Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot apmēram 7,4 miljonus pasažieru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 3,9% salīdzinājumā ar 2024.gadu, vienlaikus par apmēram 5,1% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Viņa norādīja, ka šī gada prognoze vēl nav gluži 2019.gada rezultāts, tomēr šā gada janvāris ir sācies ļoti pozitīvi.

Vienlaikus Odiņa minēja, ka lidosta ir ļoti apmierināta ar pagājuša gada rādītāju, kad tika apkalpots 7,1 miljons pasažieru, kā arī ir sasniegti finanšu mērķi, jo lidosta strādāja ar būtiski lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. "Pagaidām finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet peļņa ir daudz lielāka, nekā tā bija 2023.gadā. Arī pasažieru skaita ziņā mēs esam sasnieguši, ko bijām plānojuši," sacīja lidostas vadītāja.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Rīgas lidostā situācija ar negodprātīgiem taksometriem ir stabilizējusies, intervijā sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Visi gadījumi nav pilnībā izskausti, bet situācija ir uzlabojusies. Lidostas kontrolētāji uzrauga situāciju, arī policija veic savu darbu, un šādu krāpniecisku gadījumu skaits un sūdzību skaits ir samazinājies," atzīmēja Rīgas lidostas vadītāja.

Viņa norādīja, ka lidosta no savas puses kopā ar lidostas dienestiem un Rīgas policijas iecirkni ir izveidojuši kontroles sistēmu, tādējādi negodprātīgiem taksometru vadītājiem ar viņu transporta līdzekļiem ir apgrūtināta iespēja iekļūt lidostas teritorijā.

"Kad šādi vadītāji tiek identificēti, policija lidostai atsūta oficiālu paziņojumu, ka ir fiksēts krāpšanas gadījumus vai nav atļaujas, tad lidosta liedz iebraukšanu P1 stāvvietā. Tādu vadītāju, kuriem lidosta ir liegusi iebraukšanu, ir ļoti daudz," sacīja Odiņa.

Rīgas lidosta ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu lidostas ceturtā persona pārbūvei, informēja Rīgas lidostas pārstāvji.

Rīgas lidostas un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) parakstītais līgums par finansējuma piešķiršanu Rīgas lidostas gaisa kuģu ceturtā perona pārbūvei paredz pārbūvēt perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A-E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Projekta kopējais budžets ir līdz 39,341 miljonam eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. CINEA finansējuma apmērs ir 50% no kopējās summas, bet atlikušos 19,67 miljonus eiro Rīgas lidosta segs no saviem līdzekļiem, liecina informācija Rīgas lidostas mājaslapā.

Rīgas lidostai pārbūve nodrošinās papildu nepieciešamās lidmašīnu stāvvietas, sniegs ieguldījumu militārajā mobilitātē, kas ir nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu, skaidro lidostas pārstāvji.

Pasažieru skaits Tallinas lidostā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un gaidāms, ka līdz gada beigām apkalpoto pasažieru skaits sasniegs jaunu rekordu, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzināja lidostā.

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Pandēmijas laikā strauju uzplaukumu piedzīvoja vietējais tūrisms, taču tagad pieaug starptautiskais tūrisms.

Lai gan līdz gada beigām atlikuši vēl vairāk nekā divi mēneši, jau tagad Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir ap trim miljoniem.

Lidostas preses pārstāve Aeta Hermaorga sacīja, ka līdz gada beigām plānotais pasažieru skaits varētu būt 3,5 miljoni.

Tikai septembrī Tallinas lidostā apkalpoti 333 183 pasažieri, kas ir par 20% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Vācijas autobūves koncerna "Volkswagen" strādājošie deviņās rūpnīcās valstī pirmdien rīkos jaunu streiku, pieaugot saspīlējumam starp arodbiedrību un uzņēmuma vadību par ieplānotajiem restrukturizācijas pasākumiem.

Šīs nedēļas sākumā Vācijā ietekmīgās arodbiedrības "IG Metall" organizētajos brīdinājuma streikos piedalījās gandrīz 100 000 "Volkswagen" strādājošo.

"Tagad mēs pastiprināsim savus pūliņus 9.decembrī un palielināsim uz uzņēmumu radīto spiedienu pie sarunu galda," ceturtdien norādīja "IG Metall" reģionālais līderis Lejassaksijā Torstens Grēgers.

