Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.

Slovākijā naktī no sestdienas uz svētdienu Tatros gājušas bojā divas sievietes no Latvijas, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu (HZS), ziņo vietējie mediji.

Sievietes, domājams, nosalušas.

Viņas bija 50 cilvēku grupā, kas no kalnu kūrorta devās pārgājienā, bet ceļā pazuda un neatgriezās kopā ar pārējiem.

Glābēji sāka viņas meklēt sestdienas naktī un atrada kāda kalna pakājē jau mirušas.

Ceļojumu aģentūras Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka bojāgājušās sievietes ir no Latvijas un ceļojumā devušās Impro grupā.

Oficiālajā paziņojumā Impro profilā sociālajā tīklā Facebook publicēts grupas vadītājas ziņojums par šīs nelaimes apstākļiem.

«26.septembrī plkst.9.30 ar kalnu tramvaju no Starijsmokovecas uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» teikts paziņojumā.

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs SIA "Impro Ceļojumi" 2020.gadā paredzējis attīstīt velotūres ārvalstu tūristu grupām un vietējiem, kalnu pārgājienu piedāvājumu un atpūtas ceļojumu attīstīšanu, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

2019.gadā uzņēmums apgrozījis 12,4 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pozitīva tendence novērojama arī uzņēmuma peļņas rādītājos, kas palielinājusies no 285,5 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 507,2 tūkstošiem eiro pērn.

Pagājušajā gadā SIA "Impro Ceļojumi" attīstība tika virzīta uz uzņemošā tūrisma attīstību, autobusu parka atjaunošanu, aktīvā tūrisma piedāvājuma paplašināšanu pa Latviju, kā arī jaunu piedāvājumu sagatavošanu uz Maroku, Irānas Azerbaidžānu, ASV, Maurīciju, Okeānijas reģionu un Ķīnu.

Kā teikts SIA "Impro Ceļojumi" iesniegtajā vadības ziņojumā, šogad iestājies viens no riskiem, kas apdraud tūrisma nozari – vispasaules pandēmija Covid-19. Uzņēmums, rēķinoties ar dažādiem riskiem, ir uzkrājis naudas līdzekļus, kā arī uzņēmuma pozitīvā darbība tūrisma jomā 25 gadu garumā ļauj piesaistīt aizņemtos līdzekļus.

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs SIA Impro Ceļojumi aizvadīto gadu uzņēmums noslēdza ar 10,145 miljonu eiro apgrozījumu, kas, salīdzinot ar 2013. gada apgrozījumu, ir pieaudzis par aptuveni 6%, liecina Lursoft dati.

Impro Ceļojumi peļņa 2014. gadā sasniedza 158,082 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmums pērn nodrošināja 40 darbavietas.

Kopējie Impro Ceļojumi veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza 566,6 tūkstošus eiro.

Impro Ceļojumi 2015. gadā savu attīstību plāno virzīt jaunu piedāvājumu sagatavošanai ceļojumiem uz Irānu, Kazahstānu, kā arī Bermudas un Tobago salām. Tāpat uzņēmums šogad plāno veikt līgumreisu programmas uz Madeiras salu arhipelāgu realizāciju un autobusa parka atjaunošanu.

Impro Ceļojumi ir 1994. gada nogalē dibināts uzņēmums, kura kapitāldaļas savā starpā patlaban dala 10 personas.

Kaut gan kopš traģēdijas Slovākijā, Tatros, jau pagājusi vairāk nekā nedēļa, jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu. Kā norāda Slovākijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Petars Lazarovs, policija lietu joprojām izmeklē. Tomēr viņš piebilst, ka ik gadu Tatros tiek piedzīvoti traģiski negadījumi: «Daudzi cilvēki neņem vērā drošības noteikumus, viņi kalnos dodas slikti sagatavojušies, piemēram, nepiemērotās drēbēs vai sliktā veselības stāvoklī. Tas, ka Tatros ir neprognozējami laikapstākļi, nav nekas jauns, un, ja cilvēks tam nav sagatavojies, ekskursija var beigties traģiski,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Šogad Tatros izdzisa Vitas un Ilzes dzīvība. Viņas bija grupā, kuru vadīja ceļojumu aģentūras Impro gide. Sieviete oficiālajā paziņojumā Impro Facebook profilā izklāstīja nelaimes apstākļus un norādīja, ka uzņemas vainu un par notikušo jūtas slikti. Ceturtdien nelaiķes tika nogādātas piederīgajiem, vakar notika bēres.

