Jaunākais izdevums

Luksusa tālruņu ražotājs Vertu laidis klajā pirmo ierīci, kopš kompānijas īpašnieku maiņas. Jaunā luksusa klases viedtālruņa Vertu Ti cena ir robežās no 9,6 līdz 19 tūkstošiem ASV dolāru (par sarkanā zelta versiju).

Viedtālrunis aprīkots ar Androi 4.0 operētājsistēmu, divkodolu Snapdragon S4 1,7 GHz procesoru, 3,7 collu skārienjūtīgu ekrānu, astoņu megapiskeļu kameru un NFC komunikāciju atbalstu. Vertu izvēle par labu Android pārsteigusi nozares pazinējus, kas bija pieļāvuši, ka kompānija turpinās Nokia paspārnē iesāktās tradīcijas.

Aizvadītā gada vasarā Nokia pārdeva Vertu Zviedrijas investīciju grupa EQT VI. Darījuma summa tika aplēsta 200 miljonu eiro apmērā. Nokia, pārdodot Vertu, skaidroja, ka tas esot nākamais solis Vertu attīstībā un ļaus zīmolam pievērst lielāku uzmanību izaugsmei luksusa segmentā.

Vertu ražo luksusa klases mobilos tālruņus, kuros izmantots nerūsējošs tērauds, augstas kvalitātes āda (atsevišķos modeļos pat aligatora āda), tālruņu ekrāni veidoti, izmantojot, safīra kristālus, un pārklāti ar zeltu vai platīnu un dimantiem.

Vertu Ti būs pieejams divās versijās – ādas un sarkanā zelta. Katrs tālruņa eksemplārs ir roku darbs un tapis kompānijas ražotnē Lielbritānijā. Kompānija norāda, ka tālruņa ekrāns ir praktiski nesaskrāpējams un ierīce ir četras reizes izturīgāka pret triecieniem nekā citi viedtālruņi.

Piedāvājumā ietilpst speciāls konsjerža serviss, kas pieejams uz tālruņa piespiežot speciālu pogu – lietotājs tiek savienots ar operatoru, kuram var jautāt gandrīz jebko – sākot ar specifisku informāciju par noteiktu lietu, beidzot ar pilsētas dārgākā restorāna adresi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Vertu paraksta piecu gadu sadarbības līgumu ar Bentley

Lelde Petrāne,24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu luksusa mobilo telefonu ražotājs Vertu ir parakstījis piecu gadu sadarbības līgumu ar Bentley, luksusa auto zīmolu. Sadarbības rezultātā tiks izlaisti pieci dažāda dizaina viedtālruņi.

Vertu mobilie tālruņi ir roku darbs, kuru detaļas tiek izgatavotas un sakomplektētas Apvienotajā Karalistē. Jau iepriekš telefonu ražotājs ir sadarbojies ar tādiem luksusa zīmoliem kā Ferrari, Lapo Elkann un Ermenegildo Zegna.

«Izveidot sadarbību ar automobiļu ražotāju mēs vēlējāmies, lai nostabilizētu mūsu pozīciju luksusa preču tirgū. Telefoni tiks kopīgi izstrādāti, sadarbojoties abu uzņēmumu dizaineru komandām,» stāsta Massimiliano Pogliani, galvenais Vertu izpilddirektors.

Plānots, ka pirmais zīmolu kopdarbs, Vertu Bentley tālrunis, tiks prezentēts 2014. gada oktobrī.

Vertu ir uzņēmums, kas nodarbojas ar luksusa mobilo telefonu ražošanu un izplatīšanu. Dibināts 1998. gadā kā Nokia meitas uzņēmums. Kopš 2012. gada EQT VI īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekskluzīvais viedtelefons Vertu Aster maksā dārgāk nekā desmit gadus vecs auto, taču atalgo ar fantastiskiem dizaina materiāliem un personīgo asistentu

Dzirdot piesaucam Vertu vārdu, jauno tehnoloģiju fani mēdz izmest pa kādai zobgalībai «spoža mantiņa cilvēkiem, kuri neko nesaprot no telefoniem» stilā. Ilgi tā arī bija, jo Vertu tālruņi nebija pat viedi un lielākoties dižojās ar greznu ārieni. Taču arī ekskluzīvais britu zīmols padevies vispārējai tendencei un saviem klientiem piedāvā viedtelefonus, protams, saglabājot elitāro ārieni. Viens no tiem, pērnā gada nogalē prezentētais Aster, uz brīdi nonāca arī DB rīcībā.

