11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, atzīst Valsts policijas (VP) Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

«Krastmala no ģeogrāfiskā viedokļa un drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumiem, jo vienā pusē ir Daugava, bet otrā pusē Vecrīga, kas ir kā sava veida siena,» norādīja Velšs, gan atzīstot, ka krastmala jau daudzus gadus ir vēsturiska vieta masu pasākumu rīkošanai, pulcējot dažādu skaitu apmeklētāju.

18.novembra uguņošanu svētdien pēc policija aplēsēm krastmalā bija sanākuši vērot aptuveni 100 000 cilvēku. Policija kopā ar pašvaldību, iekšlietu dienestiem un mediķiem nedēļas vai divu laikā sanākšot kopā un analizēšot nedēļas nogalē notikušo masu pasākumu drošības aspektus.

«Katrs no sava redzesloka varēs izstāstīt, ko var uzlabot drošībai,» sacīja Velšs.

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

Valsts policija (VP) prognozē, ka ar jauno 360 grādu novērošanas sistēmu dažu stundu laikā varēs konstatēt 20 līdz 30 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, žurnālistiem pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

VP šodien prezentēja ar 360 grādu kameru aprīkotu netrafarētu policijas automašīnu, kas, neapturot transportlīdzekli, spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautoss pārkāpumus.

Prezentētais transportlīdzeklis ir pelēkas krāsas «Renault Trafic dci 145» modeļa mikroautobuss, kurš pilnvērtīgu patrulēšanu sāks jau no šodienas.

Kā pastāstīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, 2017.gadā valdība atbalstīja Ceļu satiksmes drošības koncepciju un viens no veicamajiem pasākumiem bija specializētas sistēmas izveide, kura spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus, neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Konkrētā automašīna ir aprīkota ar četrām kamerām un mikroautobuss izvēlēts, jo tas ir augstāks par vieglajiem auto, kā rezultātā arī kameras redzamība ir labāka.

Saistībā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli pēc 26 gadiem Valsts policijā (VP) dienestu pārtrauc Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, ģenerālis Artis Velšs, informē VP.

"Kopš dienesta uzsākšanas 1993. gadā ir piedzīvots un izdzīvots tik daudz. Es priecājos, ka man ir bijusi unikāla iespēja strādāt kopā ar profesionāliem kolēģiem un sniegt savu ieguldījumu drošākas vides veidošanā Latvijas iedzīvotājiem, kā arī pieredzēt Valsts policijas kā iestādes attīstību. Mums noteikti ir, ar ko lepoties! Tomēr, esot vadības līmeņa amatos, kur veicamie pienākumi ir saistīti ar augstu darba intensitāti un atbildību, vienlaicīgi aptverot plašas kompetences jomas, darbs ir prasījis daudz spēka, enerģijas un diemžēl manā gadījumā - arī veselību. Šobrīd veselības uzlabošana ir mana galvenā prioritāte un es saprotu, ka tas vienlaicīgi neļautu turpināt man veikt amata pienākumus uz visiem simts procentiem," skaidro A.Velšs.

Šonakt vētra radījusi bojājumus Igaunijas prāmju operatora Tallink Grupp prāmja Romantika, kas bija ceļā no Stokholmas uz Rīgu, radara antenai un priekšējam iluminatoram, pavēstīja kompānijā.

Tallink pārstāvji informēja, ka šodien apmēram plkst.3.40 prāmim Romantika vērtā nolauzta radara antena, kas lidojumā skāra vienu no kuģa priekšējiem iluminatoriem un salauza to. Prāmis Romantika šobrīd turpina ceļu uz Rīgu.

«Bojātais kuģa iluminators atrodas kuģa priekšgalā Tango bāra telpā uz sestā klāja, un ūdens bojājumi skāra galvenokārt tikai šo telpu. Ūdens pavisam nedaudz skāra arī atsevišķas kajītes uz piektā klāja, un pasažieriem nekavējoties tika nodrošinātas citas kajītes. Ūdens iekļūšana kuģa telpās bija minimāla un nevienā brīdī neradīja nekādu apdraudējumu cilvēku drošībai,» skaidroja kompānijā, piebilstot, ka situācija pilnībā tiek kontrolēta, un vētras bojājumu skartā zona ir nepārtrauktā kuģa komandas stingrā uzraudzībā.

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Igaunijas prāmju operatora Tallink Grupp prāmis Romantika, kas ceļā no Stokholmas naktī vētrā cieta bojājumus, Rīgā ienāks ar 11 stundu kavēšanos - apmēram plkst.22, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Prāmja ierašanās laiks pēc saraksta bija plkst.11.

Naktī aptuveni plkst.3.40 prāmim Romantika vētrā nolauzta radara antena, kas lidojumā skāra vienu no kuģa priekšējiem iluminatoriem un salauza to. Prāmis Romantika patlaban turpina ceļu uz Rīgu.

