AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »

Lietuvā pēc pusotru gadu ilgiem būvdarbiem šonedēļ sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca. Uzņēmumā, kas izmaksājis 34,8 miljonus eiro, tiks šķiroti atkritumi no visa Viļņas reģiona. Tiesa gan, no pašas galvaspilsētas atkritumi uz jauno rūpnīcu pagaidām netiek vesti.

Uzņēmums šķiros visus jauktos sadzīves atkritumus. Pārstrādei derīgā daļa tiks nosūtīta uz rūpnīcām, bet atkritumi ar pienācīgu enerģētisko vērtību tiks šķiroti un pārtaps cietajā kurināmajā.

Valsts enerģētikas koncerna Lietuvos energija Koģenerācijas staciju projektu dienesta direktors Nerijus Rasburskis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šo cieto kurināmo varēs izmantot arī plānotajā Viļņas koģenerācijas stacijā. Atkritumi gan tiks dedzināti tikai vienā no trim spēkstacijas katliem. Iecerēts, ka kurināmais no rūpnīcas nonāks koģenerācijas stacijā pa īpašu slēgtu konveijeru, tā ietaupot transporta izdevumus.

Šobrīd norisinās konkurss, kurā tiek izraudzīts darbuzņēmējs Viļņas koģenerācijas stacijas celtniecībai 300 miljonu eiro vērtībā.

Lietuvā izveidojusies jaunu uzņēmēju grupa, kas plāno tuvā nākotnē apmeklēt ekscentriskā Viļņas mēra Artūra Zuoka noskatīto Grieķijas salu, lai izpētītu iespējas tur izveidot biznesu.

«Būtiski, ka Grieķijas salu attīstībai ir paredzams Eiropas Savienības atbalsts 50% apmērā no ieguldījuma summas. Tātad šim stāstam nākotnē ir paredzama attīstība,» sarunā ar žurnālu Lietišķā Diena pavēstīja Viļņas mērs.

Mērs pastāstīja, ka ideju par salas nopirkšanu izvirzījis, lai uzņēmējiem norādītu, ka, sākot biznesu, ir jābūt lielai, ambiciozai idejai, kas izklausās interesanta ne tikai pašam, bet arī citiem.

Lietuviešu interesi izraisījusī sala esot pati lielākā pārdodamā sala Vidusjūrā – tā ir sešus kilometrus gara un 1,7 kilometrus plata. Savukārt no Latvijas Viļņas mēram kāda galerija atsūtījusi izstādes bukletiņu ar Jura Zvirbuļa gleznu «Sapņu sala», kuru sola uzdāvināt, kad sala tiks nopirkta.

Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

Viļņas lidostā 31.janvārī oficiāli sākta jauna pasažieru izlidošanas termināļa būvniecība, kas ļaus palielināt lidostas apkalpoto pasažieru skaitu un palielināt pakalpojuma kvalitāti, paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Savukārt Viļņas lidostas operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" izpilddirektors Aurims Stikļūns uzsvēra, ka projekts būtiski maina lidostas attīstības stratēģiju.

Viļņas lidostā par 41,5 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli 

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa...

Viļņas lidosta ir izaugusi un "jaunais terminālis, kuru mēs visi gaidām, ļaus dubultot tās kapacitāti", ministrs sacīja būvdarbu sākšanas pasākumā.

Jaunais terminālis arī pacels pakalpojuma kvalitāti "pilnīgi citādā līmenī", viņš piebilda.

Ar jauno termināli Viļņas lidosta spēs padarīt efektīvāku visu infrastruktūru, jo īpaši pēc tam, kad Eiropas standarta sliežu platuma ātrvilciena dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzars sasniegs lidostu, sacīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Savukārt lidostas operatorkompānijas vadītājs paziņoja, ka ar jaunā termināļa būvniecību tiek sākta visas Viļņas lidostas modernizēšanas programma.

Modernā termināļa projekts pašos pamatos mainīs lidostas attīstības stratēģiju un ļaus izlabot agrākos paplašināšanas darbos pieļautās kļūdas, teica Stikļūns.

Viļņas lidostas jauno izlidošanas termināli, kura platība būs 14 400 kvadrātmetru, būvē iepirkuma konkursa uzvarētājs "Eikos statyba", ar kuru noslēgts 50,2 miljonu eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, vērts līgums.

Līdz 2024.gada beigām Viļņas lidostas pasažieru termināļu platība tiks palielināta par trešdaļu, tie stundā varēs apkalpot 2400 pasažieru, kas ir vairāk nekā divreiz lielāks skaits nekā pašlaik.

Plānots, ka pasažieri jauno termināli varēs sākt izmantot 2025.gadā.

Viļņas lidostā pērn apkalpoja 3,91 miljonu pasažieru salīdzinājumā ar 1,9 miljoniem 2021.gadā un pieciem miljoniem pasažieru 2019.gadā, kad aviācijas sektoru nebija ietekmējusi Covid-19 pandēmija, liecina operatorkompānijas sniegtā informācija.

Viļņas dome kopā ar ārvalstu investoriem nolēmusi dibināt aviokompāniju, kura tiks dēvēta par airLITUANICA. Viļņas mērs ārvalstu partnerus nenosauca, taču norādīja, ka investoriem nav savu lidmašīnu.

A. Zuoks apliecināja, ka pašlaik notiek diskusijas un tiek vestas pārrunas, bet sīkāka informācija pagaidām netiks sniegta, vēsta portāls Delfi.lt. Uz jautājumu vai viens no šiem partneriem varētu būt Bertolts Fliks, Viļņas mērs atbildēja, ka ar šo uzņēmēju sarunas ir pārtrauktas.

«Ar viņu mums sarunas bija aizvadītajā gadā, bet šogad nav,» sacīja A. Zuoks. Viļņas mērs arī atzina, ka ne pilsētas domei, ne arī topošajiem partneriem nav savu lidmašīnu, taču tam neesot lielas nozīmes. «Lidmašīnu ir pilns – paņem un nopērc,» norādīja mērs.

Db.lv jau vēstīja, ka 2010. gadā izskanēja ziņas, ka B. Fliks Lietuvā plāno izveidot aviokompāniju. Lietuvā tika plānots izveidot jaunu, nākamās paaudzes, lidsabiedrību, kuras darbības modelis vairāk līdzināsies zemo izmaksu aviokompāniju.

Jaunākās aplēses liecina, ka, nekustamo īpašumu attīstītājam "Hanner" pārņemot Lietuvas Nacionālā stadiona projektu, daudzfunkcionālā kompleksa izmaksas ir pieaugušas par apmēram 38 miljoniem eiro, no kuriem pašvaldība varētu segt 28 miljonus eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

"Mēs 94 miljonus eiro indeksējam par 27%, kas veido 122 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lūk, cik Arvīds Avulis ["Hanner" īpašnieks] saņems no pašvaldības pēc tam, kad uzcels un attīstīs visu kompleksu," Lietuvas galvaspilsētas mērs teica televīzijas kanālam "TV3".

Kompānijai būs jāsedz vēl desmit miljoni eiro no projekta izmaksām, piebilda Benkunsks.

Papildu finansējums tiks piešķirts no pašvaldības līdzekļiem un papildu 2,3 miljonus piešķirs arī Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, klāstīja Viļņas mērs.

"Mūsu saistību kopējā summa ir 156 miljoni eiro, kas nav mainījusies, ieskaitot pārvaldības nodevu," viņš teica, paskaidrojot, ka līguma grozījumi paredz, ka pašvaldības un ministrijas saistības par šo projektu palielināsies par 2,3 miljoniem eiro līdz 158,3 miljoniem eiro.

Viļņas starptautiskā lidosta nākamajam gadam izstrādājusi ambiciozu plānu – pasažieru pārvadājumus paredzēts palielināt par vienu ceturto daļu, tāpat plānots pievienot septiņus jaunus lidojumu galamērķus, citējot Viļņas lidostas pārstāvi Sandru Šiaulieni (Sandra Šiauliene), vēsta baltic-course.com.