Runājot par Vertu, neiespējami atstāt bez uzmanības dizainu, jo tas veido lielu daļu no ierīces vērtības. Otrs lielais pluss ir dārgā telefona klientiem pieejamais t.s. konsjerža serviss, kas nozīmē, ka pircējs iegūst savu privāto asistentu. Noderīgs ir arī Vertu Life, kur apkopoti dažādi ekskluzīvi piedāvājumi, piemēram, brauciens ar privāto zemūdeni Maldivu salās, Kremļa apmeklējums bez lieguma ieiet kādā telpā vai iespēja iegūt biļetes uz Čempionu līgas finālspēli futbolā. Latvijā gan vienīgā iespēja šobrīd ir brauciens olimpieša Martina Dukura pilotētās kamanās pa Siguldas trasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Elko grupai

Žanete Hāka,12.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Elko grupa, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Uzņēmums reģistrējis 71,55 miljonu vērtu ķīlu, kuru ņēmusi Nordea Bank Finland.

Otru lielāko komercķīlu 12,04 miljonu latu vērtībā devusi AS Latvijas nafta, un tās ņēmējs bijis Valsts ieņēmumu dienests.

Aizvadītajā nedēļā 8,36 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis SIA B&B Investīcijas, SIA Alternative Energy Resources kā parādnieku reģistrējis SIA KSER.

Komercķīlu 4,85 miljonu latu apmērā devis Gertynoir Holdings Limited, kā parādnieku reģistrējot SIA T2 Terminal. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank Finland.

Tāpat pagājušajā nedēļā Nordea Bank Finland ņēmusi komercķīlu 3,9 miljonu latu vērtībā, ko devusi Nacionālā būvkompāniju apvienība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu ņēmis SIA UVZ-Logistic

Žanete Hāka,26.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bijusi 1,18 miljardu latu apmērā, ko ņēmis SIA UVZ-Logistic, un tās devējs bijusi kompānija Zarečnaja, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums Uralvagonzavod-Logistic noslēdzis līgumu ar Viktoru Nusenki par ogļu kompānijas Zarečnaja iegādi. Zarečnaja ir piektais lielākais Krievijas akmeņogļu eksportētājs, kurš gadā saražo 10 miljonus tonnu. Uzņēmums potenciāli var palielināt ražošanas jaudu līdz 20 miljoniem tonnu.

Kā otrs lielākais komercķīlas devējs pagājušajā nedēļā reģistrēts Aleksandrs Kraķis. Ķīlas vērtība ir 4 miljoni latu, un kā parādnieks reģistrēts būvniecības projektu izstrādātājs SIA Dzintara projekts. Savukārt ķīlu ņēmusi AS SMP Bank.

Aizvadītajā nedēļā 2,9 miljonu latu vērtu komercķīlu devusi SIA Kuldīgas siltumtīkli. Tās ņēmējs bijusi SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējusi Rīgas satiksme

Žanete Hāka,10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas satiksme – 140,56 miljonu latu apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc.

Kā skaidro SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis, uzņēmums ir pārjaunojis iepriekšējo zemās grīdas tramvaja komercķīlu.

Otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā bijusi 24,31 miljona latu vērtībā, un tās devējs bijusi Lietuvas kompānija UAB BFIII G1, kā parādnieku reģistrējot nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA SMI Berģi.

Savukārt 11,2 miljonu latu vērtu komercķīlu Swedbank devis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print.

Pagājušajā nedēļā UAB BFIII G1 reģistrējis arī 8,785 miljonu latu lielu komercķīlu, kā parādnieku reģistrējot tirdzniecības centru Valdeka. Ķīlas ņēmējs bijusi SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – lidostai Rīga

Žanete Hāka,24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 67 komercķīlas, bet 103 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu devusi VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 52,18 miljonus eiro. Ķīlas ņēmējs bijusi Finanšu ministrija. Kā informēja lidostā Rīga, lidosta pārjaunojusi 2012.gadā dotu komercķīlu, kas iepriekš tika reģistrēta, lai saņemtu Kohēzijas fonda līdzekļus.

