Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga līdz jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem uztverot ziņu par jaunu ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un Pekinai publiskojot spēcīgus ekonomikas datus.

ASV un Ķīnas amatpersonas piektdien paziņoja par daļēju tirdzniecības vienošanos. ASV prezidents Donalds Tramps atteicās no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas Ķīnas precēm 160 miljardu ASV dolāru vērtībā un piekrita samazināt dažus no jau esošajiem tarifiem Ķīnas precēm, savukārt Ķīna apņēmās vairāk iepirkt ASV rūpniecības produkciju, enerģētikas preces un lauksaimniecības ražojumus.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pirmdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un ievērojami pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

"FTN Financial" analītiķis Kriss Lovs gan pavēstīja, ka tirgu līksmība varbūt nav pilnīgi pamatota.

Galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām samazinoties pēc bažām par jaunu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu, bet Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

No 11 rūpniecības nozarēm, kas pārstāvētas Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500", kāpumu demonstrēja tikai enerģētika.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas trīs dienas pēc kārtas bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, ceturtdien kritās par 1,3%. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās attiecīgi par 0,8% un 0,7%.

"Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo atzina, ka pieņēmumi par Džo Baidena iespējamu izstāšanos no ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas "par radīt īstermiņa vēlēšanu nemieru", lielākam skaitam investoru paredzot Donalda Trampa uzvaru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,3% līdz 40 665,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 5544,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,7% līdz 17 871,22 punktiem.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās dienu pēc tam, kad tās bija pieaugušas līdz jauniem rekordiem ASV inflācijas nelielas samazināšanās dēļ.

ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati liecināja, ka gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,5% martā. Tas atjaunoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

"Mums vakar bija liels kāpums atbildē uz datiem, kas bija draudzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS)," sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass. "Šodien nav nekādu svarīgu katalizatoru. Es domāju, ka pēc akciju cenām visu laiku augstākajos līmeņos atelpa ir veselīga," viņš piebilda.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi, kas trešdien bija pieauguši, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, ceturtdien samazinājās.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem pirms "Apple" un "Amazon" peļņas rezultātu publicēšanas.

Pieauga arī Parīzes biržas indekss, bet Londonas un Frankfurtes biržu indeksi nedaudz saruka.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu saglabāt nemainīgu, bet norādīja, ka pandēmijas stimulu programma varētu beigties martā.

Volstrītas indeksi "Nasdaq Composite" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, ko sekmēja pozitīvu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

"Tirgus ir ignorējis piedāvājuma ķēžu problēmas un ņēmis vērā [pieprasījuma] pieaugumu," sacīja "National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans.

Akciju cenas pieauga par spīti ASV valdības publicētiem datiem, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju-septembri pieaudzis par 2%, tādējādi reģistrēts krietni mazāks kāpums nekā iepriekšējos trīs mēnešos. Otrajā ceturksnī ASV ekonomika gada griezumā pieauga par 6,7%.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga līdz jauniem rekordiem, tirgus dalībniekiem atzinīgi novērtējot ASV prezidenta Džo Baidena infrastruktūras investīciju plāna apstiprināšanu ASV Pārstāvju palātā.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem otro tirdzniecības dienu pēc kārtas. Tas notika pēc tam, kad ASV Kongresa Pārstāvju palāta apstiprināja Baidena atbalstīto likumprojektu paketi, kas paredz atvēlēt investīcijām infrastruktūrā 1,2 triljonus dolāru.

Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Akciju tirgos piektdien bija kāpums pēc labvēlīgiem ASV nodarbinātības datiem, kas liecina par pasaulē lielākās ekonomikas atveseļošanos.

"Jaunā nedēļā veidojas tāda pati aina," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, atzīmējot, ka apstiprinātā ASV infrastruktūras pakete "tai nodrošinājusi atbalstu".

Volstrītas indeksi otrdien pārsvarā pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz satraucošiem ASV patērētāju pārliecības datiem un orkāna "Laura" tuvošanos ASV naftas ieguves rajonam Meksikas līcī.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, tomēr indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Naftas cenas turpināja pieaugt, orkānam "Laura" plosoties Meksikas līcī un apdraudot ASV naftas atradnes.

Tirgu dalībnieki ASV un Eiropā bija optimistiskā noskaņojumā pēc ASV un Ķīnas tirdzniecības pārstāvju telefonsarunas par janvārī parakstīto tirdzniecības vienošanās "pirmo fāzi".

Iepriekš bija bažas par šīs vienošanās nākotni, jo ASV un Ķīnas attiecības pēdējā laikā ir pasliktinājušās Honkongas, jaunā koronavīrusa, "Huawei" un "TikTok" jautājumu dēļ.

"Tirgu tieši tagad virza tehnisks impulss (..) vairāk nekā fundamentāli faktori," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. "Bet tai pašā laikā tirgus ir pārmērīgi paplašinājies."

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga pēc tam, kad vairākas centrālās bankas līdzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS) norādīja, ka ir gaidāma procentlikmju pazemināšana.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem otro dienu pēc kārtas.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas, bet neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā.

Volstrītas indeksi pieauga par spīti tam, ka "Apple" akcijas cena kritās par 4,1% pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja, ka tā sūdz šo uzņēmumu tiesā par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Sociālo mediju kompānijas "Reddit" debijā Volstrītā tās akcijas cena pieauga par 48%.

Anglijas Banka un Norvēģijas Banka ceturtdien nemainīja procentlikmes, bet deva mājienus, ka varētu drīz sākt procentlikmju samazināšanu.

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, aizvien lielākam skaitam valstu apturot "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas izmantošanu, bet ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, tirgus dalībniekiem cerot uz ekonomikas atkopšanos.

Dānija pagājušonedēļ apturēja Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu sakarā ar ziņām par trombozes gadījumiem Eiropā. Dānijas piemēram sekoja arvien lielāks skaits Eiropas valstu.

"Ja tiks pierādīts, ka "AstraZeneca" vakcīna izraisa asins recekļus, un vēl vairāk valstu būs spiestas izbeigt tās izmantošanu, tad tas izrādīsies liels šķērslis sacensībā par pašizolācijas pasākumu izbeigšanu," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favds Razakzada.

"Eiropas akcijām bija grūti visu dienu, un to pārdošana paātrinājās pēcpusdienā, kad Francija un Itālija kļuva par jaunākajām Eiropas valstīm, kas apturējušas "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes Covid-19 vakcīnas izmantošanu, pēc Vācijas un vairākām citām valstīm."

Akciju cenas pasaulē trešdien pārsvarā pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, turpinoties investoru optimismam, ka ASV un Ķīna drīz var noslēgt tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar rekordiem trešo dienu pēc kārtas, ko veicināja negaidīti labi ziņojumi par ekonomikas izaugsmi un ilgstoši uzglabājamu preču pasūtījumiem. Jaunie ziņojumi "pastiprina uzskatu, ka ASV ekonomika nav uz recesijas sliekšņa", sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs. ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) pārskats tomēr parādīja, ka uzņēmēji, lauksaimnieki un baņķieri vēl arvien ir nobažījušies par muitas tarifu un ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta ietekmi. Vairums analītiķu gaida tirdzniecības vienošanos tuvākajā laikā, bet atzīst, ka neziņa par to turpina pastāvēt. "Tirdzniecības optimisms ir pacēlis akcijas," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, investoriem līksmojot par ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labo peļņu.

"Nvidia" akcijas cena pieauga par 16,4%, palielinot uzņēmuma tirgus vērtību līdz gandrīz 2 triljoniem ASV dolāru, pēc ziņām, ka tā ceturkšņa peļņa pieaugusi līdz 12,3 mijardiem dolāru. Rekordlielo peļņu veicināja pieprasījums pēc šī uzņēmuma tehnoloģijas mākslīgā intelekta (MI) jomai.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

""Nvidia" parāda, ka MI ir šeit uz palikšanu," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Japānas biržas indekss "Nikkei 225" pieauga par 2,2%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 39 098,68 punktu līmenī. Tas pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem reaģējot uz Francijas parlamenta vēlēšanām, kurās neviens grupējums nav ieguvis vairākumu.