«Bojātais kuģa iluminators atrodas kuģa priekšgalā Tango bāra telpā uz sestā klāja, un ūdens bojājumi skāra galvenokārt tikai šo telpu. Ūdens pavisam nedaudz skāra arī atsevišķas kajītes uz piektā klāja, un pasažieriem nekavējoties tika nodrošinātas citas kajītes. Ūdens iekļūšanas kuģa telpās bija minimāla un nevienā brīdī neradīja nekādu apdraudējumu cilvēku drošībai,» skaidroja kompānijā, piebilstot, ka situācija pilnībā tiek kontrolēta un vētras bojājumu skartā zona ir nepārtrauktā kuģa komandas stingrā uzraudzībā.

Domājot par cilvēku drošību, varētu tikt noteikts maksimālais cilvēku skaits, kas Rīgā varētu piedalīties pasākumos 11.novembra krastmalā, šādu iespēju telekanālā LNT pieļāva iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Politiķis pastāstīja, ka pēc nesenā Latvijas simtgades salūta, kuru vērot pulcējās vairāk nekā 100 000 cilvēku, kuriem pēc pasākuma bija neziņa, kā droši pamest notikuma vietu, notikusi vairāku atbildīgo iestāžu sanāksme, lai pārrunātu drošības jautājumu problemātiku masu pasākumos. Risinājumi vēl pieņemti neesot, jo tiek gaidīti rakstveida piedāvājumi.

Kozlovskis uzskata, ka katrai vietai ir zināms limits, cik daudz cilvēkus tā var uzņemt, tāpēc arī jārod skaidrība, cik cilvēkus var uzņemt krastmala, kas jāizvērtē atbildīgajiem dienestiem. Politiķis vilka paralēles ar koncertiem, piemēram, arēnās, kur arī ir noteikts skaits cilvēku, kas tajās var iekļūt, un lielāka cilvēku skaita nokļūšana koncertos netiek pieļauta.

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" pirmdien paziņoja, ka pārtrauks ar dabasgāzi darbināmu automobiļu izstrādi, tā vietā vairāk koncentrējoties uz elektrodzinēju attīstību.

"Volkswagen" pērn pasaulē pārdeva vien 110 000 ar dabasgāzi darbināmu automobiļu, kas ir nepietiekams apjoms, lai pamatotu turpmāku investīciju veikšanu, intervijā laikrakstam "Handelsblatt" norādīja uzņēmuma attīstības vadītājs Franks Velšs.

Lai arī jau esošu šo automobiļu ražošana netiks uzreiz apturēta, to turpmāki modeļi netiks attīstīti, sacīja Velšs.

Ar dabasgāzi darbināmu automobiļu izstrādes pārtraukšana ļaus "Volkswagen" vairāk koncentrēties uz elektriskajām automašīnām, kas tuvākajos gados varētu gūt aizvien lielāku popularitāti, skaidro Velšs.

"Volkswagen" grupa noteikusi mērķi līdz 2029.gadam pasaulē pārdot 32 miljonus elektrisko un hibrīda automobiļu.

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā 29.04. un 30.04., lai nodrošinātu kravu pārvadājumus un darbaspēka ar atļaujām kustību.

"Tallink Grupp" ir vienojusies veikt vienu speciālo reisu abos virzienos ar kuģi "Romantika" Rīgas – Stokholmas maršrutā 29. - 30.04. pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lūguma un ar Latvijas Satiksmes ministrijas atļauju.

Speciālā reisa mērķis, kurš no Rīgas aties 29. aprīļa vakarā un no Stokholmas - 30. aprīļa vakarā, ir nodrošināt svarīgu transporta maršrutu tiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem ir jāceļo uz Zviedriju darba pienākumu dēļ un kuri pašreiz nevar ceļot ar citiem transporta veidiem spēkā esošo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Speciālais reiss ir arī vajadzīgs, lai pārvadātu preces starp abām Baltijas jūras valstīm.

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Sākot ar 7.augustu, maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk nekursēs prāmis Romantika, un tā pēdējais reiss no Rīgas paredzēts 6.augustā plkst. 17.30, informēja Tallink Latvija pārdošanas un marketinga direktore Baiba Muceniece.

Viņa informē, ka prāmis Isabelle turpinās kursēt saskaņā ar esošo grafiku. Līdz ar to patlaban Tallink jūras ceļojumus uz Stokholmu piedāvās ar kuģi Isabelle ar atiešanu no Rīgas katru otro dienu.

Uz jautājumu par Tallink tālākiem plāniem attiecībā uz Rīgas maršrutu, Muceniece norādīja, ka, lai optimizētu uzņēmuma flotes un maršrutu efektīvu darbību, uzņēmums turpināšot izvērtēt dažādas alternatīvas, kas varētu radīt izmaiņas arī turpmāk. «Mēs neizslēdzam iespēju, ka nākotnē maršrutā starp Rīgu un Stokholmu varētu atkal kursēt divi prāmji, tomēr šobrīd šāds lēmums nav pieņemts,» uzsver uzņēmuma pārstāve.