Db.lv jau rakstīja, ka paredzēto infrastruktūras modernizācijas projektu realizācijai VAS Starptautiskā lidosta Rīga devusi Finanšu ministrijai 52 miljonu eiro vērtu komercķīlu «Šī komercķīla ir saistīta ar Kohēzijas fonda projekta realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka ES fondi vispirms prasa, lai projekta realizētāji ieguldītu līdzekļus un tikai pēc projekta realizācijas tos pārskaita uzņēmumam, lidostai ir nepieciešami līdzekļi, ko ieguldīt. Līdz ar to Lidosta vērsās Valsts kasē, lai nepieciešamos līdzekļus aizņemtos,» iepriekš Db.lv sacīja VAS Starptautiskā lidosta pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Olainfarm

Žanete Hāka,11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 77 komercķīlas, bet 112 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 187 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi farmācijas kompānija AS Olainfarm – 21 miljona eiro apmērā. Tās ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Db.lv jau rakstīja, ka SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 14 miljonu eiro apmērā farmācijas kompānijai AS Olainfarm tās investīciju projektu īstenošanai, lai attīstītu kompānijas produktu portfeli, modernizētu un paplašinātu ražošanu, kāpinātu eksporta apjomus un apgūtu jaunus ārvalstu tirgus, informē bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu devis Latraps

Žanete Hāka,15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 69 komercķīlas, bet 126 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Kā liecina dati, lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps – 9,1 miljona eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS DNB banka. Tikpat vērtu komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums IAG Industrieanlagen GMBH, un tās ņēmēja bijusi SIA NN Smart.

Komercķīlu 8,687 miljonu eiro vērtībā reģistrējusi SIA Business Concept. Tās ņēmējs bijusi OU Prisma WEB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta galerija: 4 Energia koģenerācijas stacijas un granulu ražotnes atklāšana

Zane Atlāce-Bistere,16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brocēnos ceturtdien, 15.jūnijā 4 Energia atklāja savu pirmo koģenerācijas staciju un granulu ražotni.

Laikraksts Dienas Bizness jau pērn decembrī rakstīja, ka SIA 4 Energia Brocēnos izveidojusi kokskaidu granulu rūpnīcu ar jaudu 160 000 t gadā, kas perspektīvā var tikt dubultota, pat neraugoties uz šī produkta cenu kritumu par aptuveni 25%.

Uzņēmums 20 ha platībā ir izveidojis modernu kompleksu, kurā kokskaidu granulu rūpnīca strādā kopā ar koģenerācijas staciju, kurā ražo siltumu un elektroenerģiju. «Divu jomu sinerģija ļauj samazināt ražošanas izmaksas un būt konkurētspējīgiem, jo īpaši pašreizējā sarežģītajā granulu tirgū, ko izraisīja iepriekšējo gadu salīdzinoši siltās ziemas Eiropā,» stāsta SIA 4 Energia valdes loceklis Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Vides pakalpojumiem un MRTL

Žanete Hāka,16.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis SIA Vides pakalpojumi un SIA MRTL, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 27,1 miljons latu un tās ņēmēja bijusi Nordea Bank Finland.

Tāpat pagājušajā nedēļā 26,5 miljonu vērtu komercķīlu reģistrējis uzņēmums New Europe Real Estate LTA, bet kā parādnieks norādīts būvniecības projektu izstrādātājs SIA Mežaparks SPV. Ķīlas ņēmēja bijusi SEB banka.

16,2 miljonu vērtu komercķīlu reģistrējis metāla izstrādājumu vairumtirgotājs SIA Sigmen un tās ņēmēja bijusi Swedbank. Uzņēmums Sigmen arī devis komercķīlu AS UniCredit Bank 11,13 miljonu latu apmērā.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 6,02 miljonu latu apmērā reģistrējusi Liepājas SEZ AS Liepājas Osta LM, tās ņēmēja bijusi Nordea Bank. Savukārt SEB banka ņēmusi 6,009 miljonu vērtu komercķīlu, kuras devējs bijis New Europe Real Estate LTD, bet parādnieks – nekustamā īpašuma tirgotājs SIA Ungura nami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

A/s Latvijas Valsts meži Latgalē par miljonu veiks meža autoceļu būvdarbus

Gunta Kursiša,29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Valsts meži noslēgusi vairāk nekā 1,034 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Latgales reģiona Dienvidlatgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējuši trīs uzņēmumi – Viļānu novada Dekšāres pagastā reģistrētā SIA Aļņi AS veiks Dzirnavupītes, Silakroga un Slūkas ceļa būvdarbus, Limbažu uzņēmums SIA Limbažu ceļi veiks meža autoceļa Ozolsala būvdarbus un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs – būvdarbus uz meža autoceļa Purva ceļš.

