Investīciju pārvaldītājsabiedrība «Groupe Bruxelles Lambert» («GBL») uzsākusi ekskluzīvas sarunas, lai iegādātos lielāko daļu «Webhelp» grupas akciju. Sarunās piedalās «Webhelp» grupas dibinātāji un akcionāri Olivjē Duā (Olivier Duha) un Frederiks Žusē (Frédéric Jousset), kuri saglabās savu līdzšinējo lomu kā uzņēmuma vadītāji un darbosies vadības komandā.

«Webhelp» ir dibināts 2000. gadā un ir viens no vadošajiem klientu apkalpošanas un biznesa procesu ārpakalpojumu (BPO) sniedzējiem pasaulē. Kopš 2015. gada, kad par tā investoru kļuva investīciju kompānija «KKR», «Webhelp» divkāršojis savus apmērus. Savukārt 2019. gadā uzņēmums plāno sasniegt 1,5 miljardu eiro apgrozījumu. «Webhelp» izstrādā risinājumus, apvienojot konsultāciju pakalpojumus, tehnoloģiskos risinājumus un daudzkanālu komunikācijas apstrādes spējas, nodarbinot 50 000 darbinieku vairāk nekā 35 valstīs.

Šobrīd «Webhelp» vērtība tiek lēsta 2,4 miljardu eiro apmērā. Šī darījuma rezultātā «GBL» iegūtu vairākumu «Webhelp» akciju. Paredzams, ka juridiskā dokumentācija tiks parakstīta līdz augusta sākumam – pēc tam, kad būs saņemtas regulatora atļaujas darījuma slēgšanai 2019. gada 4. ceturksnī.

Daugavpils Universitātes telpās janvārī darbu uzsācis starptautisks digitālo pakalpojumu uzņēmums “Webhelp”, kurā jau šobrīd apmācības tiek nodrošinātas 60 darbiniekiem, bet tuvākajā nākotnē uzņēmums darbinieku skaitu plāno palielināt.

“Latvijā starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare ir strauji augoša, un šobrīd tajā kopumā strādā jau 50 uzņēmumi ar aptuveni 15 tūkstošiem darbinieku. Teju visi šie uzņēmumi atrodas Rīgā vai Pierīgā, tādēļ esam gandarīti, ka “Webhelp” ir pieņēmis lēmumu savu biroju atvērt Daugavpilī, apliecinot, ka arī reģionos var veiksmīgi attīstīties šajā nozarē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

“Webhelp” specializējas klientu apkalpošanā un maksājumu pārvaldībā, kā arī pārdošanas un mārketinga pakalpojumu sniegšanā, izmantojot balss, sociālos un digitālos kanālus. Uzņēmums pielāgo dažādus digitālos pakalpojums cilvēku vajadzībām, ņemot vērā lietotāju paradumus.

Viens no Eiropas vadošajiem digitālo pakalpojumu uzņēmumiem “Webhelp”, kurš janvārī atvēra savu biroju Daugavpils universitātes telpās, turpina savu attīstību un šobrīd ir pieņēmis darbā jau 200 darbiniekus.

“Esam patīkami pārsteigti par pozitīvo uzņemšanu Daugavpilī, kur mums salīdzinoši īsā laikā izdevās izveidot un apmācīt komandu ar 200 darbiniekiem. Strādājam dinamiskā un strauji augošā nozarē, kurā pieprasījums pēc pakalpojumiem aug ar katru dienu, tādēļ vasarā plānojam izsludināt jaunas vakances. Kā iedrošinājums, šādam solim kalpo, klientu labās atsauksmes par Daugavpils biroja darbu,” stāsta “Webhelp Latvia” izpilddirektors Jānis Misāns.

Francijas uzņēmums “Webhelp” sniedz dažāda veida digitālos pakalpojumus. Uzņēmums sadarbojas ar tirgū pieprasītām tiešsaistes platformām, nodrošinot tām moderēšanas un cita veida pakalpojumus. Uzņēmuma darbinieki ikdienā strādā ar plaši zināmiem zīmoliem, padarot lietotājiem ērtākas dažādas digitālās platformas. Ņemot vērā labos darba rezultātus, uzņēmums vasarā turpinās savas komandas paplašināšanu. Būs nepieciešami digitālā satura moderatori un pārvaldnieki ar labām svešvalodu zināšanām. Apmācības un darbs pandēmijas laikā uzņēmumā “Webhelp” tiek organizēts attālināti un šo iespēju darbinieki augstu novērtē.

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Uzņēmums "Demontāža" uzsācis "Kimmel" alus darītavas ēku kompleksa daļēju demontāžu. Nojauktas tiek padomju laika piebūves, saglabājot kompleksa vēsturiskās ēkas, informē projekta attīstītāji.

Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine" vēsturisko alus darītavas "Kimmel" teritoriju par 9,5 miljoniem eiro iegādājās 2019.gada nogalē ar mērķi attīstīt daudzfunkcionālu kvartālu pilsētas centrā, kas būs pieejams ne tikai biroju, veikalu un pakalpojumu sektora nomniekiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem.

Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko Kimmel kvartālu  

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas...

Kopējā nojaucamo ēku platība ir 6825 m2 un demontāžas darbus plānots pabeigt līdz šā gada martam. Paralēli norisinās arī "Eastnine Kimmel" izsludinātais starptautiskais arhitektūras metu konkurss "Kimmel" kvartāla attīstības vīzijai. Tā rezultātus plānots paziņot aprīļa vidū.

Teritorijā iespējams attīstīt projektu 38 000 m2 apjomā, no kuriem 4000 m2 veido kultūras mantojuma platība, kas jāsaglabā. Turklāt plānojot jebkāda veida zemes darbus būvdarbu veikšanai, jāveic arheoloģiskā uzraudzība. Projekta attīstītāji norāda, ka teritorijai ir unikāls pilsētplānošanas raksturs Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, kam ir redzams teritorijas slīpums virzienā uz Kr. Valdemāra ielu. Kopš 19.gadsimta ir bijusi savdabīga ēkas struktūras attīstība, kā rezultātā pašreizējā ķieģeļu un koka ēku līdzāspastāvēšana ir ar atšķirīgu stāvu skaitu, atšķirīgu vēsturisko un funkcionālo izcelsmi. Aptuveni 34 000 m2 platībā iespējams attīstīt jaunas, dažādu funkciju ēkas.

Projektu plānots attīstīt divās kārtas, no kurām pirmo paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet visu projektu - 2026.gada sākumā.

Projekta attīstītāji informē, ka jau šobrīd ir liela interese no dažādu nozaru nomniekiem. Vēsturiskais "Kimmel" kvartāls aizņem lielāko daļu kvartāla starp Bruņinieku, Kr. Valdemāra, Stabu un Skolas ielām.

Tāpat "Eastnine" turpina darbu arī pie koka biroju ēkas "The Pine" attīstīšanas. Šī Baltijas mērogā unikālā projekta platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā līdzās esošajai Alojas Biroji ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects" un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021.gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību. A klases biroju ēka "The Pine" tiek plānota saskaņā ar WELL un LEED standartiem. "The Pine" tiek plānota kā ļoti energoefektīva ēka, kas ļaus ievērojami samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Plānots likt uzsvaru uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopējā enerģijas piegādē, piemēram, izmantot saules paneļus, kas tiks izvietoti uz ēkas jumta. Kompānijas "Eastnine" mērķis - "The Pine" attīstīt kā pirmo nulles emisijas biroju ēku Baltijā, kas nozīmē, ka gada griezumā tā neradīs CO2 emisijas.

"Eastnine AB" ir Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija ar kopējo īpašumu vērtību 336 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par ilgtermiņa modernu un ilgtspējīgu biroja ēku īpašnieku Baltijas valstu galvaspilsētās. "Eastnine AB" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" biržā Stokholmā. Šobrīd "Eastnine" portfelī ir biroju ēkas Rīgā un Viļņā ar kopējo iznomājamo platību 115 000 kvm un tādiem nomniekiem kā "Danske Bank", "Telia", "Swedbank", "Visma", "Uber", "Webhelp", "sennder" u.c.

Investīciju vide pasaulē šobrīd ir labvēlīga Latvijai, jo investori meklē tā sauktos drošos variantus, nevēloties uzņemties pārmērīgus riskus, investējot straujāk augošajos tirgos, ar daudz lielākiem riskiem.

Tā, komentējot šogad sešos mēnešos sasniegto investīciju apjomu, norāda Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. "Lai vēl vairāk uzlabotu piesaistīto investīciju rādītājus, mums jāstrādā pie jaunu atbalsta instrumentu piedāvājuma, akcentējot zaļās inovācijas, digitalizāciju un darbinieku apmācību programmas,” norāda K. Rožkalns.

Pandēmijas un citu globālu procesu ietekmē kopējais veikto investīciju apjoms Eiropā pēc auditorkompānijas “EY” datiem 2020. gadā samazinājās par 13%, bet Latvijā bija vērojams pieaugums par 79%.

Līdzīgas tendences saglabājas arī šogad un kopējais piesaistīto investīciju apjoms saskaņā ar LIAA apkopoto informāciju sešos mēnešos jau ir pārsniedzis 2020. gada rezultātus.