Arodbiedrība vēstī, ka pirmdien iecerētajā streikā darbinieki "Volkswagen" ražotnēs Vācijā nestrādās četras stundas, kas būs divreiz ilgāk nekā šonedēļ, kad streiki ilga divas stundas.

Jaunais streiks ieplānots vienlaikus ar nākamo sarunu kārtu starp arodbiedrībām un "Volkswagen" vadību par uzņēmuma iecerētājiem izmaksu samazināšanas plāniem.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kas plāno nākamgad Kauņas lidostā pastāvīgi bāzēt trīs lidmašīnas, būvēs vēl vienu lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru.

"Ryanair" meitasuzņēmums Lietuvā "FRC LT" no Lietuvas valsts lidostu operatorkompānijas "Lietuvosoro uostai" iznomājis 1,06 hektāru plašu zemesgabalu, uz kura būvēs 7600 kvadrātmetru plašu angāru. Kā liecina publiski pieejamā ietekmes uz vidi novērtējuma informācija, angārs, kurā tiks radītas ap 150 jaunām darbavietām, darbību sāks nākamā gada pēdējā ceturksnī.

"Garāžas tipa ēka (angārs) tiks izmantota, lai apkalpotu tikai "Ryanair" lidmašīnas, un vienlaicīgi tajā varēs novietot divas lidmašīnas," pausts dokumentā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā lēsts, ka gadā jaunajā angārā varēs apkalpot līdz 365 lidmašīnām. Teritorijā būs arī stāvvieta darbinieku automašīnām un transportlīdzekļi lidmašīnu vilkšanai.

ASV kompānija "Intel" pirmdien paziņoja, ka atliek par diviem gadiem savus plānus uzcelt mikroshēmu rūpnīcas Polijā un Vācijā, jo pieprasījums pēc šīs kompānijas produkcijas izrādījies zemāks par gaidīto.

Šis paziņojums būs liels trieciens Polijas un Vācijas valdībām, kas ir ievērojami subsidējušas šos projektus un slavējušas tos kā lielu atbalstu nacionālajai rūpniecībai.

"Intel" paziņoja, ka tai nāksies atlikt arī savus projektus Malaizijā, bet plāni ASV netiks ietekmēti.

Vācijā "Intel" rūpnīcas būvniecību bija paredzēts sākt 2023.gadā, bet tā aizkavējās, jo kara Ukrainā dēļ pieauga inflācija.

Vācijas amatpersonas un "Intel" mēnešiem ilgās sarunās apsprieda finansējumu, līdz abas puses 2023.gada jūnijā parakstīja vienošanos, kas ietver palielinātas subsīdijas.

Vācija palielināja savu subsīdiju 30 miljardu eiro vērtās rūpnīcas projekta uzsākšanai līdz gandrīz 10 miljardiem eiro, kas par apmēram trim miljardiem eiro pārsniedz sākotnēji piedāvāto summu.

Tūkstošiem Vācijas autobūves uzņēmuma "Volkswagen" (VW) darbinieku pirmdien sāks streiku, saasinoties strīdam ar krīzes skarto kompāniju, kas plāno likvidēt tūkstošiem darbavietu.

VW smagi skāris ražošanas izmaksu kāpums, nepārliecinošā pāreja uz elektromobiļiem un spēcīgā konkurence nozīmīgajā Ķīnas tirgū. Kompānija paziņojusi par plāniem samazināt izmaksas miljardiem eiro apmērā.

Vācijā ietekmīgā arodbiedrība "IG Metall" un darbinieku padome ir centusies panākt darbavietu aizsargāšanu pēc tam, kad septembrī VW paziņoja, ka apsver rūpnīcu Vācijā slēgšanu, kas ietekmētu ap 120 000 darbinieku.

"Pirmdien visas rūpnīcās sāksies brīdinājuma streiki," paziņoja "IG Metall" pārstāvis sarunās Torstens Grēgers pēc tam, kad kompānija noraidīja arodbiedrības ierosinājumus darbavietu aizsardzībai.

Grēgers brīdināja, ka nepieciešamības gadījumā tas var kļūt par "smagāko strīdu par algām, kādu "Volkswagen" jebkad piedzīvojis".

