Ekonomiskās krīzes laiks ir beidzies, un veselības aprūpes jomā ir jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas, nevis jāturpina ierastā prakse, kad, apstiprinot veselības aprūpes budžetu, visiem ir skaidrs, ka tā nav pilnā summa, jo pēc pēc laika tiks prasīts papildu finansējums. «Krīzes laikā šāda situācija bija saprotama, tomēr tagad būtu jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas principiem,» DB norādīja Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega - Grāpe. Par esošo situāciju visiem ir skaidrs, ka tas vairāk atbilst strausa politikai, bet tā tikai sevi turpinām mānīt, turpina I. Zemdega-Grāpe.
«Ja Saeimas, Ministru kabineta un Finanšu ministrijas nostājā nekas nemainīsies, 2014. gada budžets atkal tiks apstiprināts ar deficītu,» vērtējot 2014. gada veselības aprūpes, tostarp kompensējamo medikamentu budžeta riskus, DB iekrāso GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits.
Raksti par tēmu
Proti, šobrīd Veselības ministrijas vidējā termiņa budžeta plānā 2014.–2015. gadam zāļu kompensācijai ieplānoti 78,4 milj. Ls. «Šogad tie ir 78 milj. Ls, taču NVD datos par aprīļa mēnesi redzams, ka reālais 2013. gada patēriņš bez visu vajadzību noseguma jau ir 81,9 milj. Ls, kā arī vēl 3, 5 milj. Ls lielas parāda saistības par 2012. gada decembri. Līdz ar to vislielākais risks būs, ja netiks veiktas izmaiņas 2014. gada kompensējamo zāļu budžetā tādā apmērā, kas ietvertu vismaz minimālo vajadzību nosegumu – šā gada patēriņš, pacientu skaita pieaugums 4–5% apjomā, kompensācijas procentu atjaunošana 2009. gada līmenī u.c.,» klāstīja D. Šmits.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