Sarunā ar Dienu Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs nopūšas, sakot, ka diez vai kādreiz taps zināms, kāpēc abas sievietes nolēma doties pretējā virzienā. «Nomaldīšanās te ir izslēgta, jo nevar sajaukt iešanu pret kalnu ar iešanu no kalna. Vienīgā kaut cik pieņemamā versija ir tāda, ka viņas savā prātā bija izdomājušas nevis iet pa to pašu taku atpakaļ, kā tika stingri pieteikts, bet iet pa dzelteno marķējumu un tālāk caur zilo, pa kuru turp un atpakaļ līdz Zbojnicka chata gāja grupas lielākā daļa. Zilā krāsa nozīmē pašu vieglāko kategoriju, praktiski – iešana pa Gaujas Nacionālo parku. Ja tas tā bija, tas bija neprāts. To [dzeltenā marķējuma taku] spēj iziet tikai cilvēks ar teicamu fizisko sagatavotību. Tas līmenis nebija piemērots 60–70 gadu vecām kundzēm, kuras jau bija pamatīgi nogurušas, aizejot līdz Teryho chata, kur tika ēstas pusdienas un kur bija jāgriežas atpakaļ,» notikušā versiju izklāsta V. Klinovičs.

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Mūsu iedzīvotāju ceļošanas vēlme ir tik liela, ka tirgū atkal manāma interese par tūrisma braucienu iegādi uz nomaksu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina vairākas tūrisma kompānijas un kredītdevēji. Tomēr speciālisti uzsver, ka ceļojums nav pirmās nepieciešamības lieta, lai aizņemtos šim mērķim naudu, labāk pagaidīt un sakrāt nepieciešamo summu.

Avansa maksājums

Aptaujājot nozares uzņēmumus, DB secina, ka dažos ir audzis klientu pieprasījums pēc ceļojumiem ar nomaksas iespēju, taču daļa kompāniju pārstāvju atzīst, ka šādu pakalpojumu nemaz nepiedāvā, pēc tā nav pieprasījuma.

Ceļojumi uz nomaksu populāri bija pirms krīzes, tad pieprasījums kritās, taču tagad ceļojumu aģentūrās mēdz iegriezties cilvēki ar vēlmi par braucienu maksāt nevis visu summu uzreiz, bet pa daļām. N–Travel un Antario Travel informē, ka pieprasījums palielinās, savukārt Impro ceļojumi pārstāve Arta Mende min pretēju tendenci, kompānijas klienti īpaši neizmanto iespēju ceļot ar pēcmaksu. «Par to mums ir prieks, jo tas arī mums pašiem šķiet tikai normāli – ceļošana un atpūta, īpaši ārzemēs, tomēr nav pirmās nepieciešamības prece, tādēļ atpūsties uz parāda drīzāk būtu uzskatāma par kaprīzi, nevis racionālu un ekonomiski argumentētu rīcību,» piebilst uzņēmuma pārstāve. Sezonas laikā ceļojumam kredītu finanšu iestādēs noformē tikai daži kompānijas klienti vai pat neviens. Mazliet izplatītāks ir veids, ka uzņēmums saskaņo ar klientu viņa iespējas ar vēlmēm un rod risinājumus, vienojoties par individuāliem ceļojuma apmaksas termiņiem, kas apmierina abas puses, skaidro A. Mende.

Tūrisma firmu pārstāvjus satraukusi a/s Rīgas centrāltirgus (RCT) vēlme iekasēt maksu par tirgus apmeklējumu ne tikai tām grupām, kas izmanto tirgus piedāvātās degustācijas vai apmeklē īpašus apskates objektus, piemēram, pagrabus, bet jebkurai grupai, kas gida pavadībā iziet cauri tirgus teritorijai, trešdien raksta laikraksts Diena.

RCT vadība tagad apgalvo, ka ir pārprasta un tiem, kas nevēlēsies īpašus pakalpojumus, naudu neprasīs. Tomēr ikviena grupa tikšot uzskaitīta, un, ja to, kuri nemaksā, būs daudz, RCT atbildes gājiens varētu būt sava tūrisma centra izveide, kas nozīmētu, ka visas ekskursijas tiek organizētas tikai ar tā starpniecību.

