Kaut gan V. Lukašenko tiek spiests no abām pusēm ar visai pretrunīgām prasībām, līdzšinējos 18 varas gados viņš ir izrādījis apskaužamas manevrēšanas spējas starp konkurējošajām reģionālajām lielvarām, un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā kaut kas fundamentāli mainīsies.
Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu centra analītiķis Aleksandrs Pikuļiks gan DB uzmanību vērš uz faktu, ka 76% Baltkrievijas iedzīvotāju vēloties «tirgus reformas». Tiesa, ir principiāls jautājums, kas ar to tiek saprasts, jo nekādu brīvo tirgu jau viņi nav piedzīvojuši, tomēr acīmredzot baltkrievi saprot, ka mūžīga iestrēgšana sociālisma Aizspogulijā nebūs iespējama.
Analītiķi, A. Pikuļiku ieskaitot, norāda, ka pagaidām gan nav reālas politiskās opozīcijas, kas spētu pārņemt varu valstī un šādas reformas īstenot – pat ja tai vara tiktu «nomesta pie kājām». Pikuļika vadītais pētniecības centrs lēš, ka tikai 8% no opozīcijas aktivitātēm ir tiešām jēdzīgs darbs, bet pārējais ir «politiskās ekskursijas» uz Rietumiem un tamlīdzīgas nejēdzības.
Eksperti vērš uzmanību uz to, ka Rietumiem lietderīgāk būtu nevis sponsorēt pašreizējo opozīciju, no kuras reformas spēju gaidīt ir lieki, bet gan uzrunāt plašākus iespējamās opozīcijas spēkus, piemēram, arodbiedrības. Tāpat konferencē izskanēja vērojums, ka viens no resursiem pārmaiņām Baltkrievijā ir pašreizējā nomenklatūrā esošie tehnokrāti, kam politiskie jautājumi ir sekundāri, bet galvenais – lai sistēma būtu pēc iespējas efektīva.
Raksti par tēmu
Pagaidām gan drastiska sistēmas maiņa nav neviena interesēs, jo tas nozīmētu politisko haosu pilnīgam plurālismam negatavā sabiedrībā, kas atbildīga pilsoniskuma nozīmē ir pašreizējā režīma demoralizēta. Tas gan nenozīmē, ka pārredzamā nākotnē nebūtu iespējami nekādi pavērsieni.
Viens no tādiem, kā DB norāda Eiropas ārējo attiecību padomes pārstāvis Endrjū Vilsons, ir iespējamās demokrātiskās pārmaiņas Krievijā, mazinot spiedienu arī uz Baltkrieviju. Cits scenārijs – pašu baltkrievu opozīcijas kvalitatīva pārmaiņa vai jaunas – spējīgākas – opozīcijas izveidošanās. Tomēr visreālistiskākais, kaut visai negaidīts, pavērsiens pēc E. Vilsona un arī citu ar viņu nesaistītu DB aptaujāto ekspertu domām Baltkrievijā varētu notikt līdz ar Ķīnas naudas ienākšanu.
Tai tradicionāli ārpus tīri komerciālās intereses nav papildus nosacījumu – galvenais, lai būtu paredzama kārtība, skaidri noteikumi un peļņa. Lukašenko «baltkrievu ceļš» to itin labi spēj nodrošināt, bet ķīniešu beznosacījumu nauda gan stimulētu vietējo ekonomiku, gan dotu nepieciešamo «plecu» baltkrievu savdabīgā sociālisma turpmākai pastāvēšanai.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.