A/s Latvijas Valsts meži pēdējā mēneša laikā noslēgusi arī 19,9 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par lokālā datortīkla paplašināšanu un apkopi, 2,47 tūkst. Ls vērtu konkursu par tiesībām veikt meža meliorācijas sistēmas tehnisko dokumentāciju Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, 17,4 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par meža meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbiem Silvas un Melnupes meža iecirkņos, 16,7 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par jaunaudžu kopšanu Mērsraga meža iecirknī 2013. un 2014. gadā, kā arī 680,5 tūkst. Ls apjomīgu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģionā un 424,4 tūkst. Ls vērtu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Ziemeļlatgales mežsaimniecībā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem turpinot raizēties par tālāku finanšu tirgu stimulu apgriešanu un atskārsmes, ka no ASV Federālās rezervju sistēmas, visticamāk, nav ko gaidīt jaunus monetārās mīkstināšanas pasākumus, rezultātā vakar ASV fondu tirgū turpinājās akciju izpārdošana, kā rezultātā indekss Standard & Poor's 500 uzrādījis lielāko vērtības samazināšanos vienas dienas laikā kopš 2011. gada novembra.

Kā raksta Reuters, visi 10 indeksu veidojošie ekonomikas sektori vakar piedzīvojuši akciju cenu samazināšanos, 94% Ņujorkas biržā kotēto akciju uzrādot zemāku tirgus vērtību nekā iepriekšējā dienā. Kritums piemeklējis arī vairāk nekā četras piektdaļas Nasdaq biržā kotēto kompāniju.

Visi lielie Volstrītas indeksi vakar uzrādīja vairāk nekā divu procentu vērtu kritumu, bet vislielākais kritums piemeklēja plašā tirgus indeksu Standard & Poor's 500, kas saruka par 2,5%.

Nevarētu teikt, ka ASV notiekošais viennozīmīgi ietekmējis pārējos pasaules akciju tirgus. Nule kā aizvērtais Japānas akciju tirgus dienu noslēdzis ar 1,66% vērtu indeksa Nikkei 225 pieaugumu. Tikmēr nemieru pārņemtās Indonēzijas akciju tirgus šorīt piedzīvojis vairāk nekā 3% vērtu biržas indeksa kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla - Recipe Plus

Žanete Hāka,06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 97 komercķīlas, bet 158 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi AS Recipe Plus – 45 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Putnu fabrika Ķekava, kā parādnieku norādot SIA Lielzeltiņi. Ķīlas maksimālā prasījuma summa ir 24,29 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir AS Swedbank.

Tāpat AS Swedbank pagājušajā nedēļā ņēmusi komercķīlu 9,28 miljonu eiro vērtībā. To devusi SIA Plantos un SIA Kronus, kā parādnieku norādot SIA Landos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – SIA Izzi

Žanete Hāka,21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi kopā ar nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA MV Hotels un Vadimu Muhinu, kā parādnieku reģistrējot SIA Vaļņu 49, liecina Uzņēmumu Reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 8,8 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Komercķīlu 4,9 miljonu latu apmērā reģistrējusi Aktsiaselts Mangelbert Agro, kā parādnieku norādot OU Deleesia. Ķīlu ņēmusi AS Rietumu banka.

Savukārt ķīlu 4,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis nekustamā īpašuma tirgotājs SIA Rītausmas Steel Constructions, kā parādnieku reģistrējot metāla konstrukciju ražotāju SIA Vikom Industry.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 2,8 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis konsultāciju un nekustamā īpašuma tirdzniecības SIA R.evolution Energy, kā parādnieku norādot SIA Swallow Residence. Ķīlu ņēmusi dažādās nozarēs strādājošā SIA T-Development. Šis uzņēmums ņēmis arī 2,3 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko devis uzņēmums SIA R.evolution Energy.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Aicina piedalīties realitātei ļoti pietuvinātā investīciju spēlē

Lelde Petrāne,02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņpadsmito reizi Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ieguldījumu fonds Rīgā sadarbībā ar DNB banku potenciālos investorus, studentus un skolēnus aicina pieteikties realitātei ļoti pietuvinātai investīciju spēlei DNB Trade Investment game. Baltijā lielākajā šāda veida spēlē ikvienam dalībniekam tiks dota iespēja bez maksas izmēģināt vai uzlabot jau esošās iemaņas par investīcijām, pārvaldot 100 000 eiro vērtu portfeli.