2011. gadā Baltijas lidostu aviācijas izaugsme ir bijusi straujākā Eiropā – kopumā pārvadāto pasažieru skaits pērnā gada 11 mēnešos piecās Baltijas valstu lielākajās lidostās Rīgā, Tallinā, Viļņā, Kauņā un Palangā pieaudzis par 15%. Tas ir krietni vairāk nekā Eiropas lidsotās kopumā, kur pasažieru pārvadājumu apjoms pieaudzis vidēji par 4,5%.

Pasažieru skaits Lietuvas lidostās kopumā minētajā periodā ir pieaudzis par 17%, bet Viļņas starptautiskajā lidostā – par 22%.

«Pasažieru skaits sāka pieaugt pērnā gada aprīlī, un turpinājās visu gadu,» stāstīja Viļņas lidostas pārstāvis Tomass Vaišvila (Tomass Vaišvila). Viņš skaidro pasažieru skaita pieaugumu ar jaunas «zemo cenu» sistēmas ieviešanu, kā arī pasākumu veikšanu lidsotas izmaksu samazināšanā. «Veiktās izmaiņas palīdzēja mums piedāvāt izdevīgus nosacījumus aviokompānijām,» stāsīja T. Vaišvilla.

Pāces vilnas fabrika 1. aprīlī oficiāli vērusi durvis savai vēstniecībai Rīgā, lai būtu tuvāk saviem klientiem un sadarbības partneriem. Šogad Pāces vilnas fabrika atzīmē savas pastāvēšanas 125. gadadienu, un pēdējos gados tā ieguvusi jaunu elpu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fabrikā tapušās aitas vilnas dzijas šķeteres nu jau mēro ceļu ne tikai uz abām kaimiņvalstīm, bet arī uz Poliju, Vāciju, Somiju, Dāniju, Ukrainu, Krieviju un pat Japānu.

Pāces vilnas fabrikas saimnieki Dins un Jolanta Derkevici jokojot sevi dēvē par vilnas magnātiem. Dundadzniekiem piederošā pilna cikla vilnas fabrika tāda ir vienīgā Latvijā. Dins Derkevics tajā sāka saimniekot pašā krīzes karstumā, un nācies ieguldīt daudz spēka un līdzekļu, lai augtu līdz pašreizējiem apjomiem. Pēc tēva aiziešanas mūžībā Dins pārņēma biznesu un pirmos divus gadus pamatīgi iepazinās ar visu procesu – ražošanas mašīnām, mazgāšanu, krāsošanu. «Ja uzņēmuma vadītājs nezina savas mašīnas un to, kā tās darbojas, tad viņš nevar vadīt uzņēmumu,» viņš ir pārliecināts. Tagad jau pagājuši septiņi gadi vadītāja amatā, un Dins ir gandarīts, ka visu apguvis no pamatiem.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" un Ungārijas "Wizz Air" tiesā apstrīdējušas Viļņas lidostas lēmumu no šā gada sākuma palielināt lidostas nodevas aviokompānijām.

20.janvārī Viļņas administratīvā apgabaltiesa pieņēma izskatīšanai lidsabiedrību sūdzību pret Viļņas lidostas operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" un Lietuvas Transporta drošības administrācijas lēmumiem.

"Ryanair" un "Wizz Air" uzstāj, ka nepamatots ir operatorkompānijas vadītāja 2022.gada 22.jūlijā parakstītais rīkojums par Viļņas lidostas nodevu paaugstināšanu un administrācijas direktora 15.decembrī parakstītais rīkojums, ar kuru tika noraidīta jauno nodevu apstrīdēšana, pirmdien informēja tiesā.

Piektdien tiesa noraidīja aviokompāniju lūgumu apturēt jaunās nodevas līdz spēkā stājas tiesas spriedums.

"Lietuvos oro uostai" paziņoja, ka abas aviokompānijas bieži ir iesniegušas sūdzības par lidostu nodevām arī citās valstīs, un lidostas operatora vērtējumā sūdzība par Viļņas lidostas nodevām ir nepamatota.

Pirmdien Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijai tika prezentēts detalizēts tehniskais pētījums par Viļņas posma nozīmi Rail Baltica dzelzceļa projektā.

