Ansips norāda, ka eirozonas valstu vēlētāji kļūst arvien neiecietīgāki pret pieaugošajām palīdzības programmu paketēm tādām finansiālu problēmu skartām valstīm kā Grieķija, ziņo Reuters.
«Eiropas finanšu stabilitātes fonds un Eiropas stabilitātes mehānisms ir vērtējami kā solidaritātes simboli Eiropas mērogā. Tomēr, arvien uzstājīgāk sabiedrība uzdod jautājumus, kādēļ ir nepieciešams investēt tik milzīgus naudas līdzekļus šajos fondos, ja rezultātā sanāk, ka nabadzīgie Igaunijas iedzīvotāji palīdz bagātajiem Grieķiem,» norāda Ansips.
Neskatoties uz izveidojušos situāciju, Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) partneriem nāksies pārskatīt Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumus šajā vasarā, otrdien paziņoja kāda anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona. Šī nepieciešamība tiek skaidrota ekonomikas vides ir pasliktināšanoss gan Grieķijā, gan ārpus tās.
Raksti par tēmu
Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijai pēc starptautiskas finanšu palīdzības nācies vērsties jau divreiz, 2010.gada maijā saņemot 110 miljardus eiro un vēl 130 miljardus eiro šā gada sākumā, kad tika arī panākta vienošanās par privāto kreditoru turēto parādsaistību norakstīšanu 107 miljardu eiro apmērā.
Pašreizējie nosacījumi paredz, ka Grieķijai līdz 2014.gadam izdevumi jāsamazina par 11,5 miljardiem eiro, kas ir līdzvērtīgi 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču grieķu partijas vēlas šo termiņu pagarināt līdz 2016.gadam.
Šis termiņa pagarinājums nozīmētu papildu finansējumu no starptautiskajiem kreditoriem vairāku miljardu eiro apmērā vai Grieķijas valdības īstenotus papildu izdevumu samazinājumus un ienākumu palielinājumus.
Arī Spānija ir lūgusi 100 miljardu eiro lielu finanšu palīdzību savām bankām. Pēc Spānijas lūguma finanšu tirgos uz brīdi iestājās miers un valsts vadība aizdevumu nosauca par triumfu.