Neplānoti ilgās dzinēju apkopes dēļ "airBaltic" darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, raidījumam "TV3 ziņas" skaidroja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru. Vienlaikus sagaidāms, ka ar "airBaltic" šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney". Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī "airBaltic" "Airbus A220-300" floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos "airBaltic" saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse - iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Nopietnu un lielu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Komentējot 2024.gada nogales lidmašīnu katastrofas Kazahstānā un Dienvidkorejā, Vestfāls norādīja, ka aviācijas nozare ir ļoti stingri regulēta nozare, kurā pilnīgi jebkurš negadījums un incidents tiek ļoti skrupulozi un detalizēti izmeklēts.

"Lai gan tieši pagājušā gada decembris aviācijas industrijai diemžēl bija ļoti traģisks, tomēr ir jāuzsver, ka tie gluži nav regulāri un sistemātiski gadījumi, un lielu, nopietnu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās. Noteikti varam teikt - civilā aviācija un lidošana ir drošāka nekā jebkad agrāk," sacīja Vestfāls.

Kā visbiežākos iemeslus dažādiem aviācijas incidentiem viņš minēja cilvēcisko faktoru, tehniskās kļūmes un laika apstākļus, piebilstot, ka visas kompetentās un regulējošās iestādes, piemēram Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA), ļoti nopietni strādā, lai ar uzlabotiem procesiem un inovācijām nodrošinātu maksimālu pasažieru drošību.

Tiešo lidojumu no Rīgas uz ASV sākšanu ierobežo atbilstošu lidmašīnu pieejamība, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka gaisa kuģu pieejamības problēma ir visur, tostarp arī aviopārvadātājiem ASV nav pietiekami daudz lidmašīnu, kas būtu piemērotas lidojumiem uz Rīgu.

Vienlaikus Odiņa piebilda, ka šobrīd tirgū parādās jaunās paaudzes "Airbus A321XLR" sērijas šaurās fizelāžas lidmašīnas, ar kurām ir iespējams bez nosēšanās veikt, piemēram, attālumu no Ņujorkas līdz Rīgai, taču šīs lidmašīnas pagaidām saņem vien atsevišķi aviopārvadātāji.

Pēc viņas teiktā, kad būs vairāk tādu lidmašīnu, tad arī varēs izskatīt tiešos lidojumus no Rīgas, jo šobrīd aviokompānijas, kurām ir lielās lidmašīnas lielam pasažieru skaitam, pat neizskata iespējas veikt lidojumus uz Rīgu.

Rīgas lidosta 2025.gada pirmajā pusē plāno izsludināt konkursu investora izvēlei, lai publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros koncesijā nodotu beznodokļu tirdzniecības veikalu, specializēto veikalu, ēdināšanas vietu un biznesa zāles pakalpojumus, aģentūra LETA noskaidroja lidostā.

Patlaban lidosta atbilstoši Privātās un publiskās partnerības likuma prasībām ir izstrādājusi finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai izvēlētos Rīgas lidostas komercplatību apsaimniekošanai piemērotāko modeli.

Finanšu ekonomiskie aprēķini patlaban tiek saskaņoti ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējais investīciju apjoms būs atkarīgs no privāto investoru piedāvājumiem un risinājumiem, ko tie paredzēs.

Lidostā skaidroja, ka līgums ar pašreizējo komercplatību operatoru ir spēkā līdz 2026.gada beigām. Jaunie apsaimniekotāji darbu sāks pēc esošā līguma beigām un varēs gan paši operēt lidostas komercplatībās, gan piesaistīt esošos vai jaunus apakšnomniekus.

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Vācija pirmdien paziņoja, ka tā pagarinās pastiprināto robežkontroli pēc 2025.gada marta.

Septembra vidū Vācija uz sešiem mēnešiem ieviesa kontroli ar visām deviņām kaimiņvalstīm, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju un pastiprinātu drošību pēc iepriekšējā mēnesī notikušā islāmista uzbrukuma ar nazi.