DNB Trade Investment game ir gadskārtējs pasākums, kas norit ik gadu no februāra līdz maijam. 19 gadu laikā spēle ir piesaistījusi dalībniekus no visiem pieciem kontinentiem, vairāk nekā 90 valstīm un 500 universitātēm. Šajā laikā ir izspēlēti dažādi notikumi uzņēmumu dzīvē – to apvienošanās un iegādes, kā arī procentu likmju izmaiņas, valūtu devalvācijas, kā arī 2008. gada finanšu krīze.

Šogad spēle noritēs divās daļās – investīciju spēlē un tirdzniecības spēlē. Spēles atšķiras pēc tajās izmantojamiem instrumentiem un stratēģijas termiņiem. Simulācijas dalībniekiem būs iespēja izvēlēties – pieņemt ilgtermiņa lēmumus Investment Game vai darboties un pelnīt ātrā tempā Trading Game. Abas spēles tiek organizētas elektroniskajā tirdzniecības platformā, tādējādi nodrošinot spēles pieejamību visā pasaulē. Spēles sākumā katrs no dalībniekiem saņems savā pārvaldībā 100 000 eiro vērtu portfeli, kas, veicot virtuālus ieguldījumus fondu biržās ar reālām kotācijām, jāpārvalda reālā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No gigantiskajiem militārajiem tēriņiem vienmēr kāds nopelnīs

Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā. ASV prezidents Donalds Tramps nupat solījis savas valsts kodolarsenāla atjaunošanai tērēt vairāk nekā jebkura cita valsts. «Mums ir visvairāk naudas, un mēs šo arsenālu palielināsim. Tas būs līdz brīdim, kad citiem atgriezīsies saprāts. Kad tas būs, tad mēs visi būsim gudri un to pārtrauksim,» norādījis pasaules ekonomiski un militāri varenākās valsts vadītājs. Viņš vainojis Maskavu, ka tā pārkāpusi agrākās vienošanās gan šādu, gan tradicionālāku raķešu bruņojuma palielināšanās ziņā. «Tas ietver Ķīnu, tas ietver Krieviju, tas ietver visus, kas grib piedalīties šajā spēlē. Jūs to nevarat darīt. Jūs to nevarat darīt ar mani,» teicis D. Tramps. Katrā ziņā situācija ir saspringta, un vēl pagājušajā mēnesī Ķīnai tuvīnajos ūdeņos (Taivānas šaurumā) loku izmeta ASV karakuģi. Tas tika uzskatīts par spēka demonstrējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai Baltijā varētu pāriet uz elektroauto?

Db.lv,11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Izvērtējot ABLV Bank projektu par pašlikvidāciju, lieki laiku nekavēsim

Dienas Bizness,27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju un izvērtēs ABLV Bank spēju izpildīt tās saistības pret kreditoriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nekavējoties sāks vērtēt bankas pašlikvidācijas projektu, tiklīdz tā būs oficiāli saņēmusi ABLV Bank AS akcionāru sapulces lēmumu un bankas iesnieguma projektu par pašlikvidāciju.

Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem. Ja FKTK akceptēs bankas projektu par pašlikvidāciju, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvenergo par 1,99 miljoniem pirks dažādu tehniku

Gunta Kursiša,22.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvenergo noslēgusi vairāk nekā 1,99 miljonu latu apjomīgu iepirkumu konkursu par trašu tīrīšanas frēžu, kāpurķēžu traktoru, piekabju un speciālo automašīnu iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tādējādi vairāk nekā 491 tūkst. Ls vērtu elektropārvades līniju trašu tīrīšanas frēzi (kopumā tiks iegādātas trīs frēzes), kā arī 96 tūkst. Ls vērtu elektropārvades līniju trašu tīrīšanas frēzi a/s Latvenergo piegādās a/s Ferrus. SIA Unimotors Latvia tikusi pie 374 tūkst. Ls vērta iepirkuma un a/s Latvenergo piegādās kāpurķēžu traktoru ar aprīkojumu – buldozeru, vinču, hidromanipulatoru, zemes urbi un grozu cilvēku celšanai (tiks iegādāti divi traktori). Savukārt SIA IKF Politehnika uzvarējusi vairāk nekā 40 tūkst. Ls konkursā par puspiekabes piegādi (tiks iegādātas divas vienības), bet SIA Mono Transserviss – 169 tūkst. Ls vērtā konkursā par puspiekabes-treilera piegādi (tiks iegādātas sešas vienības). Konkursa ietvaros SIA Balttehnika uzvarēja vairāk nekā 51 tūkst. Ls konkursā par traktoru kravas piekabes piegādi (tiks iegādātas divpadsmit vienības), bet SIA Metālists – vairāk nekā 63 tūkst. Ls apjomīgā konkursā par traktoru balstu pārvadāšanas piekabes piegādi (tiks iegādātas divpadsmit vienības), SIA Domenikss uzvarējusi 97,8 tūkst. Ls vērtā konkursā par evakuatora speciālo transportlīdzekļu pārvadāšanai piegādi (tiks iegādātas divas vienības). Citus evakuatorus par 65 tūkst. Ls un 77,2 tūkst. Ls piegādās SIA Avar auto, tāpat uzņēmums uzvarējis arī konkursā par 293 tūkst. Ls vērta kravas seglu vilcēja piegādi (tiks iegādātas sešas vienības). Savukārt SIA Volvo Truck Latvia a/s Latvenergo piegādās kravas seglu vilcēju ar hidromanipulatoru par 176 tūkst. Ls. (tiks iegādātas divas vienības).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Bernis: ABLV Bank pašlikvidācija ir smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēš 25 gadu darbu

Dienas Bizness,27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus.

Lēmums pašlikvidēties ir mūsu smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēsa mūsu 25 gadu darbu, preses konferencē sacīja ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzsverot, ka bankas vadība darījuši visu, ko varēja.

Ziņa tiks papildināta

Zinot, kas notiek ar Latvijas uzņēmumu, kad tajos sāk darboties maksātnespējas administrators, pieņēmām lēmumu pašlikvidēties, viņš uzsvēra. Šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu darbinieku attiecības.

Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus, lai atgūtu reputāciju pasaules finanšu tirgū.

Likvidatora kandidātiem ir svarīgākais kritērijs profesionalitāte, zināšanas nekustamā īpašuma, finanšu jomā un jurisprudencē, kas ir būtiski lēmumu pieņemšanā un likvidācijas procesa objektīvai vadībai, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds. Pagaidām attiecībā uz plāna elementiem ir pāragri spriest, bet jāatgādina, ka bankai nav maksātnespējas pazīmes, ir pietiekams pašu kapitāls, viņš uzsvēra. Vakar akcionāru sapulcē tika apstiprināti likvidatoru kandidāti – tie ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, un likvidatoru grupā strādās arī New Hanza Capital vadītājs Andris Kovaļčuks un ABLV Bank Corporate Finance vadītājs Arvīds Kostamarovs. Piecu dienu laikā FKTK jāiesniedz likvidācijas plāns, un FKTK 30 dienu laikā tas jāizvērtē un jāakceptē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – LEC

Žanete Hāka,04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 8,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC), liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland. Kompānija šajā bankā reģistrējusi vēl vienu komercķīlu 1,8 miljonu latu vērtībā.

Aizvadītajā nedēļā 6,3 miljonu latu vērtu komercķīlu devis telekomunikācijas uzņēmums SIA Izzi Ethernet, kā parādnieku reģistrējot SIA Baltcom TV. Ķīlu ņēmusi SEB banka.

Trešā lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta kravu pārvadājumu kompānijai SIA Odara, un tās ņēmējs bijusi Norvik banka. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 4,9 miljoni latu.

Komercķīlu 3,6 miljonu latu vērtībā reģstrējis nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA D2V, un to ņēmusi Nordea Bank Finland. Savukārt SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs reģistrējis 2,85 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko ņēmusi AS Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielākā komercķīla Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai

Žanete Hāka,15.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 14,24 miljoni latu, un to ņēmusi AS Swedbank. Kā skaidro uzņēmums, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par 4,4 miljonu kredītlimita piešķiršanu tehnoloģisko iekārtu iegādei Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta ietvaros. Aizdevuma termiņš ir 2015.gada 5.augusts. Aizdevuma likme ir trīs mēnešu Euribor + 2,7%.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Dānijas uzņēmuma Baltic Farms Latvijas filiāle AS Baltic Farms – tās kopējā vērtība ir 9,02 miljoni latu. Ķīlas ņēmējs bijusi Jyske Bank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa Rīgas satiksmes iepirkumu lietā apcietina Škoda Transportation amatpersonu Kozaku

LETA,13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonai Vladislavam Kozakam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem.

