To viņš sacījis, atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu par runām, ka, smagāko darbu padarījis, ministrs gatavs «atdot portfeli».
«Protams, negatīvi vērtēju, ka Krieviņa kungs ir prom no valsts pārvaldes, jo visi «lāga cilvēki» atrod labāk apmaksātus darbus. Kaut arī darbinieku skaitu pārvaldē samazina, nav politiskas vēlmes risināt algas jautājumus. Saeimas deputāti drīkst palielināt algas, valdība – nedrīkst.
Visas algas sabiedriskajā sektorā ir piesaistītas Ministru prezidenta algai pa ķēdīti uz leju, kas nedod iespēju radīt motivāciju valsts pārvaldes darbiniekiem,» skaidrojis finanšu ministrs.
Bijušā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja Mārtiņa Krieviņa ienākumi pērn bijuši 34 934 latu apjomā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija. Krieviņš amatu pameta šā gada 20.martā, to daļēji skaidrojot ar nekonkurētspējīgo atalgojumu.
Raksti par tēmu
Uz Latvijas Avīze jautājumu, kas mūs sagaida tuvākajos gados, A. Vilks atbildējis: «Galvenais – lai nebūtu negatīvu pārsteigumu ar energoresursu cenām. Naftas cenas uzdzīve pasaulē ir beigusies, ASV un Kanādā notiek apjomīga degslānekļa gāzes iegūšana. Daudz ko dabūs pārdomāt gan Gazprom, gan citi lielie gāzes eksportētāji – viņi būs spiesti samazināt cenu, jo krīze piespiedusi Eiropu tērēt mazāk gan elektrību, gan gāzi.
Pārtikai pieprasījums aug visur, kur ir siltie reģioni, straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un dinamiska ekonomikas attīstība. Pārējos reģionos tās cenas ir pārāk lielas jau tagad iepretim patēriņa iespējām.»
«Cilvēkiem parādījusies iespēja iepirkties internetā, kas dzen izmisumā veikalniekus Japānā, ASV un daudz kur citur, mainot iepirkšanās paradumus un ietaupot daudz naudas. Iedomājieties: ja Latvijā desmitkāršotos iepirkšanās internetā – lētāk un ērtāk – kas notiktu ar veikaliem? Kad cenas būs eiro, pircēji tās viegli varēs salīdzināt un redzēt, cik mēs esam līdz šim pārmaksājuši par daudzām lietām,» turpinājis finanšu ministrs.
Viņš arī norādījis: «Cilvēki tēriņos ir kļuvuši daudz pragmatiskāki, uzmanīgāki. Ir sagaidāms, ka algu pieaugums pēc eiro ieviešanas būs lielāks, nekā lēšam, jo esam vienotā Eiropas darba tirgū un ekonomikā ir izaugsme. Domāju, ka dabiskā inflācija tuvākajos gados būs divi trīs procenti, ja nebūs negaidīta lēciena ekonomikā, algās, patēriņā. Iepriekšējā situācija neatkārtosies – nespēju iedomāties, kam šeit jānotiek, lai cenas augtu neadekvāti. Esam samērā lēnas izaugsmes priekšā, kas tomēr būs divas vai trīs reizes straujāka nekā vidēji Eiropā.
Mums ir daudz bagātību vairāk nekā kilometru dziļumā – arī dzelzsrūda. Taču mums nevajadzētu rakties un bojāt ainavu. Mums vajag strādāt ar savām smadzenēm, pelnīt ar savām zināšanām. Jārokas smadzenēs, nevis zemē. Mums ir jāpieliek vairāk pūļu nekā tajās valstīs, kurām ir resursi.»