Tādēļ sagaidāms, ka arī kopumā šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamiku galvenokārt ietekmēs kopējā pieprasījuma izmaiņas vietējā un ārējos tirgos, prognozē Ekonomikas ministrija.
Lai gan Latvijas graudu audzētāji vēl aprīlī bija skeptiski par šā gada ražu īsāka veģetācija perioda dēļ un apsvēra pat apsēto platību pārsēšanas nepieciešamību, no lielākajiem Eiropas graudu audzētāju, piemēram, Krievijas, ekspertu puses atskan daudz optimistiskākas prognozes šim gadam (Krievija nupat ir palielinājusi šā gada ražas prognozi) un nevedina uz prognozēm par cenu kāpumu plašākā tirgū, saka Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Enerģijas ražošanas sadārdzināšanos iekšzemes tirgū veicināja obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums elektroenerģijai, un tas ietekmēja ražotāju mēneša cenu kāpumu iekšzemes tirgū pārdotajai produkcijai kopumā, taču būtiska šo izmaksu ietekme uz patēriņa cenām nebija vērojama. Elektroenerģijas izmaksu īpatsvara novērtējums liecina, ka vairākās nozarēs tas nav kritisks, tādēļ to varētu būt iespējams absorbēt.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessDabasgāzes tirdzniecības cenai nemainoties, aprīlī nebija iemesla augt siltumenerģijas ražotāju cenām, un tas ierobežoja kopējo enerģijas nozares ražotāju cenu kāpumu, skaidro eksperte.
Būtiskāko resursu cenu dinamika pasaules tirgū bija visai labvēlīga – aprīlī saruka naftas un vairākuma metālu cenas, ko daļēji atsvēra cenu kāpums atsevišķiem koksnes veidiem un neliels pārtikas un lauksaimniecības preču cenu indeksa kāpums. Šie faktori ļāva saglabāt ražotāju cenu līmeni gan iekšzemes tirgum, gan eksportam ražotajai produkcijai. Ierobežotās kopējā eksporta pieauguma iespējas un darbības sašaurināšanās metālu nozarē pašlaik mazina darbaspēka izmaksu pieaugumu rūpniecībā, neradot spiedienu uz cenu konkurētspēju, skaidro D. Paula.
Db.lv jau rakstīja, ka, lai arī kopumā ražotāju cenas aprīlī sevišķi daudz mainījušās nav, fiksēts samērā straujš cenu pieaugums Latvijas tirgū realizētajai produkcijai, kamēr uz ārvalstīm vestajiem ražojumiem cenas samazinājušās.
2013. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