Tiesas lēmumu Kozaks var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Kā norādīja Čehijas vēstniecībā Latvijā, vēstniecības rīcībā saistībā ar kādiem aizturētiem Čehijas valstspiederīgajiem ir tikai tik daudz informācijas, cik pieejams medijos, tādēļ sīkāk neko komentēt tā nevar. Vēstniecībā skaidroja, ka Kozaks nav sazinājies ar ar to un lūdzis kādu palīdzību.

Vēstniecībā arī norādīja, ka Čehijas valstspiederīgajiem pašiem ir iespēja sazināties ar vēstniecību un lūgt palīdzību, ja personai ir tāda nepieciešamība, tomēr pati vēstniecība ar valstspiederīgajiem nesazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā – Skonto Būvei

Žanete Hāka,29.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 48,3 miljonu latu apmērā reģistrējis uzņēmums SIA Skonto Būve, liecina Lursoft apkopotie dati.

Komercķīlu ņēmusi AS Swedbank.

Tāpat Swedbank 37 miljonu latu lielu komercķīlu devis Sportland International Group Aktsiaselts, kā parādnieku reģistrējot SIA Sportland.

Trešā lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā bijusi 10,06 miljonu latu apmērā, ko devis SIA IBR, kā parādnieku reģistrējot SIA PBLC Biznesa centrs.

5,16 miljonu latu liela komercķīla reģistrēta Nordea Bank Finland Plc, kuras devējs bijis Renagium Alliance Limited, un kā parādnieks reģistrēta SIA Saldus enerģija.

Tāpat Nordea Bank Finland Plc ņēmusi 4,29 miljonu latu lielu komercķīlu, kuru devis AS BMGS, savukārt 2,63 miljonu latu lielu komercķīlu Rietumu bankai devusi SBM Group ZFCO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labie dati vedina domāt, ka ekonomiskā izaugsme šogad būs straujāka, nekā cerēts, turklāt lētais finansējums var palīdzēt radīt papildu izrāvienu

Pretēji notikumu attīstībai Eiropas galējo austrumu un dienvidaustrumu punktos, kur valstiskā līmenī sarūpētie ekonomiskie kāzusi nesola neko labu, Latvijas tautsaimniecība, šķiet, pamazām sāk mosties no depresijas izraisītās snaudas, turklāt vedina domāt, ka tās veselības stāvoklis varētu būt labāks, nekā varēja prognozēt iepriekš. Pagaidām vēl nav publicēti dati par to, kāda ir bijusi iekšzemes kopprodukta izaugsme gada pirmajā ceturksnī, taču šobrīd ir ļoti liela ticamības pakāpe tam, ka šī ekonomikas galvenā indikatora izaugsmes tempi varētu būt straujāki nekā pagājušā gada otrajā pusē.

Jebkurā gadījumā situācija ir labvēlīga tam, lai tempi pamazām kļūtu straujāki, neraugoties uz to, ka eirozonai vēl joprojām draud deflācija, bet Krievijā nevar izslēgt jaunas valūtas krīzes iespējamību. Ja raugāmies tautsaimniecības nozares kontekstā, tad patlaban pilnīgākie dati ir par rūpniecību un mazumtirdzniecību. Tie apliecina, ka, neraugoties uz dažādiem sarežģījumiem, gada pirmajos divos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn ir pieaugusi par 1,8%, kas veicinājis arī eksporta izaugsmes tempu palielināšanos. Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina par 11,5% vērtu gada samazinājumu elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, kas kopējo valsts IKP pieaugumu noteikti «pavilks» uz leju. Tomēr notikušais ir saistīts ar tīri meteoroloģiskiem faktoriem, nevis tāpēc, ka iedzīvotājiem vispār beigtos nauda un viņi būtu spiesti atsacīties no komunālajiem pakalpojumiem. Visdrīzāk nauda ir iztērēta kaut kam citam, tādējādi IKP pieaugumam būs kompensējošs raksturs no kādas citas nozares, piemēram, mazumtirdzniecības puses. Par to liek domāt arī statistikas dati, saskaņā ar kuriem pēc samērā pamanāmas izaugsmes janvārī, kad mazumtirdzniecības apjomi bija pieauguši par 6,7%, februārī sekoja vēl straujāks lēciens ar 9,3% vērtu kāpumu gada izteiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru