Ražošana

VIDEO: Gatavojas lēcienam

Māris Ķirsons,18.09.2025

SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Divu gadu mājasdarb

iPēdējo divu gadu laikā CLT Profi un Cross Timber Systems ir fokusējušies nevis tikai un vienīgi uz CLT paneļu produktu ražošanas apjoma pieaugumu, bet gan to, kā strādāt gudrāk. „Ja pirms diviem gadiem lielākā biznesa daļa bija saražoto paneļu piegāde klientam, tad šobrīd uzņēmums projektos paveic daudz vairāk. Klientu objektos gan Latvijā, gan ārvalstīs tagad strādā vairākas ēku montāžas brigādes, projektos ir iesaistīti vairāki inženieri, jo pasūtītājiem no Igaunijas, Beļģijas, Nīderlandes dodam pilnu sistēmu “aprēķini un konstruē – saražo – piegādā – samontē” ,” uz būtiskāko pēdējo gadu biznesa fokusa maiņu norāda A. Dlohi. Viņš norāda, ka šī biznesa stratēģijas maiņa notikusi līdz ar uzņēmuma dalībnieku maiņu 2023. gadā (A. Dlohi 100% piederošais SIA CLT Profi iegādājas 67% uzņēmuma kapitāldaļu). „Šāda stratēģijas maiņa ļauj tirgū būt konkurētspējīgākiem un realizēt savu produktu kopā ar pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību, nekā vienkārši pūloties tirgū realizēt arvien lielāku daudzumu CLT plātņu,” uz jautājumu par novitātes ietekmi uz uzņēmumu atbild A. Dlohi.

Tirgus izaugsme vidēji 20% gadā

Krustā līmētu masīvkoka plātni sāka izmantot pirms apmēram 25 gadiem, bet pirms 10 gadiem to sāk salīdzinoši plaši izmantot būvniecībā, šajā laikā kopējie CLT ražošanas apjomi Eiropā ir pieauguši aptuveni piecas reizes. „CLT produkcijas pielietojuma ikgadējais pieaugums tirgū ir bijis apmēram 20% līmenī, turklāt tendence, kad šo materiālu arvien vairāk vēlas izmantot būvniecībā, vedina izdarīt secinājumu – šo plātņu produktu tirgū noteikti izaugsme turpināsies. Tas Cross Timber Systems liek ļoti rūpīgi ne tikai sekot līdzi šīm tendencēm, bet arī strādāt pie nākotnes attīstības – izaugsmes – plāna,” uzsver A. Dlohi. Viņš skaidro, ka šāda pieauguma prognozes pamatā nav tikai un vienīgi valstu politikas izmaiņas par labu ilgtspējīgai būvniecībai vai sabiedriskā sektora iepirkumi, bet arī privāto nekustamo īpašumu attīstītāju arvien lielāka pievēršanās šādam materiālam. „Koka izmantošana nesošajās konstrukcijās ir izdevīgāka, un tā nebūt nav dārgāka, nekā to pašu būvēt, izmantojot betonu. Ieguvums gan var nenākt uzreiz, jo katrs jauninājums prasa apgūt jaunas prakses un pieredzes, tomēr projekti Eiropā skaidri parāda priekšrocības un ieguvumus. Viens no pirmajiem koka būvniecības piemēriem Latvijā ir Ogres bibliotēka, kur būvniecības izmaksas tiešām bija augstākas nekā vidēji tajā brīdī Latvijā, tomēr tas nebija koka būvkonstrukciju dēļ. Šajā projektā bija daudz un dažādi unikāli inženiertehniski risinājumi un materiālu apvienojumi, un rezultātā iegūts ne tikai lielisks objekts, bet arī jaunas pieredzes, ko var un arī ko nevajag darīt, lai koka ēkas atklātu savas labākās īpašības,” norāda A. Dlohi.