RCT valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs noliedz vairāku sanāksmes dalībnieku Dienai teikto, ka tūrisma operatoriem būtu draudēts ar tūristu izraidīšanu no tirgus teritorijas, ja viņus pavadošā firma nebūs samaksājusi. Naudu prasīšot tikai no tiem, kam RCT sniedz pakalpojumu – ekskursiju vai degustāciju. Starp vairākām firmām un RCT joprojām notiek sarunas. Tikties ar A. Abramovu plānojusi arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) ģenerālsekretāre Marina Paņkova, kura piedalījās arī vētrainajā sanāksmē. Viņa Dienai apstiprināja, ka vēlas panākt konstruktīvu dialogu: «Ceru, ka sapratīsim, kas ir pakalpojumu kopums. No Centrāltirgus vadības izskan, ka tā ir zināma drošība grupai. Taču jāsaprot, vai tas nozīmē kompensāciju, ja kādu no šīs grupas tūristiem apzog. Uzņēmumi ir gatavi maksāt, ja sapratīs, par ko, jo tirgus publiskā daļa ir tikpat pieejama apmeklētājiem kā Vecrīga. Nevar prasīt naudu tikai par iziešanu cauri publiskai vietai.»

Coffee Pixels trīskāršo ražošanas apjomus no 15 līdz 50 tūkstošiem kafijas tāfelīšu mēnesī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Coffee Pixels izveidojuši brāļi Andris un Gundars Vaitekūni un viņu brālēns Raivis Vaitekūns. DB rakstīja, ka kafijas biznesā viņi ir jau sen un pirms astoņiem gadiem izveidoja kafejnīcu Miit. Tagad tā ir pārdota un viņi pilnībā pievērsušies kafijas tāfelīšu biznesam. Lai to attīstītu plašāk, viņiem pievienojies Jurģis Sedlenieks, kam pieder tūrisma kompānija FlyMeAway.

Vaicāts, kā ir ģimenes biznesā ielaist vēl kādu, Raivis teic, ka plecu pie pleca var aizbraukt uz kempingu un sēdēt ap ugunskuru, bet biznesā ir vajadzīgas vēl citas kompetences. «Jurģim ir kompetences, kādu mūsu grupējumā nebija. Visticamāk, augot uzņēmumam, būs vēl citas prasmes un zināšanas, ko vajadzēs pievienot mūsu komandas kodolam. Tas ir normāls izaugsmes process,» viņš norāda. Jurģis teic, ka var ieguldīt dzīvojamā kvartāla būvniecībā Tallinā, nopirkt mašīnu vai investēt kādā citā projektā, bet viņš gribējis ieguldīt Latvijas ražošanas uzņēmumā, turklāt nozarē, ar ko viņam iepriekš nav bijusi darīšana. «Šis ir inovatīvs produkts, kam es redzu globālu potenciālu,» saka Jurģis.

Ēdamkafijas tāfelīšu «Coffee Pixels» ražotājs SIA «Solid Coffee» saņēmis 200 tūkstošus eiro lielu investīciju, kā arī uzņēmuma valdē iekļāvusi beļģu uzņēmēju, ekonomikas profesoru Gunteru Pauli.

G Pauli Latvijā iepriekš sadarbojies ar Koksnes ķīmijas institūtu un pasaulē ir zināms kā atjaunojamās ekonomikas aizstāvis.

Investīcijas uzņēmums izmantos, lai atvieglotu izejvielu piegādes ķēdi, iepērkot augstas kvalitātes kafiju un kafijas ķiršus tieši no kafijas audzētājiem. Nauda tiks ieguldīta arī produkta uzlabošanā, pienu aizstājot ar augu pienu, un cukuru ar veselīgāko mūkuaugļa (grosvenorijas) saldinātāju, kā arī zīmola nostiprināšanā mērķa tirgos.

Īsas un pārskatāmas piegādes ķēdes ir arī G. Pauli «zilās ekonomikas» pamatā. Šī biznesa filozofija balstās tajā, ka līdzīgi kā dzīvās dabas barības ķēde, arī ekonomika var būt reizē izdevīga un neradīt atkritumus. Ēdamkafijas tāfelītes tiek ražotas, izmantojot vērtīgu kafijas ražošanas procesa blakusproduktu - kafijas ķirsi, sniedzot iespēju patērētājiem uzņemt kofeīnu veselīgākā un ekonomiskākā veidā.