Kopš tā laika pie Vācijas sauszemes robežām ir aizturēti aptuveni 1800 cilvēku un 40 000 cilvēku ir pagriezti atpakaļ, laikrakstam "Augsburger Allgemeine" pavēstīja iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

Vācija jau vairākus gadus ir ieviesusi robežkontroli uz robežām ar Austriju, Poliju, Čehiju un Šveici.

Turklāt 16.septembrī tā uzsāka policijas kontrolpunktu darbību pie robežām ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.

"Šīs kontroles mums ir vajadzīgas, līdz ES ārējo robežu aizsardzība tiks ievērojami pastiprināta," sacīja Fēzere.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Lai krasi samazinātu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere devusi rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, pavēstījuši avoti valdībā.

Atjaunotā robežkontrole stāsies spēkā 16.septembrī un sākotnēji turpināsies sešus mēnešus.

Fēzere par to jau attiecīgi informējusi Eiropas Komisiju (EK).

Robežkontrole iecerēta kā instruments nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā arī islāmistu terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Jau ilgstošās debates par nelegālās imigrācijas apturēšanu saasinājušās pēdējās nedēļās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma Zolingenē, kura laikā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Slepkava izrādījās kāds sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).

Visas valstis, ar kurām Vācija robežojas, ir Šengenas brīvās ceļošanas zonā un uz to savstarpējām robežām robežkontrole ir atcelta.

Līdz ziemas sākumam Vācijā darbu sāks vēl divi peldoši sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi, informēja valstij piederošā termināļu opratorkompānija "Deutsche Energy Terminal (DET).

DET paziņoja, ka notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai LNG termināļi Ziemeļjūras ostā Vilhelmshāfenē un pie Elbas netālu no Štādes varētu sākt darboties.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Vācija ir paātrinājusi LNG termināļu būvniecību Baltijas un Ziemeļjūras piekrastē, tādējādi cenšoties samazināt atkarību no Krievijas gāzes.

Pašlaik jau darbojas vairāki peldošie LNG termināļi - Vilhelmshāfenē, Brunsbitelē Elbas grīvā netālu no Ziemeļjūras un Baltijas jūras Rīgenes salā.

Abus jaunos termināļus pabeigt sākotnēji bija plānos šā gada pirmajā pusē, taču radās dažādas problēmas, piemēram, kavējās piegādes.

Atšķirībā no pirmā peldošā LNG termināļa Vilhelmshāfenē, kurš darbojas kopš pagājušā gada sākuma un kurš izveidots jau esošā ķimikāliju pārkraušanas infrastruktūrā, otrajam terminālim tiek izbūvēts īpašs doks bez tiešas saskares ar zemi.

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" plāno valstī slēgt vismaz trīs rūpnīcas un likvidēt desmitiem tūkstošu darbavietu, pirmdien paziņoja uzņēmuma komiteja, kas pārstāv darbinieku intereses.

Vienlaikus pārējo uzņēmuma rūpnīcu darbība Vācijā tiks samazināta.

"Volkswagen" komitejas vadītāja Daniela Kavallo norādīja, ka autoražotāja restrukturizācijas pasākumi skars pilnīgi visas rūpnīcas Vācijā.

Vienlaikus uzņēmums ierosinājis samazināt darbinieku algas par 10%, lai gan arodbiedrība "IG Metall" iepriekš bija pieprasījusi strādājošo algas palielināt par 7%.

"IG Metall" pirmdien arī asi kritizēja "Volkswagen" ieplānoto ražotņu slēgšanu, uzskatot, ka tas ir "kā dunča dūriens smagi strādājošo "Volkswagen" darbinieku sirdīs".

Kopumā koncernam Vācijā ir desmit ražotnes, un tas nodarbina aptuveni 120 000 cilvēku.

"Volkswagen" septembrī atcēla vienošanos ar darba ņēmējiem Vācijā, kas nepieļauj piespiedu atlaišanu līdz 2029.gada beigām. Šī vienošanās bija spēkā kopš 1994.gada. Tagad uzņēmumam iespējams likvidēt darba vietas, sākot no 2025.gada vidus.

Vācija 16.septembrī atjaunoja robežkontroli uz visām valsts sauszemes robežām, cenšoties ierobežot nelegālo imigrāciju, lai gan kritiķi uzskata, ka šī rīcība apdraud Šengenas zonas noteikumus par pārvietošanās brīvību.

