu ieguldījumus obligācijās, pirms tirgus likmes krīt tālāk.

Darbiniekiem Eiropā turpmāk būs jāpiedomā par privātu ziņojumu sūtīšanu darba laikā, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien nolēmusi, ka kompānijas var novērot savu darbinieku saziņu internetā.

Šāds spriedums pieņemts Rumānijas inženiera lietā, kurš tika atlaists 2007.gadā, kad viņa kompānija atklāja, ka viņš izmanto ziņojumu apmaiņas sistēmu Yahoo! Messenger ne tikai darba kontaktiem, bet arī saziņai ar savu līgavu un brāli. Kompānijas politika aizliedza izmantot ziņojumu apmaiņas sistēmu personīgiem nolūkiem.

ECT noraidīja inženiera argumentu, ka kompānija pārkāpusi viņa tiesības uz korespondences konfidencialitāti.

Kā norādīja ECT, nav «nesaprātīgi, ka darba devējs vēlas pārbaudīt, vai darbinieki darba laikā pilda savus profesionālos uzdevumus», piebilstot, ka kompānija piekļuvusi ziņojumiem ticībā, ka tie satur profesionālu saziņu.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Nupat jau lielākā daļa cilvēku līdz 35 gadu vecumam zina, kas ir populārā teksta un attēlu apmaiņas aplikācija Snapchat. Ja ne vēl Latvijā, tad ASV jau nu noteikti. Aplikācijas pielietojumi var būt ļoti amizanti un, to lietojot vai redzot tās piedāvātās opcijas, rodas jautājums - kā šo kompāniju var novērtēt ar 34 miljardiem ASV dolāru?

Taču tieši 34 miljardi dolāru bija Snapchat mātes kompānijas Snap Inc. vērtība pēc pirmās publiskās tirdzniecības dienas šo ceturtdien. Pēc Yahoo Finance datiem, vienas akcijas aizvēršanas cena (24,48 USD) bija par 44% lielāka, nekā atvēršanas cena (17,00 USD). Tas ir lielākais publiskais piedāvājums kopš Alibabas akcijām 2014. gadā, ziņo The New York Times.

Viss izskatās ļoti rožaini un varbūt pat pārāk. Mums nav jēgas salīdzināt Snap Inc. peļņas rādītājus ar Facebook, Alibaba vai kaut Netflix, jo Snap nav peļņas! Pēc Snap publiskotajiem datiem, uzņēmums zaudēja 514,6 miljonus ASV dolāru 2016. gadā. Arī 2015. gads nebija spīdošs (372,9 miljoni ASV dolāru zaudējumi). Snap Inc. ir ļoti savdabīgs, jo tas nav sasniedzis peļņu nevienu gadu kopš tā atvēršanas 2011. gadā un ir arī brīdinājis investorus, ka, iespējams, tā arī nekad nestrādās ar peļņu.

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Neatkarīgi no tā, vai saņem tikai ikmēneša algu vai pelni arī ar investīciju palīdzību, ir zināms, ka dividendes ir lielisks veids, kā nodrošināt sev papildus naudas plūsmu.

Savukārt viena no investoru problēmām ir tāda, ka starp dividenžu maksājumiem bieži vien ir jāgaida vairāki mēneši. Lielākā daļa uzņēmumu dividendes izmaksā martā, jūnijā, septembrī vai decembrī un, ja dividendes veido kaut cik vērā ņemamu daļu no ienākumiem, pastāv reāls risks ilgstošam ienākumu trūkumam.

Lai uzturētu regulāru naudas plūsmu, Dienas Bizness ir apkopojis 12 akcijas, kuras Tev izmaksās dividendes katru mēnesi, līdzīgi, kā regulārus ienākumus nodrošina ikmēneša alga. Šajā sarakstā iekļauti ASV uzņēmumi ar stabillu biznesa modeli un veselīgiem finanšu rādītājiem. Ne visas no šīm akcijām ir ar augstu atdeves procentu, taču tās, kuras pagaidām vēl nesniedz augstus rezultātus, ir ar labu izaugsmes potenciālu.

Pasaules tautsaimniecības saguršana liek domāt par mazāku izejvielu patēriņu. Tas pēdējā laikā palīdzējis sarukt daudzu izejvielu cenai, kas savukārt palīdz nomierināties inflācijai. Tiesa gan, ne visam cena sarūk.

Piemēram, tiem, kuri, gatavojot ēdienu, ir ieraduši lietot olīveļļu, visticamāk, to nāksies iegādāties par vēl augstāku cenu. Neapstrādātas augstākā labuma Extra Virgin olīveļļas cena šobrīd ir visaugstākā vismaz kopš 1990. gada jeb brīža, kad Starptautiskais Valūtas fonds apkopo šādus datus.

Aprīlī olīveļļas cena bija pieaugusi līdz 6270 ASV dolāriem par tonnu, kas bija par 46% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Savukārt kopš 2020. gada aprīļa olīveļļas cena ir palielinājusies par 125%. Sausums Spānijā Vienmēr liela ietekme uz pārtikas izejvielu cenu ir laika apstākļiem noteicošajos to audzēšanas reģionos. Ja šie apstākļi ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka.