Iecere darījumiem ar kriptovalūtu piemērot kapitāla pieauguma nodokli 20% apmērā var materializēties tikai tad, ja cilvēki paši deklarē šādu darījumu ienākumus
Tāds ir Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas sēdes darba rezultāts, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Ja normālā sistēmā pierasts, ka darījumam pa vidu ir starpnieks – banka – un prokuratūra, policija var bankai pieprasīt informāciju par konkrētu darījumu un noskaidrot lietas apstākļus bez klienta, tad saslēgto blokķēžu gadījumā – starpnieka nav un informācija tiek turēta datu bāzēs, un bez klienta tai nav iespēju piekļūt. Katram klientam ir sava virtuālā atslēga, kuru neviens cits nezina. Arī valsts nezina ne šo privāto atslēgu virtuālajam maciņam, kurš var nebūt vienīgais konkrētajam cilvēkam. Tad kā varēs aprēķināt un iekasēt attiecīgos nodokļus? Jautājums ir par klientu identifikāciju, jo blokķēžu gadījumā tā nav tāda, kādu to saprot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvos un ES direktīvā. «Redzam darījumu, jo transakcijas atstāj virtuālo sliedi – par kādām summām, bet nav redzams, kas tās veicis, tāpēc ziņas par ienākumu no šādiem darījumiem var iegūt tikai, ja pats cilvēks to uzrāda,» brīdināja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.
Tā kā blokķēdes ir izvietotas daudzās dažādās valstīs, tad no krimināltiesībām jautājums: ja kādā valstī ir noticis noziedzīgs nodarījums – nozagti līdzekļi un ieguldīti, piemēram bitkoinos, kas to izmeklēs - Latvija vai kāda cita valsts, jo faktiski legalizācija var notikt jebkurā valstī. Pēc V. Burkāna sacītā, pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 1300 veidu kriptovalūtu, turklāt arī to apjoms ir līdz 1% no visas pasaules IKP, un valstis dalās vairākās kategorijās, kur vienas, piemēram, Vjetnama, Indonēzija, tās aizliedz. Bet kā var aizliegt, ja nevar izņemt ārā pat vienu blokķēdes posmu? Otra daļa ir, piemēram, Šveice, kura tās atļauj, pārdomu procesā ir Igaunija un Lietuva, diskusiju stadijā ir gan ES, gan ASV. «Likumā jau varam juridiski liegumu ierakstīt, bet realitātē tas nestrādā, un tāpēc arī, ja nevar aizliegt, tad to var atļaut vai arī mēģināt ierobežot,» uzsvēra V. Burkāns. Viņš arī atgādināja, ka kriptovalūtu jautājums ir jārisina ne tikai nodokļu, bet arī krimināltiesību normatīvos.
Visu rakstu Virtuālās valūtas grib aplikt ar nodokļiem lasiet 12. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.