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" atgriezies no Nauta kuģu būvētavas Gdiņā, Polijā, kurā tam tika veiktas plānotās apkopes un atjaunošanas darbi.

Prāmim veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un atjaunotas vairākas pasažieru telpas.

Piemēram, zviedru galda restorāns atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas redzamas arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

"Romantika" ir trešais "Tallink Grupas" kuģis, modernizēts 2020. gada pirmajā ceturksnī. "Tallink" īsteno pastāvīgu kuģu renovācijas programmu, saskaņā ar kuru visi "Tallink Grupas" kuģi tiek uzlaboti un atjaunoti vismaz divreiz piecu gadu periodā.

Pēdējo piecu gadu laikā vien "Tallink" ir investējis gandrīz 90 miljonus eiro savu kuģu uzlabošanai.

Maršrutā Rīga – Stokholma kopš 12.decembra ir atgriezies prāmis Romantika. Par godu šim notikumam, pirmdien, 19. decembrī uz kuģa notika svinīga pieņemšana.

Jau vēstīts, ka maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Līdz ar to tiek nodrošināti pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkope, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) devis atļauju "Tallink" veikt starptautiskos pasažieru reisus maršrutā starp Rīgu un Vācijas ostu Zasnicu, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Baiba Ābelniece.

Latvijas valstspiederīgajiem iespējams nopirkt biļetes, lai nokļūtu Latvijā no Vācijas. Prāmis no Zasnicas aties trešdien, 18.martā, plkst.23.55. "Tallink" arī saņēmis ministra apstiprinājumu izbraukt no Rīgas ostas šodien, 17.martā. Šo iespēju var izmantot Vācijas pilsoņi, lai atgrieztos Vācijā, un kravu pārvadājumu kompānijas, jo šobrīd šķērsot Polijas robežu pa sauszemi ir sarežģīti. Kā liecina Francijas vēstniecības Rīgā ieraksts "Twitter", arī Latvijā esošie Francijas iedzīvotāji tiek informēti par iespēju nokļūt ar šo prāmi Vācijā.

"Tallink" nodrošinās reisu, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kā arī atbildīgo institūciju norādījumus veselības jomā.

AS Tallink Grupp plāno decembrī pārvirzīt kruīza prāmi Romantika no maršruta Tallina-Stokholma uz maršrutu Rīga-Stokholma, pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka prāmis Romantika uz jauno maršrutu tiks novirzīts 12.decembrī, tādējādi būtiski palielinot kapacitāti šajā maršrutā.

Tāpat Tallink Grupp plāno decembrī pārvirzīt prāmi Baltic Queen no maršruta Tallina-Helsinki uz maršrutu Tallina-Stokholma. Savukārt kruīzu maršrutā Tallina-Helsinki no 12.decembra nodrošinās atjaunotais Silja Europa, kas patlaban šajā maršrutā nekursē.

Prāmju kursēšanas grafiki attiecīgos maršrutos paliks nemainīgi. Prāmja Romantika kuģa karogs tiks nomainīts pret Latvijas karogu nākamajos mēnešos pēc prāmja pārvirzīšanas. Silja Europa un Baltic Queen turpinās kuģot ar Igaunijas karogu.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

No 13 000 līdz pat vairāk nekā 100 000 latu lielus ienākumus pērn guvuši valsts augstskolu rektori, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija. Salīdzinot ar 2010. gadu, dažu augstskolu vadītāju atalgojums pērn palielinājās par vairākiem tūkstošiem latu gadā, savukārt citiem – tikpat liels kritums, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta avīze.

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem pērn bija Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadītājs Jānis Gardovskis – viņa ienākumi 2011. gadā kopumā sasniedza 105 000 latu, tas gan ir mazāk nekā 2010. gadā, kad rektora deklarācijā uzrādītie ienākumi bija 143 000 latu.

Kā galvenie pērnā gada ienākumu avoti ir alga par darbu RSU (67 377 lati, 2010. gadā – 71 500) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (14 099 lati), kā arī 23 672 eiro liels honorārs no Pharm Olam Intarnational. Kopumā 2011. gadā RSU rektoram bijuši astoņi dažādi algoti amati. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš pērn pildīja 14 amatu pienākumus un ienākumos saņēmis 99 000 latu (2010. gadā nepilnus 72 000 latu). M. Auziņam lielākos ienākumus 2011. gadā veidoja atalgojums LU, kopumā sasniedzot 69 000 latu jeb gandrīz 5800 latu mēnesī. 2010. gadā no LU viņš saņēma gandrīz 70 000 latu.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.