Latvijas specifika

„Latvijā ražo ļoti daudz koka būvniecības produktu, kurus lielākoties piegādājam uz eksporta tirgiem. Šajās valstīs mūsu būvētie objekti (skolas, bērnudārzi, biroja ēkas, ražotnes) saņem būvniecības balvas, taču Latvijā šādu būvju ir ļoti maz,” norāda A. Dlohi. Viņš kā piemēru min ziemeļu kaimiņvalsti Igauniju, kur 2025. gadā tiek būvēti divi bērnudārzi, divas skolas, viena astoņu stāvu biroja ēka, kā arī milzīgs 50 miljonu investīciju projekts - dabas māja Tallinā. „Latvijā tādi projekti, kuri būtu no koka konstrukcijām, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, bet Igaunijā tādu ir daudzas reizes vairāk. Mēs varam lepoties, ka šajos Igaunijas projektos divu bērnudārzu un vienas skolas masīvkoka plātņu piegādātājs ir CLT Profi,” tā A. Dlohi. Viņš skaudri secina, ka Igaunijā CLT Profi 2025. gadā būs piegādājis un uzbūvējis vairāk nekā Latvijā piecu gadu periodā. „Ir labi, ka ir kāds koka būvniecības šedevrs tapis Latvijā, bet vienlaikus nav pamata lielam priekam, jo šādi projekti lielākoties ir izņēmums, nevis ikdiena, kā tas ir citās valstīs,” tā uz jautājumu par koka būvniecības projektiem atbild A. Dlohi. Viņš atzīst, ka koksnes produkti pasaulē tiek uzskatīti par nākotnes būvmateriālu Nr.1., bet tikai ne Latvijā, kaut arī valstī mežu platība pārsniedz pusi no visas valsts teritorijas, ir atbilstoša koksnes pārstrāde un vēl jo vairāk - koka konstrukciju ražotāji, būvinženieri un gatavā produkta montētāji.

Tirgus kūleņi

Dlohi vērš uzmanību, ka pēdējo piecu gadu laikā faktiski ir notikusi 100% visu CLT plātņu pircēju ģeogrāfijas maiņa. Sākotnēji, kad uzņēmums sāka ražot šādas plātnes, tās tika piegādātas Skandināvijas valstu — Zviedrijas, Norvēģijas — pasūtītājiem, taču tagad tās realizē Dānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā. „Vienlaikus ar Covid-19 pandēmiju tika novērots Zviedrijas un Norvēģijas nacionālo valūtu kursa kritums attiecībā pret eiro, kā rezultātā uz šīm valstīm eksportēt Latvijā ražoto produkciju vairs nebija ekonomiski izdevīgi,” skaidro A. Dlohi. Viņš atgādina, ka pēdējo gadu laikā ir pieredzētas būtiskas tirgus svārstības, kuru cēloņi meklējami nepieredzēti augstajā inflācijā un tās slāpēšanai būtiski paaugstinātajās valstu centrālo banku procentlikmēs. Augstās likmes bremzēja celtniecību un rekonstrukciju, samazinot pieprasījumu pēc attiecīgajiem materiāliem un pakalpojumiem un arī to cenu. „Virkne nekustamo īpašumu attīstītāju vienkārši atlika iecerēto projektu realizāciju, proti, projekti, kuriem tika veidota tāme 2023. gadā un bija paredzēta būvniecība 2024. gadā, tikai 2025. gada pavasarī ir nonākuši līdz plātņu ražošanai,” tirgus situācijas līkločus analizē A. Dlohi. Viņš atzīst, ka nekustamo īpašumu projektu attīstītāji var nogaidīt, līdz aizdevumu procentlikmes atgriežas saprātīgos lielumos, bet tā īsti nevar rīkoties ražotāji. „Tieši šis nekustamo īpašumu attīstītāju pauzes laiks – 2024. gads – arī CLT ražotājam, tāpat kā vairumam kokapstrādes uzņēmumu, bija saspringts periods, jo strauji bija jāspēj atrast citi tirgi, jauni produktu pircēji,” skaidro A. Dlohi. Viņš atzīst, ka tiem uzņēmumiem, kuri pērn un aizpērn piegādāja produkciju Skandināvijas tirgum, situācija ir salīdzinoši saspringta, jo nav atgūti tie piegāžu apjomi, kādi tie bija pirms pandēmijas ierašanās Eiropā.

„Patīk vai ne, bet krīzes apstākļos Zviedrijā pirmie, kas tiek izspiesti no tirgus, ir importētāji, tātad arī Latvijā strādājošie ražotāji. Diemžēl daudzi nesaprot, ka Zviedrijā, Norvēģijā to sarukušajā būvniecības tirgū ir dažādas situācijas betona un alumīnija, un koka konstrukciju segmentā. Betona un alumīnija sarukušos apjomus apkalpo daži vietējie ražotāji, kas nepaņem visu apjomu, un tāpēc arī importam ir vēl pieejami apjomi. Pretstatā tam ir ļoti daudz visdažādāko veidu koka konstrukciju vietējo ražotāju, tāpēc šādu izstrādājumu imports strauji sarūk, ko vēl vairāk ietekmē kronas kursa vājums pret eiro,” stāsta A. Dlohi. Viņš atgādina, ka tieši kronas kursa nosacītais vājums ir iemesls, kāpēc virkne Latvijas kokapstrādes uzņēmumu skujkoku zāģbaļķus ieveda no Skandināvijas, bet dziļākas pārstrādes uzņēmumi no šī reģiona importēja zāģmateriālus. „Savukārt valstīs, kur nebija valūtas riska — Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē -, pasūtījumi bija un iespējas izmantoja arī CLT Profi,” tā A. Dlohi. Viņš norāda, ka CLT PrProfi / Cross Timber Systems tirgū strādā jau vairāk nekā 10 gadus, tāpēc jaunu klientu piesaiste un jaunu noieta tirgu apguve ir ikdiena, bet tā varbūt ir problēma, ja strādā tikai ar dažiem ārvalstu partneriem, kuriem kādā brīdī ir niecīgi pasūtījumi vai tādu kādu brīdi tādu nav vispār.

Vides faktors

„Līdzās PEFC un FSC sertifikātiem jau deviņus gadus uzņēmumam ir EPD (Vides deklarācijas) sertifikāts, kurš tikai tagad kļūst par obligātu prasību lielākajos uzņēmuma produkcijas noieta tirgos,” atzīst A. Dlohi. Viņš uzsver, ka 2025. gadā ir veikta resertifikācija, kuras rezultātā Cross Timber System ir otrs labākais vides sertifikāts starp visiem CLT materiāla ražotājiem. „Rūpīgi strādājām vairākus mēnešus ar visām niansēm, — cik liels ir izejvielu (zāģmateriālu) piegādes attālums (nevedam no Skandināvijas, jo tādējādi transportēšana radītu lielas emisijas), kur liekam ražošanas procesā radušos koksnes blakusproduktus, kādu un cik atjaunojamo enerģiju izmantojam, kāda veida plastmasas plēvi izmantojam iepakojumam, kādu līmi izmantojam paneļiem un ko darām ar līmes, plēves atlikumiem, ja tādi rodas, līdz pat dzeramā ūdens piegādei darbiniekiem bez plastmasas iepakojuma, kas samazina uzņēmuma ekoloģiskās pēdas nospiedumu u.tml.,” uz jautājumu par vides sertifikāta niansēm atbild A. Dlohi.

FOTOSIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi: „Paveiktie mājasdarbi un jaunās ražotnes izveide 2030. gadā ļaus uzņēmumam būt masīvkoka (CLT) plātņu ražošanas līderim Ziemeļeiropā.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB,16.09.2025

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.septembra žurnālā lasi:

DB analītika

Elektroauto ar valsts atbalstu īpatsvars – 0,7%

Ideju mežs

No Latvijas krusteniski līmētām būvkonstrukcijām var būvēt pat debesskrāpjus no koka

