Par to Pārtikas padomi trešdien informēja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone. Viņa atzina, ka jau šā gada 15. jūnijā Rīgas Centrāltirgum tika nosūtīta viena vēstule ar aicinājumiem novērst pārkāpumus, 30. jūlijā nosūtīta atkārtota vēstule, taču atbildes joprojām nav saņemtas. VID esot informējis arī uzņēmuma īpašnieku Rīgas Domi, taču arī tā nereaģējot. I. Pētersone atzīst, ka visnesakārtotākā situācija esot teritorijās, kas iznomātas apakšnomniekiem.
Lai arī Centrāltirgus vadība vairākkārt skaidrojusi, ka līgumi ar apakšnomniekiem noslēgti vēl uz vairākiem gadiem un to laušanas gadījumā iespējamas sankcijas, VID speciālisti izpētījuši, ka šos līgumus esot iespējams lauzt. I. Pētersone uzskata, ka tirgū skaidri jānodala, kur var realizēt zemnieku izaudzēto un kur – citas preces.
DB jau ziņoja, ka Rīgas Centrāltirgus lielākajiem savas teritorijas iznomāšanas starpniekiem piecu gadu laikā ļāvis nopelnīt vairāk nekā 1,63 milj.Ls. Centrāltirgus peļņa šajā pašā laika periodā strauji sarukusi, un pērno gadu tas beidzis jau ar 159,5 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem. Tiesa, šī gada pirmajā pusē situācija uzlabojusies, un uzņēmums guvis 370 tūkst. Ls peļņu. Tirgus vadība iepriekš atzina, ka līgumus ar nomniekiem nevar lauzt, jo var sekot sankcijas. Tiesa, pēc tam, kad par situāciju sāka interesēties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), līdzšinējais Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš solīja izstrādāt vienotu kārtību, kā iznomāt tās apsaimniekošanā esošo teritoriju.
