Lai Latvijā varētu ieviest izbraukuma degvielas tirdzniecību, kas būtiski atvieglotu degvielas iegādi lauku reģionu iedzīvotājiem, ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas šādu pakalpojumu atļautu realizēt - komentē AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.
Ja 90. gadu sākumā Latvijas lauki bija Latvijas saknes, kuras rūpīgi tika izkoptas, tad šobrīd mēs tās izcērtam - valsts slēdz skolas, slimnīcas, samazina pašvaldību skaitu. Samazinoties cilvēku skaitam laukos, arī degvielas mazumtirgotājiem kļūst neizdevīgi veidot biznesu. Ir jāapzinās, ka lauku reģionos, kur degvielas uzpildes stacijas paliek arvien mazāk, nākotnē šāda tendence saglabāsies. Pat vadošie tirgus līderi izvēlas neattīstīt degvielas uzpildes stacijas lauku reģionos neizdevīguma dēļ.
Šobrīd pastāv divas iespējas - vai nu mēs aizmirstam par lauku iedzīvotājiem, un viņi ir spiesti mērot 30 un vairāk kilometru attālumu līdz tuvākajai uzpildes stacijai, vai arī īstenojam degvielas izbraukuma tirdzniecību. Lai gan jau pirms vairākiem gadiem degvielas tirgotāji ir apsvēruši šāda pakalpojuma īstenošanu, nepieciešamās izmaiņas likumdošanā līdz šim nav veiktas. Šobrīd vienīgā iespēja ir iegādāties degvielu vairumtirdzniecībā, kas paredz, ka pircējam vienā reizē ir jāiegādājas vismaz 1000 litri degvielas. Būsim reālisti - reti kurš lauku iedzīvotājs spēj vienā reizē nopirkt 1000 litrus degvielas, turklāt būtiski ir arī pareizas degvielas uzglabāšanas nosacījumi.
Lai degvielas izbraukuma tirdzniecība būtu iespējama, pirmkārt, ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas šādu pakalpojumu atļautu realizēt. Otrkārt, degvielas izbraukuma tirdzniecības realizēšanai nepieciešama valsts iestāžu un pašvaldību vēlme nodrošināt saviem iedzīvotājiem palīdzību - iespēju degvielu iegādāties izbraukuma tirdzniecībā. Tas nozīmētu, ka pašvaldībai būtu jāīsteno iepirkumi degvielas tirgotājiem par šāda pakalpojuma nodrošināšanu, kā arī jānodrošina vieta, no kuras degviela varētu tikt tirgota atbilstoši vides prasībām.
Lai gan sabiedrībā ir izskanējis viedoklis, ka šādā veidā mēs atgrieztos 90. gados, kad degvielu varēja iegādāties no autocisternām, šī ir reāla iespēja lauku iedzīvotājiem iepirkt degvielu, nemērojot 30, vietām pat 40 kilometru ceļu līdz degvielas uzpildes stacijai.