Gatavojas lēcienam. SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi

Meža nozare

Kooperatīvu izaugsmei vajag skaidru rītdienu

Aizsardzība

Papildu finansējums aizsardzībai — iespēja inovatoriem un ražotājiem

Tehnoloģijas

Printful un Printify apvienošanās izmaksājusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija izceļas ar spēcīgu vietējā satura ražošanu un skatītāju prasību pēc kvalitātes, intervijā norādīja mediju un izklaides uzņēmuma "Warner Bros. Discovery" (WBD) Biznesa attīstības un izplatīšanas viceprezidente Keneči Beluseviča, kura atbild par WBD biznesu Dienvidaustrumeiropā, Baltijā, NVS valstīs, Vidusjūras reģionā un Izraēlā.

"Negribētu teikt, ka nav nekā unikāla. Latvijā vietējā satura ražošana ir visai spēcīga. Šogad labākā animācijas filma, proti, "Straume", bija no Latvijas. Latvija ir valsts, kurā cilvēki atzinīgi vērtē kvalitatīvu saturu, un tas ir kas unikāls. To nevar teikt par daudziem citiem tirgiem," sacīja Beluseviča.

Viņa uzsvēra, ka Latvija, neskatoties uz nelielo tirgus apmēru, pārspēj daudzas citas valstis, tāpēc WBD šeit svarīgi gūt labus rezultātus.

Pēc viņas teiktā, uzņēmumam būtiska ir satura lokalizācija latviešu valodā. "Tas mums ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz piesaistīt skatītāju, palīdz cilvēkiem no visām sabiedrības grupām iedziļināties saturā," norādīja Beluseviča.

Tehnoloģijas

Itālija likumā par mākslīgo intelektu paredz cietumsodu par dziļviltojumiem

LETA--DPA,18.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunu ietvarlikumu par mākslīgo intelektu, kas paredz, ka par mākslīgā intelekta radītu attēlu vai video izplatīšanu bez attēloto personu piekrišanas var sodīt ar cietumsodu līdz pieciem gadiem.

Likumu atbalstījušas abas parlamenta palātas.

Likums vēršas pret privātpersonām un uzņēmumiem, kas bez attēloto personu atļaujas izplata mākslīgā intelekta radītas fotogrāfijas vai video.

Tā dēvētie dziļviltojumi var radīt iespaidu, ka kāds ir teicis vai darījis kaut ko tādu, ko patiesībā nekad nav darījis.

Pēdējā laikā tīmeklī publiskoti mākslīgā intelekta radīti pornogrāfiski video, kuros atainotas sabiedrībā pazīstamas personas.

Itālija ir pirmā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas izveidojusi tiesisko regulējumu, kurā iekļautas jaunās ES pamatnostādnes mākslīgā intelekta jomā.

Likumā izklāstīti vispārīgi mākslīgā intelekta izmantošanas principi un uzdots valdībai izstrādāt detalizētus noteikumus par mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu.

Reklāmraksti

Jaunums uzņēmumu korporatīvajos pasākumos - ''Scandifest'' pulcē tūkstošiem skatītāju

Scandifest,01.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 4000 rīdzinieku un pilsētas viesu pulcējās Doma laukumā, kur notika vērienīgais mūzikas festivāls “Scandifest”. Pasākumu organizēja Latvijas IT uzņēmums Scandiweb, kurš, atzīmējot festivāla 10 gadu jubileju, pirmo reizi to padarīja bez maksas pieejamu plašākai sabiedrībai.

Piektdien, 25. jūlijā, uz lielās festivāla skatuves, kāpa populāri Latvijas mūziķi un grupas – Patrisha, Ozols, Tautumeitas, MUUD, OLAS, Riga Reggae un citi. Īpašs notikums bija ārvalstu viesu – Ēģiptes populārākās repa grupas El Sawareekh uzstāšanās. Grupa, kuras video YouTube ir skatīti vairāk nekā miljardu reižu, bet populārākajam singlam pat pārsniedzot 500 miljonus skatījumu, uz Rīgu ieradās astoņu cilvēku sastāvā.

Koncertu vadīja Horens, un skatītāju atsaucība bija patiesi lieliska – Doma laukums bija pilns ar cilvēkiem, kuri baudīja šo muzikālo vasaras notikumu.

Festivāla apmeklētāji un paši mākslinieki īpaši novērtēja Scandiweb ideju uzņēmuma iekšējo korporatīvo pasākumu pārvērst par visiem pieejamu publisku festivālu. Šāds atvērts formāts ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmumi var sniegt pozitīvu ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē, stiprinot ne tikai komandas garu, bet arī sabiedrības kopības sajūtu.

Eksperti

Chat Control regula paver durvis masveida sabiedrības novērošanai

Nikola Katrīna Kurele, “Tele2” datu aizsardzības vadītāja,13.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada Eiropas Komisija ir vairākkārt centusies panākt vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas paredz seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu digitālajā vidē. Tā cita starpā uzliek par pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt riskus, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, kas var ietvert arī galalietotāju savstarpējās saziņas pārbaudi.

Plašākā sabiedrībā šis regulējums pazīstams ar nosaukumu “čata kontroles” jeb Chat Control regula, kas izraisījusi plašu rezonansi. Lai arī regulas mērķis ir cēls, dažādu jomu ekspertu izteiktā kritika ir pamatota, jo riski sabiedrības drošībai un privātumam ir ļoti lieli.

Pareiza ideja, bet ar riskiem

Ikviens apzinās, cik būtiska ir bērnu tiesību aizsardzība, tādēļ uzņēmumi – arī “Tele2” – aktīvi pilnveido tehniskos risinājumus, lai efektīvāk konstatētu un ierobežotu piekļuvi tiešsaistes materiāliem, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem. Centieni ieviest vienotu regulējumu šādu materiālu ierobežošanai un atklāšanai ir solis pareizā virzienā bērnu aizsardzības nodrošināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz augošo pieprasījumu, “Skanstes City” ir oficiāli atklājis savu jauno konferenču centru Skanstes ielā 50. Projekta mērķis ir ne tikai nodrošināt modernus un elastīgus apstākļus kvartāla nomniekiem, bet arī kļūt par nozīmīgu centru Rīgas uzņēmējdarbības vidē.

Jaunais centrs atbilst mūsdienu prasībām darba un pasākumu vajadzībām — tas piedāvā augstas kvalitātes audio un video risinājumus, aprīkotu studiju podkāstu ierakstiem, interaktīvas prezentāciju sistēmas, videokonferenču iespējas, kā arī ātru un drošu Wi-Fi savienojumu. Telpu izmēri pielāgoti dažādām norisēm, kas ļauj uzņemt no 8 līdz 80 viesiem, padarot tās piemērotas gan nelielām biznesa sapulcēm, gan plašākiem pasākumiem. Pielāgojamā konfigurācija nodrošina maksimālu ērtību dažādām vajadzībām, savukārt tehniskā infrastruktūra, gaisa kvalitāte un ergonomiskās mēbeles papildina komfortu ikvienam ilglaicīgam pasākumam.

“Mūsu mērķis bija izveidot jaunu un precīzu produktu konferenču un sapulču telpu piedāvājumā, kas sevī ietver gan atbilstošas ietilpības un aprīkojuma sanāksmju telpas, gan papildinošas lounge un kafijas zonas, palīgtelpas. Par visu tika padomāts - augstvērtīgs tehniskais Audio/Video aprīkojums, ‘vulkāniskais’ dizains, atbilstoši klimata un akustiskie risinājumi, kas kopumā rada mājīgu un patīkamu vidi jebkuram pasākumam. Tādēļ esam gandarīti, ka projekts ir izdevies atbilstoši iecerētajam un esam priecīgi par nomnieku aktīvo interesi rezervējot telpas. Arī šis projekts ir daļa no Skanstes City modernizācijas cikla, kura ietvaros viss biroju centra komplekss tiek pārveidots vienotā modernā biznesa vidē.” norāda “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba intervija ir pirmais un bieži vien izšķirošais solis attiecībās starp darba devēju un potenciālo darbinieku. Tieši šajā brīdī tiek ielikts pamats turpmākajai sadarbībai. Ja intervija notiek nepārdomāti, vadoties pēc stereotipiem vai aizspriedumiem, uzņēmums riskē palaist garām vērtīgu komandas papildinājumu.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO veidotais video spilgti parāda šādu situāciju: darba intervija ar kandidāti ratiņkrēslā, sākot no ierašanās brīža līdz brīdim, kad netieši tiek likts saprast – darba piedāvājuma nebūs.