Pētījumu veica starptautiskā inženierijas risinājumu kompānija AECOM, ņemot vērā paredzētos ieņēmumus no pasažieru un kravu pārvadājumiem un to pievienotās vērtības. Secinājumos norādīts, ka Viļņas posmam būs ievērojama ietekme uz vispārējo Baltijas valstu ekonomisko stāvokli, norādīja ministrija.

«Pētījums apstiprinājis, ka dzelzceļa posms Viļņā ir nozīmīgs ekonomiskais faktors Baltijas valstīs, līdz ar to pilnvērtīgi izmantots galvaspilsētas potenciāls var pozitīvi ietekmēt projektu kopumā,» paskaidroja Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Rimants Sinkevičs.

Šā gada jūnijā Baltijas valstu pārstāvji vienojās iekļaut akcionāru līgumā arī Viļņu un nolēma, ka projekta izpildes laikā Viļņas posmam valstis centīsies iegūt ES finansējumu.

Lietuvieši gatavojas rekonstruēt pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem celto Viļņas televīzijas torni, vēsta Vz.lt. Projektu konkursā par labāko atzīts arhitektūras studijas Plazma rekonstrukcijas projekts Viļņas acs, kas paredz 326 metrus augstajā tornī ierīkot konferenču zāli, kinozāli un viesnīcu, vēsta Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi akciju sabiedrības Lietuvos radijo ir televizijos centras pārstāve Vaida Burviene, komisija atzinusi, ka šis projekts ir «visreālāk īstenojams» un vienlaikus saglabā torņa māksliniecisko vērtību un idejas viengabalainību. Pēc viņas teiktā, nākotnē iecerēts piesaistīt tornim lielākas tūristu plūsmas.

«Atslēdzot analogo televīziju, no torņa tika izvāktas iekārtas, atbrīvojās telpas, kuras varētu pielāgot tūristu interesēm. Turklāt tornim jau ir vairāk nekā 30 gadu, gan tā interjers, gan eksterjers jau morāli novecojis, tādēļ tornis jāatjauno. Tā ir unikāla būve, Viļņas simbols, kas iekļaukts pasaules augstāko celtņu sarakstā. Skaidrās dienās no tā var pārlūkot Viļņas apkārtni pat 50 kilometru rādiusā. Tas ir pievilcīgs tūrisma objekts, kam jāiegūst jauns saturs un jāpiesaista vairāk tūristu,» norādījusi Burviene.

Francijas koncernam "Veolia" strīdā par siltumapgādi būs jāmaksā Viļņas pašvaldībai un tās siltumapgādes uzņēmumam "Vilniaus šilumos tinklai" (VŠT) 56 miljonus eiro, liecina Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta spriedums.

Tajā teikts, ka Viļņas pašvaldībai un VŠT no "Veolia" un tās pārvaldītā Lietuvas uzņēmuma "Vilniaus energija" pienākas 83 miljonu eiro kompensācija naudā un aktīvos.

Savukārt uzņēmumiem "Veolia" un "Vilniaus energija" no Viļņas pašvaldības un VŠT pienākas 26,9 miljonu eiro kompensācija, nospriedusi arbitrāža.

Līdz ar to Viļņas pašvalībai un VŠT no "Veolia" un "Vilniaus energija" pienākas kompensācija 56,1 miljona eiro apmērā.

Viļņas pašvaldība piektdien paziņoja, ka tā uzvarējusi prāvā, bet "Vilniaus energija" uzsver, ka arbitrāža noraidījusi lielāko daļu pašvaldības un VŠT prasību.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa atzinusi ka "Veolia" un "Vilniaus energija" pārkāpušas nomas līgumu, nelikumīgi piesavinoties emisijas kvotas, kā arī atzina citus līguma pārkāpumus.

Neskatoties uz vairākiem kopējiem maršrutiem, Lietuvas lidostas joprojām nav nopietnas konkurentes Rīgai, tomēr uz lauriem gulēt nav pamata.

Pasažieru skaits apliecina, ka Rīgas lidosta joprojām ir nozīmīgākā lidosta Baltijā, lai gan 2012. gadā tā piedzīvoja pirmo pasažieru skaita kritumu kopš tūkstošgades mijas – 5,1 milj. pasažieru vietā Rīga apkalpoja vien 4,76 miljonus. Viļņas un Kauņas lidostās pasažieru skaits ir krietni mazāks – attiecīgi 2,2 milj. un 830 tūkst.

Tomēr Viļņas lidostas pasažieru skaits pēdējos sešos gados turpina pastāvīgi pieaugt, lai gan Lietuvas aviācijas tirgu būtiski ietekmēja nacionālās aviokompānijas flyLAL bankrots 2009. gadā. Tāpēc abas Lietuvas lielākās lidostas strādā galvenokārt ar zemo cenu lidsabiedrībām – Ryanair un Wizzair. Viļņas lidosta šogad prognozē 11% pasažieru skaita pieaugumu, savukārt Rīgas lidosta, pēc tās vadītāja Alda Mūrnieka izteikumiem, šogad cer stabilizēties, kas nozīmē aptuveni tādu pašu pasažieru skaitu kā pērn, lielāko uzsvaru liekot uz saviem Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem skrejceļa rekonstrukcijas darbiem.

Lietuvas Nacionālo stadionu Viļņā plānots atklāt līdz 2026.gada beigām, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Pašvaldība ir atļāvusi grozīt līgumu par daudzfunkcionālā kompleksa būvniecību.

Benkunsks teica, ka līguma grozījumi spēkā stāties varētu pēc dažiem mēnešiem, bet būvdarbu laiks pagarināts par pusotru gadu, kas nozīmē, ka kompleksu pabeigt vajadzētu līdz 2026.gada nogalei.

"Ir ļoti grūti nosaukt konkrētu datumu. Tas ir atkarīgs no būvniecības gaitas. Jaunais koncesionārs nopietni domā darīt visu iespējamo, lai to uzbūvētu vēl ātrāk," sacīja Benkunsks, norādot, ka pašvaldības lēmums ļauj projektam virzīties uz priekšu, un būvdarbi atsāksies drīz pēc tam, kad stāsies spēkā līguma grozījumi.

Lietuvas galvaspilsētas mērs arī sacīja, ka nacionālā stadiona apkārtnes labiekārtošanai ir paredzēti aptuveni 30 miljoni eiro. Benkunsks teica, ka pilsēta plāno paplašināt ielas, ierīkot autobusu pieturas un izbūvēt gājēju viaduktu.

«Pagājušajā gadā IKEA izvēlējās Viļņu kā sava pirmā atsevišķā veikala vietu Baltijā. Ko mēs viņiem piedāvājām? Mēs piedāvājām, ka visus vajadzīgos dokumentus un atļaujas viņiem nokārtosim visīsākajā laikā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis Viļņas mērs Artūrs Zoks.

«Ar vismazākajām birokrātiskajām problēmām un speciālu apkalpošanu. Mēs to saucam par biznesa klasi biznesam. Kad atnāk pie mums uz pašvaldību investors, mēs viņam piešķiram atsevišķu personu, konsultantu, kurš kļūst par viņa oficiālo lobistu mūsu sistēmas iekšpusē. Lai viņš varētu atvērt durvis tad, kad tas nepieciešams, nevis pēc procedūras,» skaidrojis pilsētas mērs.

Uz Dienas mudinājumu: «Pārlieciniet mani [kā investoru], kāpēc man labāk iet uz Viļņu, nevis Rīgu?» A. Zoks atbildējis: «Nu varbūt nav tā īsti smuki... bet, lai iet. Investorus mēs varam pārliecināt ļoti ātri. Vienkārši ir jāpaskatās apkārt. Ja mēs paskatāmies 300 kilometru rādiusā ap Viļņu, tad šajā riņķī dzīvo sešpadsmit miljonu iedzīvotāju. Šajā rādiusā ir pat četras galvaspilsētas - Viļņa, Minska, Kaļiņingrada un Rīga. Ja šajā pašā rādiusā apskatāmies ap Rīgu, tas būs uz pusi mazāk - tikai kādi septiņi ar pusi miljoni iedzīvotāju. No Viļņas jūs varat izvēlēties dažādas ostas savām precēm - caur Rīgu, caur Liepāju, caur Klaipēdu. Viļņa šobrīd ir vienīgā pilsēta, kur iedzīvotāju skaits ir stabils un pat pieaugošs. Bet Rīgā iedzīvotāju skaits samazinās. Pilsēta ir liela pēc platības, dzīves kvalitāte laba. Mums ir salīdzinoši vienkāršas procedūras, un tāpēc mēs spējam investīcijas apkalpot pietiekami ātri.

Ekstravagantais Viļņas mērs Artūrs Zuoks piedāvājis paplašināt Lietuvas teritoriju un iegādāties kādu Grieķijai pašlaik piederošu salu, vēsta portāls Delfi.lt

Mērs arī esot jau noskatījis vienu salu, kuras cena varētu sasniegt apmēram septiņus miljonus eiro. Šo salu varētu iegādāties par uzņēmēju līdzekļiem un nosaukt par Dausuvu. Sala tiktu pievienota Viļņas apgabalam. Tādā veidā Lietuvas iedzīvotājiem parādītos «brīnišķīga vieta atpūtai, uzņēmējiem – investīcijām, bet valstij tā būtu lieliska reklāma».

«Jau divdesmitā gadsimta sākumā, Lietuvas ģeogrāfu sadraudzības prezidents Kazis Pakštas izlēma, ka lietuviešiem nepieciešams meklēt drošāku teritoriju un izveidot tur savu koloniju. No sākuma ģeogrāfs izvēlējās Kubu, vēlāk gribēja īstenot šo ideju Brazīlijā, bet pēc tam – Madagaskarā. K. Pakštas arī izdomāja šīs utopiskās kolonijas nosaukumu – Dausuva. Kāpēc, lai mēs neīstenotu viņa ideju?», klāstīja Viļņas mērs.

Lietuvā laistas klajā uzlīmes, kuras kā brīdinājuma zīmes iespējams līmēt uz nepareizi novietotiem auto, pēc tam nepareizi novietotā automašīna jānofotogrāfē un bilde jānosūta policijai.

Uzlīmes izveidotas pēc tam, kad Viļņas mērs Artūrs Zuoks inscenēja nepareizā vietā novietotas automašīnas samīcīšanu ar bruņutransportieri. Uz uzlīmēm rakstīts «Neliec man paņemt tanku». Viļņas iedzīvotāji uzlīmes varēs saņemt bez maksas un tās ir pieejamas angliski un lietuviski.

Pieejamas divu veidu uzlīmes – liela un maza – mazā paredzēta par pirmo pārkāpumu, lielā, ja pieķer atkārtoti.

«Katru dienu mēs dodamies uz darbu un cenšamies būt labi pilsoņi. Taču saskaramies ar lietām, kas rada vēlmi skaļi kliegt, jo nespējam tās risināt. Es izmantoju bruņutranspotieri, tomēr varbūt jūsu pilsētā bruņutranspotieri izīrēt nav iespējams. Tāpēc šeit ir alternatīva – uzlīme, kuru katrs var līmēt uz nepareizi novietotas automašīnas, kas iebrūk jūsu personīgajā telpā. Jums tā tikai jāuzlīmē un jūsu ziņojums tiks izdzirdēts,» stāsta Viļņas mērs.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31.kongresā atkārtoti par LPS vadītāju uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski.

Kaminskis bija vienīgas kandidāts uz šo amatu.

Par Kaminska kandidatūru bija nodotas 86 balsis, bet pret - četras balsis.

Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas. "Ja būs atbalsts no visiem, tad LPS viedokli varēs aizstāvēt sarunās ar Ministru prezidentu un ministrijām," teica Kaminskis.

Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu lai pašvaldības būtu stabilas.

LPS valdē turpmāk darbosies Kaminskis, viņa vietnieki Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) un Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kā arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Bauskas mērs Aivars Okmanis (NA), Balvu mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Šī gada pirmais rudens mēnesis Viļņas starptautiskajā lidostā noslēdzies ar nepieredzētu pasažieru skaita pieaugumu. Septembrī lielākā Lietuvas lidosta apkalpojusi 179,5 tūkstošus pasažieru, kas ir par 38,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, atsaucoties uz Viļņas lidostas pārstāves Sandras Šiaulienes teikto, vēsta baltic-course.com.

Septembrī Viļņas lidostā ir pieaudzis arī veikto lidojumu skaits – tas palielinājies par 19,9%, sasniedzot 2,594 tūkstošus lidojumu.

Pēc vairāk nekā desmit gadu darbības Viļņas lidostā rekordaugstus pasažieru pārvadājumu apjomus pieredzējušas tādas lidsabiedrības kā Austrian Airlines un LOT Polish Airlines. Labi rezultāti bijuši arī Brussels Airlines.

«Nepieredzētu pasažieru plūsmu nodrošinājusi biznesa sektora atdzimšana. Vasaras mēnešos ceļotāji izvēlējās tādus galamērķus kā Roma, Milāna, Barselona un tamlīdzīgus, tomēr septembrī biežāk izvēlētie galamērķi skaidri norāda uz lidošanu uzņēmējdarbības nolūkos – ir pieaudzis to pasažieru skaits, kas dodas uz Briseli, Vīni, Frankfurti, Maskavu, Varšavu, Helsinkiem un citur,» atklāja Tomass Vaišvila, Viļņas lidostas rīkotājdirektors.

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas Starptautisko lidostu par skrejceļa rekonstrukciju, kas tiks uzsākta šā gada martā un norisināsies līdz gada beigām. A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veiks rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs 4 slāņos izbūvētais lidostas skrejceļš ar asfaltbetona segumu 150 tūkst. m2 platībā un lidjoslas seguma pastiprināšana, jaunākas klases gaismu sistēma.

Rekonstrukcijas darbu laikā Viļņas lidosta tiks pilnībā slēgta uz 35 dienām - no 14. jūlija līdz 18. augustam. Vairums aviosabiedrību lidojumus novirzīs uz Kauņas lidostu.

Pēdējo reizi Viļņas lidostas skrejceļš tika rekonstruēts pirms vairāk nekā 20 gadiem.

A.C.B. Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija piešķirta konkursa rezultātā, uzvarot ar labāko piedāvājumu.

Viļņas lidostā tiks veikta skrejceļa rekonstrukcija, atjaunojot ne tikai tā segumu, bet arī pilnībā pārbūvējot pārējo ar to saistīto infrastruktūru - mainot un atjaunojot saistītās elektroinstalācijas, izbūvējot jaunas gaismu sistēmas, izveidojot jaunas drenāžas un meliorācijas sistēmas ūdens savākšanai un novadīšanai. Turklāt lidjoslas seguma pastiprināšana nodrošinās, lai, piemēram, gadījumos, kad lidmašīna paceļoties novirzās no skrejceļa, netiktu nodarīti būtiski bojājumi infrastruktūrai un tādējādi - arī kavēta lidostas darbība. Vienā virzienā tiks izbūvētas CAT III gaismu sistēmas, kas ļaus būtiski palielināt drošību, nolaižoties lidmašīnām miglas laikā. Skrejceļa abās pusēs tiks modernizēta arī tuvošanās gaismu rekonstrukcija.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sola turpināt paplašināšanos Viļņā un palielināt gan tur bāzēto lidmašīnu skaitu, gan piedāvāto lidojumu galamērķu skaitu, paziņoja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Mēs paplašināmies Viļņā. Katru gadu mēs palielinām galamērķu no Viļņas skaitu. Tāpēc mēs turpinām paplašināt savu klātbūtni šeit, un mums ir skaidrs plāns, kā virzīties uz priekšu un turpināt paplašināties Viļņā," Gauss sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja, ka "airBaltic" ir tirgus līderis Rīgā, Igaunijā, Somijas Tamperes lidostā, taču Viļņas lidostā Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir trešā lielākā tirgus daļa. Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" mērķis ir paplašināties Viļņā un ieņemt arvien lielāku tirgus daļu.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums plāno līdz 2030.gadam dubultot lidmašīnu floti, tādēļ "airBaltic" var arī vairāk nekā dubultot floti Viļņā. Pašlaik "airBaltic" Lietuvas galvaspilsētā pastāvīgi uztur divas lidmašīnas, lai gan Tallinā, kas ir mazāka nekā Viļņa, tai ir četras.