Robežkontrole jau iepriekš bija atjaunota uz robežām ar Austriju, Šveici, Čehiju, Poliju un Franciju, bet Vācijas policija pirmdien to atjaunoja uz robežām ar Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere, kas deva rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, ir apsolījusi, ka šie kontroles pasākumi neradīs būtiskus traucējumus pārrobežu satiksmei.

Fēzere pirms nedēļas oficiāli informēja Eiropas Komisiju (EK) par jaunajiem kontroles pasākumiem, uzsverot, ka tie ir nepieciešami pārāk liela migrantu pieplūduma dēļ.

Atjaunotā robežkontrole sākotnēji turpināsies sešus mēnešus, bet var tikt pagarināta. Uz robežas ar Austriju tā turpinās jau no 2015.gada.

Beļģijā valsts mēroga streika dēļ pirmdien traucēta lidmašīnu un vilcienu satiksme.

Valsts mēroga streiku izsludināja trīs lielākās Beļģijas arodbiedrības, lai protestētu pret ierosināto pensiju reformu. Galvaspilsētā Briselē gaidāma arī demonstrācija.

Briseles lidostā, kas ir lielākā Beļģijā, atcelti aptuveni 40% ielidojošo un izlidojošo reisu. Lidostā streiko darbinieki, kas atbild par drošību un bagāžu, kā arī citi darbinieki.

Beļģijas nacionālā aviokompānija "Brussels Airlines" sestdien paziņoja, ka ir spiesta atcelt pusi lidojumu Eiropā, lai spētu veikt tālos reisus. Arī Šarleruā Briseles Dienvidu lidosta, kuru izmanto Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", brīdināja, ka gaidāma ievērojama lidojumu kavēšanās un iespējama arī reisu atcelšana.

Noslēgusies Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas būvniecības konkursa pirmā kārta, kurā izvērtēti pretendentu iesniegtie tehniskie piedāvājumi.

Rīgas lidosta konkursa noslēdzošajai kārtai izvirzījusi četrus pretendentus, ko uzaicinājusi līdz 31.martam iesniegt finanšu piedāvājumus.

Tehniskajos piedāvājumos pretendentiem bija jāiekļauj būvniecības laika plāni, vides, sociālās un darba drošības prasības, kvalitātes vadības plāns, priekšlikumi apakšuzņēmēju atlases procedūrai, kā arī ierosinājumi procesu optimizācijai un alternatīvu risinājumu tehniskie priekšlikumi.

Starptautiskais konkurss Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma būvniecībai tiek organizēts pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) noteiktas iepirkuma procedūras. Projekta finansēšanai Rīgas lidosta saņēmusi saistošos piedāvājumus no ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas un OP Corporate Bank plc filiāles Latvijā. "Šo finanšu institūciju gatavība finansēt lidostas lielo attīstības soli ir spēcīgs apliecinājums Rīgas lidostas finanšu stabilitātei, uzticamībai un ilgtermiņa izaugsmes stratēģijai, un šīs investīcijas ļaus stiprināt Rīgas lidostas līderpozīcijas reģionā, sekmējot arī mūsu valsts ekonomikas noturību," uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Patriotu nedēļā no 11. līdz 18. novembrim RIX Rīgas lidostā būs apskatāma ekspozīcija “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji”, informē Rīgas lidosta.

Tajā lidostas apmeklētāji varēs iepazīt inovatīvus un eksportspējīgus Latvijas uzņēmumus, kuru ieguldījums zinātnē, inovācijās un jaunās tehnoloģijās veido Latvijas un pasaules nākotni.

Izstāde “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji” ir Rīgas lidostas sveiciens Latvijas valsts svētkos, un tās mērķis ir izcelt iedvesmojošus un inovatīvus Latvijas uzņēmumus, ar kuru izdomu un sasniegumiem varam lepoties. Ekspozīcijā ar saviem stendiem piedalās ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs “Azeron”, viens no bezpilota lidaparātu tehnoloģiju nozares līderiem pasaulē – “Edge Autonomy”, godalgotais digitālās veselības jaunuzņēmums “Longenesis”, viens no vadošajiem Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem “SAF Tehnika” ar zīmolu “Aranet” un citi.