Jau pirmajās sekundēs redzams, ka uzņēmuma vide nav pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem – nav vietas pie galda, telpa jāpārkārto intervijas laikā. Saruna nevis fokusējas uz kandidātes prasmēm, bet uz pieņēmumiem par to, vai viņa vispār spēs strādāt. Rezultātā – kandidātei netiek dota iespēja parādīt savu pieredzi un kompetenci.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: vecteezy.com/Sompoch Sivakosit

Šodienas digitālā mārketinga ainava nepārprotami uzrāda, ka tradicionālās reklāmas metodes vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Cilvēki ir kļuvuši aizvien prasīgāki – viņi vēlas, lai zīmoli ne tikai pārdod, bet arī sniedz vērtību, izprot viņu vajadzības un piedāvā risinājumus reālām problēmām.

Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis to, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem sociālajos tīklos. Lai uzrunātu auditoriju, ar skaista attēla un informatīva apraksta publicēšanu vairs nav gana. Ir skaidrs, ka mūslaikos panākumu atslēga slēpjas daudz dziļākā izpratnē par patērētāju vēlmēm, uzvedību un paradumiem. Par to arī turpinājumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija izmantos sociālo mediju likumus, lai aizliegtu bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, izmantot video koplietošanas vietni "YouTube", trešdien paziņoja sakaru ministre Anika Velsa.

"Mēs gribam, lai bērni zinātu, kas viņi ir, pirms platformas pieņemtu, kas viņi ir," sacīja ministre.

"Ir vieta sociālajiem medijiem, bet nav vietas plēsonīgiem algoritmiem, kas mērķēti uz bērniem."

Austrālija pērn paziņoja, ka tiek izstrādāti likumi, kas aizliegs bērniem pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas izmantot tādas sociālo mediju vietnes kā "Facebook", "TikTok" un "Instagram".

Valdība iepriekš norādīja, ka šis aizliegums neattieksies uz "YouTube", jo šī vietne tiek plaši izmantota mācību stundās.

"YouTube" preses sekretārs pavēstīja, ka jaunais paziņojums ir nepatīkams pavērsiens.

"Mūsu nostāja vēl arvien ir skaidra: "YouTube" ir video koplietošanas platforma ar augstas kvalitātes bezmaksas saturu, kas arvien vairāk tiek skatīts televīzijas ekrānos," teikts kompānijas paziņojumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Eksperti

Eiropas aizsardzības industrija – starp nepieciešamību un iespēju. Vai Latvija spēs iesaistīties pilnvērtīgi?

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, ārlietu direktore,03.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres).

Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Ražošana

VIDEO: Alkšņa kokogļu tirgū plāno izaugsmi

Māris Ķirsons,28.08.2025

SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis: „Jau ilgāku laiku notiek sarunas ar potenciāli lieliem ārvalstu tirgus spēlētājiem, to rezultātā alkšņa kokogļu ražošanas apjomi pieaugs no pašreizējām 400 kravas auto (fūrēm) gadā līdz 500 – 550 kravām.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Video

VIDEO: Zemes aktīviem vajadzīgs saimnieks

Māris Ķirsons,14.10.2025

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss: „Ilgstoši dzīvojām ilūzijā, ka savu ārējo drošību varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks, ka par to ir jāmaksā pašiem. Ilgstoši domājām, ka enerģētiku varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks par to, ka, atslēdzoties no BRELL, pašiem jāmaksā par elektroenerģijas balansēšanu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti interesanta saruna BlackBox šovā ar DELSKA valdes priekšsēdētāju un CEO Andri Gailīti jaunajā 30 miljonu eiro datu centra projektā. Runājam par datu centra biznesa modeli, kā tas pelna, un kā strādā. Ejam tūrē pa jauno datu centru, runājam par mega apjomiem, par grūtībām biznesā, un par karstumu.

“Katram ir jādara to, ko viņš māk, tāpēc ir tikai loģiski, ka es turpinu te strādāt”, stāsta Andris par darbu DELSKA.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” apkopotie dati liecina, ka šī gada septembrī digitālajā vidē novērsts rekordliels apdraudējumu skaits – vairāk nekā 14,1 milj. dažādu veidu draudu. Salīdzinājumā ar vasaras mēnešiem pieaugums ir par aptuveni 47 %.

Līdzīgi kā iepriekš, lielākie draudi uzņēmuma klientiem bija saistīti ar ļaunatūrām, pikšķerēšanas shēmām un viltus interneta vietnēm.

“Tik liels apdraudējumu pieaugums nav pārsteigums, jo arī krāpniekiem mēdz būt klusāki periodi. Proti, beidzoties vasaras mēnešiem, kas ir atvaļinājuma visiem, t.sk. arī krāpniekiem, būtiski palielinās arī dažādi riski digitālajā vidē,” saka “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs.

“Tele2” norāda, ka viens no ievērojamākajiem draudiem septembrī bija viltus “WhatsApp” konkurss, kura mērķis bija iegūt lietotāju personas datus. Tāpat populāra bijusi viltus video straumēšanas platforma “MyFlixer”, kas šķietami piedāvā skatīties filmas un seriālus, taču faktiski novirza apmeklētājus uz inficētām interneta vietnēm.

Reklāmraksti

Par 37 % mazāk CO₂ emisiju: Coca-Cola HBC Polija & Baltija prezentē jaunākos ESG rezultātus

Sadarbības materiāls,10.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Eksperti

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs,20.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Drošība – cilvēka pamatvajadzība, kas mainās līdz ar tehnoloģijām

Maslova vajadzību hierarhijā drošība ierindojas uzreiz aiz fizioloģiskajām vajadzībām. Kad mums ir nodrošināts ēdiens, ūdens un miegs, nākamais līmenis ir drošība, no kā izriet kārtība, paredzamība un miers. Izņemot no piramīdas drošības slāni, sabrūk arī visas nākamās kārtas – piederības apziņa, novērtējums, cieņa un pašizpausme, taču digitālajā laikmetā drošības sajūta ir kļuvusi trauslāka nekā jebkad agrāk. No vienas puses, tehnoloģijas palīdz mums justies drošāk - signalizācijas, video novērošana, biometriskā identifikācija un kiberdrošības risinājumi sekmē aizsardzību gan fiziskajā, gan digitālajā pasaulē. No otras puses, tieši šie paši rīki bieži rada bažas par pārmērīgu kontroli, datu vākšanu un privātuma zudumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas par mediju uzņēmuma SIA "All Media Latvia" izpilddirektori un valdes priekšsēdētāju iecelta Ginta Salmane, informēja uzņēmumā.

Jaunajā amatā viņa būs atbildīga par uzņēmuma televīzijas, radio un digitālo platformu vadību Latvijā.

Kopš 2025.gada janvāra Salmane pilda SIA "All Media Latvia" operatīvās direktores pienākumus un ir bijusi daļa no uzņēmuma vadības komandas vairāk nekā desmit gadus, pirms tam ieņemot komercdirektores amatu, kurā bija atbildīga par reklāmas pārdošanu un biznesa attīstību.

Kopā ar Salmani darbu valdē turpinās tās līdzšinējā valdes locekle kopš 2019.gada Ieva Meļķe.

"All Media Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 31,547 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 28,4% - līdz 7,934 miljoniem eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.