«No mezonīna stāva uz augšu līdz pat astotajam stāvam ir lasītavas. Devītais stāvs ir informācijas tehnoloģijām,» stāstījis bibliotēkas vadītājs.
Jautāts, par bibliotēkas izmaksām - gandrīz 200 miljoni latu, A. Vilks sacījis: «Es būtu laimīgs, ja tas nebūtu tik daudz. Savukārt kvalitāte ir panākta ļoti augsta. Arī tas ir to maksājis. Vīnē tikko ir uzcelta Vīnes Tehnoloģiju universitātes bibliotēka, 28 000 kvadrātmetru (pret mūsu 40 tūkstošiem), projektējusi slavenā arhitekte Zaha Hadīda - tā izmaksāja 500 miljonus eiro.»
Raksti par tēmu
Savukārt, runājot par to, vai grīdās vajadzēja izmantot Kanādas kļavu, Nacionālās bibliotēkas direktors teicis: «Mans radinieks ir galdnieks, viņam ir pieredze ar Kanādas kļavu - pret to viņš ir salauzis visus darbarīkus un apgalvo, ka cietāka koka par to neesot. Kļavas tonis ir tieši tāds pats kā bērza paneļiem sienās. Jā, varēja mēģināt ielikt kādu Latvijas cietāko koku, kas nebūtu balts, bet brūns, un tad vēl būtu liels jautājums, vai tas būtu pietiekamā daudzumā, pietiekami kvalitatīvs un tomēr mīkstāks. Laiks rādīs, bet, ja tā grīda tāda stāvēs gadu desmitiem, tad tas atmaksāsies.»
«Es redzu, kas notiek citās bibliotēkās. Igauņi savu Nacionālo bibliotēku pabeidza 1993. gadā un nākamos 20 gadus ir nodarbojušies ar nemitīgām pārbūvēm un rekonstrukcijām, ir jau daudz piemaksājuši klāt tai summai, par kuru uzcēla. Piemēram, viņi ir bijuši spiesti nomainīt visas padomju mikroklimata sistēmas. Es būtu laimīgs, ja pierādītos, ka mums nākamajos gados nekas tāds nebūtu jādara,» uzsvēris A. Vilks.
«Vispār novēlu cilvēkiem pāriet no ārpuses apspriešanas fāzes uz iekštelpām. Daudziem skeptiķiem, ienākot tajās, attieksme pret bibliotēku mainīsies uz labo pusi,» uzskata A. Vilks.
