Draugiem Group uzņēmums Gift Card pirms divām nedēļām Latvijas tirgū sācis īstenot jaunu dāvanu karšu konceptu. Uzņēmums darbojas kā dāvanu karšu izplatītājs, kas Rimi veikalu ķēdē piedāvā iegādāties sadarbības partneru dāvanu kartes.

Artis Rozentāls, SIA Gift Card (SIA Gift Card, zīmols GiftCard) līdzdibinātājs, biznesa portālam db.lv stāsta par GiftCard konceptu un plāniem Latvijas tirgū.

GiftCard ideja aizgūta ASV pirms diviem gadiem, taču ieviešanas process nav bijis viegls un ātrs. Mutiskās vienošanās gan ar Rimi, gan ar citiem sadarbības partneriem prasījušas neilgu laiku, taču tehniskā puse - ilgāku.

ASV šis koncepts ir populārs - tiek pārdotas, piemēram, restorānu, apģērba un elektronikas veikalu, SPA, ātrā ēdinātāja McDonald's dāvanu kartes.

«Redzējām ar kolēģiem, kā viss notiek ASV, sākām pētīt viņu biznesu,» stāsta A. Rozentāls.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks strauji vairo biedru skaitu un arī apsaimniekojamo meža platību daudzumu, šogad plāno sākt strādāt arī Latgalē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā meža īpašnieku veidotu mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvu vēsture ir tikai sešus gadus ilga, tomēr šīs jomas pionieris – Latvijā pirmā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mežsaimnieks – iepriekšējos gados uzņemto paātrinājumu cer uzturēt arī šogad. Proti, šogad tas iecerējis iestādīt aptuveni vienu miljonu stādu, nocirst un pārdot apaļkoksni 100 tūkst. m3, kā arī veikt jaunaudžu kopšanu 300 ha platībā, kas ir par aptuveni 40% vairāk, nekā tika iespēts 2017. gadā.

Lūkojas uz Latgali

«Pirmsākumos par kooperatīva biedriem kļuva mežu īpašnieki, kuru īpašumi bija Alsungas apkaimē, vēlāk pievienojās arī tie, kuriem meži bija kaimiņu novados, tad 2016. gadā tika sperti pirmie soļi Vidzemē un Zemgalē, bet šogad iecerēts sāk savu darbību arī Latgalē,» šā gada plānu atklāj MPKS Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Labākais «magnēts» ir labi paveikts darbs un kooperatīva biedra – meža īpašnieka – ieguvumi, kurus redzot, arī citi meža īpašnieki vēlas iegūt tieši to pašu. «Interesi par iesaistīšanos kooperatīvā jau iepriekšējos gados izrādījuši cilvēki, kuriem mežs atrodas Latgalē, taču līdz šim nespējām viņiem piedāvāt savus pakalpojumus, taču šogad, atverot savu biroju šajā reģionā, sāksim šo situāciju mainīt,» norāda G. Rozentāls.

«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.

Šā gada augustā Liepājā savu darbību beidza bārs WunderBar, kas tur eksistēja mazāk par gadu, taču pavisam nesen līdzīga nosaukuma atpūtas vieta Vunderbārs atvērta Rīgā, Tallinas ielā, raisot jautājumus, vai liepājnieku izklaides vieta nu pārceļas uz Rīgu.

Taču, sazinoties ar bijušā Liepājas bāra WunderBar valdes locekli Olafu Saulrietu, db.lv noskaidroja, ka Rīgā atvērtais bārs nav liepājnieku uzņēmums. O.Saulriets secina, ka acīmredzot kāds pamanījies bāra nosaukumu izmantot jauna bāra izveidē. Viņš atklāja, ka nekādas pretenzijas pret jaunatvērto bāru nevar izvirzīt, jo WunderBar nebija reģistrēts kā preču zīme.

Db.lv jau rakstīja, ka WunderBar Liepājā tika atvērts 2018. gada nogalē - liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedre Elīna Zālīte Liepājā īstenoja Londonā noskatītu ideju. Viņu izveidotais WunderBar piedāvāja kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food.

Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Rozentāls, SIA Mobil Asfalts izpilddirektors. Uzņēmuma pamatdarbība ir karstā un aukstā asfaltbetona maisījuma ražošana, kā arī izejvielu – bitumena un emulsiju - pārdošana. M. Rozentāls «ne tikai iedzinis pirmo naglu uzņēmuma grīdā», bet arī stāvējis klāt asfaltbetona ražošanas sākumam un attīstībai Latvijā kopš PSRS sabrukšanas. Uzņēmumā viņu dēvē par «asfalta guru».

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Trešdien, 23.novembrī, sudraba kolekcijas monēta Janis Rozentāls nonāks Latvijas Bankas kasēs un citās monētu tirdzniecības vietās, informē centrālās bankas pārstāvji.

Janis Rozentāls (1866-1916) bija viens no latviešu glezniecības pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kurš 19. un 20. gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim. Šogad ar daudziem pasākumiem plaši tiek atzīmēta izcilā mākslinieka 150 gadu jubileja, kas ir ierakstīta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Sudraba kolekcijas monēta ar krāsainu populārās gleznas Princese ar pērtiķi attēlu ir Latvijas Bankas veltījums šim nozīmīgajam notikumam.

Glezna Princese ar pērtiķi (1913), kas ir viens no J. Rozentāla pazīstamākajiem darbiem un zīmīgākajām simbolisma un jūgendstila sintēzes liecībām Latvijas mākslas vēsturē un glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.

Latvijas Banka trešdien, 23.novembrī, izlaida 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Janis Rozentāls.

Šī unikālā sudraba kole mkcijasonēta ar krāsainu populārās gleznas Princese ar pērtiķi attēlu ir veltījums Latvijas izcilā gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866-1916) 150 gadu jubilejā.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi Sandra Krastiņa, bet tās aversa plastisko veidojumu - Jānis Strupulis. Sandra Krastiņa bijusi arī kolekcijas monētas Baltā grāmata dizaina autore, bet Jānis Strupulis veidojis dizainu zelta un sudraba monētām Gafelšoneris Julia Maria, kā arī ir plastiskā veidojuma autors vairākiem desmitiem kolekcijas un apgrozības monētu.

Monēta Janis Rozentāls izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande). Monētas aversā attēlota imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure ar Jaņa Rozentāla paraksta faksimilu un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogu, bet reversā - Jaņa Rozentāla gleznas Princese ar pērtiķi (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks izaugusi Kurzemē, bet sāk strādāt Vidzemē un Zemgalē, dubulto ne tikai biedru skaitu, bet arī neto apgrozījumu

Tiesa, līdz tādiem mežu īpašnieku kooperatīviem, kādi ir Zviedrijā (Sodra) vai Norvēģijā un pat tepat Igaunijā vēl MPKS Mežsaimiekam tāls ceļš ejams, kaut arī soļi šajā virzienā brīžam tiek sperti septiņjūdžu zābakos. Pašlaik MPKS Mežsaimnieks ir 128 biedri un kopumā tas apsaimnieko 4200 ha.

«Sākotnēji par kooperatīva biedriem kļuva mežu īpašnieki, kuru īpašumi bija Alsungas apkaimē, vēlāk pievienojās arī tie, kuriem meži bija kaimiņu novados, bet pērn spērām pirmos drosmīgos soļus Vidzemē un Zemgalē, un neesam kļūdījusies,» izaugsmes vektoru rāda MPKS Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.

Draugiem Group uzņēmumam DeskTime arī 2022. gads ir izdevies īpaši veiksmīgs - tas joprojām ir grupas straujāk augošais uzņēmums.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, DeskTime apgrozījums pieaudzis par 45%, pārsniedzot 3 miljonus eiro (3 062 714 EUR), savukārt peļņa augusi par 23%.

Uzņēmumam turpinot attīstīties, paplašinājies arī DeskTime komandas sastāvs. Salīdzinot ar 2021. gadu, uzņēmuma darbinieku skaits 2022. gadā audzis par divām trešdaļām, sasniedzot vidēji 25 darbiniekus. Komanda turpina augt arī šogad, un šobrīd DeskTime strādā jau teju 30 pilna laika darbinieki.