Volstrītas galvenie indeksi lielākoties pieauga. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kāpa līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Francijā parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja plaša kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos.

Šajās vēlēšanās tomēr neviena grupa nav ieguvusi absolūto vairākumu un Francijā ir sācies politiskas neskaidrības periods, kuram nav precedenta jaunāko laiku vēsturē.

Lai gan investori izjuta atvieglojumu par to, ka galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) nav ieguvusi vairākumu Francijas parlamenta apakšnamā, Parīzes, Frankfurtes un Londonas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kritumu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pirms uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas un pēc ievērojama cenu kāpuma pirmdien.

Volstrītas indeksi nedaudz saruka, Eiropas galvenie biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences, bet Āzijas galvenie biržu indeksi samazinājās.

ASV prezidenta Džo Baidena lēmums izstāties no cīņas par pārvēlēšanu un atbalstīt viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūru ir maz ietekmējis investoru noskaņojumu, atzina analītiķi.

"Politika var būt mazāk nozīmīgs dzinulis tirgiem uz atlkušo vasaru, kad demokrāti ir atgriezušies [vēlēšanu] sacensībā," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Herisa un Donalds Tramps "ir zināmi lielumi, tāpēc tirgus savā ziņā zina, ko gaidīt, lai kurš uzvarētu sacensībā par Balto namu," sacīja Bruksa.

Investori pievērsa uzmanību uzņēmumu peļņai, bet "Google" māteskompānijas "Alphabet" un elektromobiļu ražotāja "Tesla" peļņas rādītāji tika publiskoti ordien jau pēc Volstrītas slēgšanas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga pēc datu publiskošanas par ASV inflācijas negaidītu samazināšanos maijā.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem trešo dienu pēc kārtas, neraugoties uz to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

FRS arī paredzēja tikai vienu likmes samazinājumu šogad, salīdzinot ar martā prognozētajiem trim samazinājumiem.

ASV Nodarbinātības ministrija trešdien publiskoja datus, ka gada inflācija ASV maijā negaidīti samazinājusies līdz 3,3% salīdzinājumā ar 3,4% aprīlī. Šis kritums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka inflācija saglabāsies 3,4% līmenī.

FRS vadītājs Džeroms Pauels atzinīgi novērtēja šos datus, bet piebilda, ka ASV centrālajai bankai vajag vairāk "labu inflācijas rādītāju", pirms tā gūs pietiekamu pārliecību, lai apsvērtu procentlikmju samazināšanu.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem pēc pagājušās nedēļas kāpuma atkal pievēršot uzmanību ekonomikas datiem.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās pēc piektdienas tirdzniecības sesijas, kurā divi no šiem indeksiem bija pieauguši līdz jauniem rekordiem.

Tokijas biržas indekss pieauga līdz visu laiku augstākajam līmenim pēc tam, kad tas piektdien pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs pieaugums.

Akciju cenu kāpumu pagājušajā nedēļā bija sekmējusi ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labas peļņas publiskošana. Pirmdien šī uzņēmuma akcijas cena pieauga par 0,4%.

Investori tagad gaida, kad ceturtdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas Federālajai rezervju sistēmai (FRS) ir iecienīts inflācijas rādītājs.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, tirgu dalībniekiem reaģējot uz politisko neskaidrību Eiropā pēc galēji labējo panākumiem Eiroparlamenta vēlēšanās.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi saruka par 2%, bet Londonas biržas indekss kritās par 0,6%.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem pēc tam, kad ražotāju cenu kāpums ASV maijā palēninājās līdz 2,2%, savukārt indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, kā arī paredzēja tikai vienu likmes samazinājumu šogad, salīdzinot ar martā prognozētajiem trim samazinājumiem.

