Krievijas bizness rit ierastajās sliedēs un ārvalstu noteiktie ierobežojumi tam nav kaitējuši - tāds šķietami bija galvenais Krievijas vēstījums ar obligāciju emisiju. Pēc obligāciju pārdošanas Krievija darījumu pozicionēja kā triumfu sankciju un «bezprecedenta spiediena» apstākļos no ASV un Eiropas Savienības. Turklāt paredzams, ka Krievija šogad varētu emitēt arī jaunas obligācijas, kas saskaņā ar šā gada budžetu ir iespējams 3 miljardu ASV dolāru apmērā.
Neskatoties uz darījuma oficiālo statistiku, tirgus eksperti iezīmē atšķirīgu ainu par pārdoto obligāciju sadalījumu. Lai gan ārvalstu investori patiesi iegādājušies vairāk nekā 70% no kopējā apjoma, izcelsme lielākajai daļai pieprasījuma meklējama tieši Krievijā - ar ārvalstīs reģistrētiem Krievijas kontiem, kas darījumā ņēmuši aktīvu dalību.
Raksti par tēmu
Šajā gadījumā daudzi ārvalstu investori uz Krievijas obligāciju pirkšanu lūkojas piesardzīgi, ņemot vērā gan sankciju riskus, gan faktu, ka vērtspapīri ir izslēgti no vadošajiem jaunattīstības valstu parādzīmju indeksiem, kā arī vispārējo Krievijas ekonomikas nestabilitāti. Grūtības rada arī obligāciju zemā likviditāte. Tā kā tās tiek dzēstas tikai nacionāli, vairums starptautisko banku nevēlēsies obligācijas tirgot.
Paralēli joprojām notiek mēģinājumi piesaistīt obligāciju dzēšanu arī Euroclear bankai. Ja vērtspapīri beidzot iekļūtu starptautiskajā klīringa sistēmā, to tirgus cena varētu strauji paaugstināties, kā arī to pieprasījums sekundārajā tirgū pieaugt. Tāpat pašreizējiem obligāciju īpašniekiem paplašinātos ieguldījumu iespējas, tiecoties pēc lielākas peļņas dažādos tirgos ar zemām procentu likmēm.
Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface IKP izaugsmes prognoze Krievijai šogad ir - 1,5%, un riska novērtējums valsts biznesa videi ir C jeb augsts.