Uzņēmuma vadītājs Artis Rozentāls paredz, ka DeskTime pēdējo trīs gadu izaugsme turpināsies arī šogad un tālākā nākotnē: "Pagājušā gada finanšu rādītāji liecina, ka DeskTime pieredzētais izaugsmes izrāviens COVID-19 pandēmijas sākumā nebija nejaušība, un interese par laika uzskaites programmatūru arvien pieaug."

Draugiem Group uzņēmums DeskTime atvēris pārstāvniecību vienā no saviem lielākajiem tirgiem – Indijā.

Uzņēmuma klātbūtne palīdzēs paplašināt savu tirgus daļu šajā reģionā, kā arī ļaus DeskTime turpināt augt un attīstīties globālā mērogā.

DeskTime strādā ar klientiem visā pasaulē; Latvijas tirgus veido vien 4% no kopējā apgrozījuma. Pēdējo mēnešu laikā sevišķa uzmanība veltīta, lai augtu Indijā, kur redzams liels potenciāls, pateicoties augstajai interesei par DeskTime. Lai veiksmīgi ienāktu šajā tirgū, ārzemju uzņēmumiem nereti jāsaskaras ar dažādiem birokrātiskiem izaicinājumiem. Taču potenciālais ieguvums, pārvarot šos šķēršļus, ir vērā ņemams. Tieši tāpēc viens no DeskTime uzstādītajiem mērķiem 2024. gadā ir Indijas klientu bāzes paplašināšana.

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Par atmirušās koksnes apjomiem Latvijā un citās valstīs, kā arī iemesliem, kāpēc šādas koksnes apjoms Latvijā ir tik liels un ko varētu darīt, lai šo resursu izmantotu tautsaimniecībā, diskutē Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" meža prognožu sistēmas vadītājs Guntars Šņepsts, Latvijas lielākā Meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs, meža īpašnieks Grigorijs Rozentāls, Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Daiga Zute.

Video fragmenti:

00:00:45 Cik daudz koknes sapūst Latvijas mežos?

00:01:30 Cik daudz koksnes sapūst citās Eiropas valstīs

00:02:11 Kāpēc Latvijas mežos apmirušās koksnes apjomi vairākkārtīgi pārsniedz Somijas un Zviedrijas mežos atmirušās koksnes daudzumus?

00:11:35 Vai šo koksni var izmantot tautsaimniecībā?

00:15:06 Kā koksnes sapūšana ietekmē CO2 izmešus?

00:21:53 Kas ietekmē atmirušas koksnes daudzumu Latvijā?

00:31:01 Vai koksnes sapūdēšana meža nav nesaimnieciskuma pazīmē?

Aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) kopsapulce, kurā uz trim nākamajiem gadiem ievēlēja valdi deviņu locekļu sastāvā. Savukārt, valdes locekļi no sava vidus vienprātīgi izvirzīja un par LLKA valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo LLKA valdes priekšsēdētāju un graudu nozares kooperatīva "VAKS" vadītāju Induli Jansonu, informē LLKA.

Savukārt, par viņa vietnieci ievēlēja piena kooperatīva "Viļāni" valdes priekšsēdētāju Aiju Kiserovsku.

Arī turpmāk, pārstāvot graudu nozari, darbu turpinās līdzšinējie LLKA valdes locekļi - kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandris Bēča un kooperatīva "Saimnieks V" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Piena nozari valdes sastāvā pārstāvēs līdzšinējais LLKA valdes loceklis un kooperatīva "Piebalga" vadītājs Jānis Razminovičs, savukārt, no jauna valdē tika ievēlēts Eiropas kooperatīvās sabiedrības "SCE E-PIIM" Padomes loceklis Mārtiņš Neibergs.

Arī pārējās valdē pārstāvētajās nozarēs ir ievēlēti jauni valdes locekļi - augļu un dārzeņu nozarē turpmāk LLKA valdes sastāvā darbosies kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše, mežsaimniecību pārstāvēs kooperatīva "Mežsaimnieks" vadītājs Grigorijs Rozentāls, bet gaļas, putnkopības un mājražotāju intereses LLKA valdē aizstāvēs mājražotāju kooperatīva "Kuldīgas labumi" vadītāja Gunita Šternberga.

Par mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīva "Mežsaimnieks" valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Dreija, informē organizācijā.