"Vakardienas piesardzīgā FRS sanāksme un politiskā satraukuma saglabāšanās Eiropā turpina izdarīt spiedienu uz akciju tirgiem kopumā," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG vecākais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pieauga, tirgiem reaģējot uz ziņu, ka ASV farmācijas kompānijas "Moderna" izstrādātā Covid-19 vakcīna klīniskajos izmēģinājumos bijusi 94,5% efektīva.

Pagājušonedēļ bija ziņots, ka "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāta vakcīna ir 90% efektīva.

"ASV akcijas uzlēca augšā pēc optimistiskās ziņas par "Moderna" vakcīnu, kas līdz ar "Pfizer" vakcīnu palielina cerības, ka pirms nākamās ziemas atjaunosies tāda dzīve, kāda bija pirms pandēmijas," sacīja valūtas tirdzniecības platformas OANDA tirgus analītiķis Edvards Moja.

Pozitīvā ziņa par "Moderna" ļāva investoriem pievērst mazāk uzmanības Covid-19 gadījumu skaita kāpumam, kas dažviet ASV pārmērīgi noslogo slimnīcu infrastruktūru.

Pirmdien ASV tika reģistrēti 133 045 jauni Covid-19 infekcijas gadījumi un 616 jauni nāves gadījumi.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un ievērojami palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite". Pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien pieauga, investoriem neņemot vērā vājus ASV ekonomikas datus optimismā par Covid-19 terapiju un vakcīnām.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor"s 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un indekss "Nasdaq Composite" pirmoreiz pacēlās virs 12 000 punktu atzīmes. ASV akciju cenas kāpa, pateicoties investoru "bailēm palaist garām" tālākus kāpumus investoru optimisma apstākļos.

Eiropā Londonas, Parīzes un Franfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%. "Globālās akciju [cenas] ir pieaugušas pēc stabilas noskaņojuma uzlabošanās Volstrītā un citur pēdējo nedēļu laikā, samazinoties mirstībai no Covid-19, palēninoties jaunu gadījumu skaita pieaugumam ASV, un valdot cerībām, ka drīz tiks apstiprināta efektīva vakcīna," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Pasaules akciju tirgos pirmdien pārsvarā bija kritums, investoriem pārdodot akcijas pēc to cenu palielināšanās pagājušajā nedēļā un gaidot jaunas ziņas par ASV uzņēmumu peļņu. Volstrītā tirdzniecība nenotika, jo ASV bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

"Akcijas pagājušajā nedēļā bija spēcīgā pozīcijā, tāpēc neliels kritums nav liels pārsteigums," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens. "Ir gaidāms, ka tirdzniecības apjomi un nestabilitāte būs zemi, jo ASV ir valsts brīvdiena."

Investori pievērš arvien lielāku uzmanību uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanai. Tuvāko dienu laikā ir paredzēts tos publiskot par tādiem lieliem uzņēmumiem kā "Netflix", IBM un "Hyundai".

Naftas cenas pirmdien pieauga, rodoties bažām par piegādi pēc tam, kad naftas eksports no Lībijas tika bloķēts, bruņotiem spēkiem slēdzot naftasvadu. Naftas ieguvi Irākā skāra uzbrukums svarīgai naftas atradnei.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, investoriem viļoties Ķīnas ekonomikas datos.

Tirdzniecības sesija Volstrītā sākās ar kritumu, ko noteica vāji Ķīnas mazumtirdzniecības noieta un rūpniecības dati, kā arī prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz paziņos par stimulēšanas pasākumu pakāpenisku samazināšanu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" tomēr noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, bet indekss "Nasdaq Composite" - ar kritumu.

"Vājāki ekonomikas dati no Ķīnas ir sabojājuši [investoru] noskaņojumu, zemākiem mazumtirdzniecības noieta un rūpnieciskās ražošanas rādītājiem radot jautājumus, vai [ekonomikas] atveseļošanās impulss var tikt saglabāts," sacīja "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.