Sociālā dialogā izdevies vienoties par virkni Latvijas tautsaimniecībai būtisku grozījumu Darba likumā, piemēram, darba līguma uz noteiktu laiku maksimālo darbības termiņa pagarināšanu. Domstarpības vēl aizvien ir par virsstundu darba regulējumu un darbinieku atbrīvošanu no darba, informā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Darba likuma grozījumu mērķis ir padarīt Latvijas darba tirgu elastīgāku un ekonomiku kopumā – konkurētspējīgāku. Tomēr par konkrētām iniciatīvām dialogs vēl turpinās, informē Latvijas Darba Devēju konfederācija.«Darba likuma grozījumos ietverto izmaiņu mērķis ir pielāgot Darba likuma normas Eiropas praksei un arī reālajai situācijai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā un veicinātu tautsaimniecības attīstību kopumā. Daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim, faktiski saglabājušās no padomju laika un pašreizējā ekonomiskajā situācijā darbojas kā bremzējošs faktors,» stāsta LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.Neskatoties uz to, ka izdevies vienoties, piemēram, par tādu normu izmaiņām, kas pagarina darba līgumu uz noteiktu laiku maksimālo darbības termiņu, joprojām pastāv domstarpības likuma normās par virsstundu darba regulējumu un darbinieku atbrīvošanu no darba. Tostarp LDDK uzskata, ka virsstundu darba apmaksai līdzīgi kā citās Baltijas un Eiropas Savienības valstīs jābūt nevis 100%, bet 50% apmērā no pamatalgojuma likmes, kā arī darba devējam un darbiniekam jābūt iespējai arī individuāli vienoties par virsstundu kompensēšanu papildu atpūtas laika veidā. Nepieciešams pamazām izskaust virsstundas kā ikdienas darba pagarinājumu, saprotot, ka tas ir tikai īpašos ārkārtas gadījumos piemērojams risinājums, uzskata LDDK.Tāpat sagaidāms dialogs Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros par Darba likuma normām, kuras paredz, kādos gadījumos darbinieka – arodbiedrības biedra atbrīvošana no darba saskaņojama ar arodbiedrību.