Paplašināta arī kooperatīva valde. Izmaiņas paredz, ka kooperatīva valde no līdzšinējās pārstāvniecības vienas personas apmērā paplašināta līdz trim - valdes priekšsēdētāja un diviem valdes locekļiem.

Par kooperatīva valdes locekli iecelts Andis Malējs, kurš turpmāk būs "Mežsaimnieks" Biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga nodaļas vadītājs, un Mārcis Saklaurs, kurš turpmāk būs Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs.

Līdz šim kooperatīva valdē strādāja Grigorijs Rozentāls.

2020.gadā kooperatīvs "Mežsaimnieks" strādāja ar 5,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 29,7% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī kooperatīvs cieta zaudējumus 88 601 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Somijas investīciju kompānija Titanium ir uzsākusi strauju ekspansiju Baltijas valstīs un tuvāko gadu laikā plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šā gada nogalē uzsāka sava Baltijas nekustamo īpašumu portfeļa veidošanu, iegādājoties pirmos divus tirdzniecības centrus Latvijā un Igaunijā. Novembrī par vairāk nekā 40 miljoniem eiro Rīgā tika nopirkts tirdzniecības centrs Ozols, savukārt pirms tam oktobrī Titanium iegādājās Viimsi Market ēku Tallinā.

Pārdots tirdzniecības centrs Ozols Rīgā  

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas...

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šobrīd risina sarunas vēl par vairāku īpašumu iegādi un portfeļa paplašināšanu, kas nodrošinātu fonda ambīcijas tuvāko gadu laikā izaugt par vienu no lielākajiem nekustamo īpašumu investoriem Baltijā gan privātajā, gan publisko pakalpojumu sektorā.

“Izveidojot Titanium Baltijas nekustamo īpašumu fondu, par primāro mērķi izvirzījām kvalitatīvu komercīpašumu iegādi ar labiem nomas līgumiem. Otrs virziens, kurā redzam lielu potenciālu, ir sadarbība ar valsts un pašvaldību sektora institūcijām, kas iedzīvotājiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus. Titanium portfelī šobrīd ir gandrīz 150 valsts sektora īpašumi visā Somijā – klīnikas, pansionāti, bērnudārzi u. c. Mēs uzskatām, ka šajā nekustamo īpašumu segmentā ir liels izaugsmes potenciāls arī Baltijas valstīs," teic Titanium nekustamo īpašumu portfeļa vadītājs Sīms Rozentāls (Siim Rosenthal).

Pēc S. Rozentāla domām, šāds sadarbības modelis ļauj daudz efektīvāk izmantot valsts un pašvaldības līdzekļus, ieguldot budžeta līdzekļus vairāk cilvēkos un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, nevis ēku celtniecībā un apsaimniekošanā. Šis modelis jau plaši tiek izmantots Somijā, kur tas ir pierādījis savu efektivitāti.

“Agrāk investīcijas ēkās veidoja ļoti ievērojamu daļu Somijas pilsētu un pašvaldību budžetos, savukārt tagad priekšroka tiek dota telpu nomai un investīcijām publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Pašvaldībām pašām vairs nav jāiegulda ievērojami budžeta līdzekļi ēku būvniecībā un tādejādi atbrīvojas finansējums, ko ieguldīt iedzīvotājiem svarīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanā.”

Titanium Oyj ir Somijas finanšu un investīciju kompānija, kuras pārvaldītie aktīvi 2021. gada jūnija beigās veidoja 1,4 miljardus eiro. Titanium lielākais speciālais ieguldījumu fonds ir Special Mutual Fund Titanium Care Real Estate, kas investē veselības aprūpes un labklājības nozares nekustamajos īpašumos Somijā (fonds aktīvi šobrīd veido 652 miljonus eiro).

Jaunizveidoto Titanium Baltijas nekustamo īpašumu pārvalda Titanium Oyj meitasuzņēmums Titanium Rahastoyhtiö Oy. Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonda pirmie iegādātie īpašumi Baltijā ir tirdzniecības centrs Viimsi Market Igaunijā un 30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs Ozols Rīgā, kam ir BREEAM vides sertifikāts. Tā galvenie nomnieki ir Kesko-Senukai veikals un Rimi hipermārkets, savukārt citos un mazākos nomas īpašumos ietilpst Hesburg ātrās ēdināšanas ķēde, Benu aptieka un vairāki citi mazumtirgotāji.

Savukārt Viimsi Market ir desmit nomnieki, no kuriem lielākie ir lielveikals Rimi un Vīmsi pašvaldības bibliotēka. Centrs uzbūvēts 2015. gadā.

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā? Intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, zivju pārstrādes uzņēmuma Karavela / KAIJA līdzīpašnieku Andri Biti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12. aprīļa numurā lasi:

STATISTIKA. Ceļā uz pilnībā digitalizētiem norēķiniem

TĒMA. Vai kapitālieguldījumu kreditēšanā ņem pauzi?

AKTUĀLI. Bīstamā “gudrāks par tirgu” doma

TŪRISMS. Karš Ukrainā ietekmē tūristu vēlmi doties uz Latviju

Tendences

• Kad cenas sāks saēst pieprasījumu

• Recesiju sazīmē no procentu līkņu pētīšanas

• Paši saprognozē un sagaida recesiju

DB KONFERENCES. Rēķina visu no jauna, ņemot vērā aktuālo situāciju

PORTRETS. Miks Stūrītis, SIA Depozīta iepakojuma operators vadītājs

BRĪVDIENU CEĻVEDIS. Artis Rozentāls, DeskTime vadītājs

Lai rosinātu jaunu dāvināšanas kultūru Latvijā, Draugiem Group uzņēmums GiftCard sadarbībā ar ziedošanas platformu Ziedot.lv uzsāk ziedojumu dāvanu karšu tirdzniecību, kas paredz dāvanas saņēmējam izvēlēties, kam ziedot dāvināto summu.

«Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi sev svarīgos brīžos viesus aizvien biežāk lūdz dāvanām domāto summu ziedot kādam labdarīgam mērķim. Draugiem Group izstrādātais risinājums palīdzēs šo procesu padarīt ērtu, vienkāršu un personisku. Dāvanu kartes saņēmējs Ziedot.lv mājaslapā varēs izvēlēties, kam ziedojumu novirzīt. Ziedot.lv cer, ka šādi tiks veicināta labdarība un izpratne, ka ziedojums var būt dāvana,» jauno ziedošanas veidu pamato Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

«Tas ir ērti un vienkārši - pa ceļam ieskrien kādā no tuvākajiem veikaliem un no kopējā klāsta izvēlies jubilāram atbilstošu dāvanu karti, kuru viņš varēs iztērēt tikpat ierastā veidā kā jebkuru maksājumu karti,» stāsta GiftCard vadītājs Artis Rozentāls.

2017. gadā produktivitātes mērīšanas lietotnes DeskTime apgrozījums audzis par 18%, pārsniedzot 400 tūkstošu dolāru apgrozījumu; šī gada mērķis ir pārsniegt pusmiljonu dolāru

«DeskTime ir pamatīgi paaudzies. 2012. gadā bija viens pilnas slodzes darbinieks – es –, bet pārējos speciālistus «dalījām» ar citiem Draugiem Group darbiniekiem. Tagad esam jau četri darbinieki un ir vēl kādi 12 cilvēki, kuri pieslēdzas pēc vajadzības. Produkts ir gatavs, bet tajā pašā laikā sarežģīts, un tas jāpielāgo dažādām platformām, tam jādraudzējas ar Windows, Macbook, Linux datoriem, iPhone un Android telefoniem. Taču tas nav pilna laika darbs, līdz ar to šos darbiniekus iesaistām tik, cik vajadzīgs,» stāsta Artis Rozentāls, DeskTime (Fast Brands, LLC) vadītājs.

DeskTime sākotnēji tika reģistrēts Idea Bits, LLC Amerikā un attīstīts no Latvijas Draugiem Group uzņēmuma AS Idea Bits Latvia. 2016. gadā tika izveidots atsevišķs uzņēmums Amerikā – Fast Brands, LLC –, bet projekts joprojām tiek attīstīts un vadīts no AS IdeaBits Latvia. «DeskTime ir viens no pirmajiem Draugiem Group starptautiski veidotajiem un reģistrētajiem uzņēmumiem,» viņš teic.