Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidācijas izmaksas pārsniegs sākotnēji plānotās, taču kreditoriem nav pamata uztraukties par to, ka izmaksu pieauguma dēļ varētu nepietikt līdzekļu viņu prasījumu apmierināšanai, sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Mums ir gan optimistiskie scenāriji, gan pesimistiskie scenāriji, un tie cipari būtiski atšķiras. Taču pieaugums varētu būt par vairākiem desmitiem miljonu eiro," teica Rozenbergs.

Viņš minēja, ka tostarp piesaistīto auditoru EY darba apmaksai par kreditoru pārbaudēm sākotnēji bija iecerēts atvēlēt 30 miljonus eiro, bet process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu un iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās būtiski apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd samērā droši var teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.

Tāpat arī pārējās bankas likvidācijas izmaksas, pēc Rozenberga teiktā, visdrīzāk, būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Indonēzijā bojāgājušo skaits pēc postošā cunami sasniedzis 429, bet gandrīz 1500 cilvēku guvuši ievainojumus, otrdien pavēstīja amatpersona.

154 cilvēki joprojām skaitās pazuduši bez vēsts.

Cunami vilnis, kas sestdienas rītā skāra Indonēzijas piekrasti Zunda šaurumā, kas atrodas starp Javu un Sumatru, sagrāvis vairāk nekā 600 ēku, kā arī iznīcinājis vairāk nekā 400 kuģu un laivu.

Cunami nodarījis postījumus kopumā piecos apgabalos abās salās, bet vissmagāk cietis Pandeglangas apgabals Javas rietumos.

Kā uzskata speciālisti, pēkšņo cunami vilni varēja izraisīt Anak Krakatau vulkāna izvirduma radīti zemūdens noslīdeņi apvienojumā ar spēcīgu pilnmēness laika paisumu, bet īstie cēloņi vēl tiek analizēti.

Upuru meklēšanā un palīdzības sniegšanā izdzīvojušajiem uz stihijas skartajiem rajoniem nosūtīti tūkstošiem policistu un karavīru, kā arī brīvprātīgie, kas pārstāv Sarkano Krustu un citas palīdzības organizācijas.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.

Likvidējamajā «ABLV Bank» varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Pagaidām mēs rēķināmies, ka varētu būt seši līdz astoņi cilvēki. Taču gan personālsastāvs, gan skaits līdz galam tiks noteikts vasaras laikā. Būs tik, cik nepieciešams,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš atzina, ka no visiem juridiski iespējamajiem variantiem, kādi Latvijā ir pieejami, lai likvidētu banku, «ABLV Bank» apstiprinātais likvidācijas modelis nodrošina lielāko FKTK un arī citu institūciju klātbūtni likvidācijas procesā, kā arī naudas legalitātes novērtēšanā. «Maksātnespēja jeb tā saucamā piespiedu likvidācija nenodrošina vispār nekādu FKTK iesaisti,» viņš piebilda, atzīmējot, ka «ABLV Bank» likvidācijā FKTK kontrole būs nepastarpināta un tieša.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

#Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus.

Lēmums pašlikvidēties ir mūsu smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēsa mūsu 25 gadu darbu, preses konferencē sacīja ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzsverot, ka bankas vadība darījuši visu, ko varēja.

Ziņa tiks papildināta

Zinot, kas notiek ar Latvijas uzņēmumu, kad tajos sāk darboties maksātnespējas administrators, pieņēmām lēmumu pašlikvidēties, viņš uzsvēra. Šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu darbinieku attiecības.

Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus, lai atgūtu reputāciju pasaules finanšu tirgū.

Likvidatora kandidātiem ir svarīgākais kritērijs profesionalitāte, zināšanas nekustamā īpašuma, finanšu jomā un jurisprudencē, kas ir būtiski lēmumu pieņemšanā un likvidācijas procesa objektīvai vadībai, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds. Pagaidām attiecībā uz plāna elementiem ir pāragri spriest, bet jāatgādina, ka bankai nav maksātnespējas pazīmes, ir pietiekams pašu kapitāls, viņš uzsvēra. Vakar akcionāru sapulcē tika apstiprināti likvidatoru kandidāti – tie ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, un likvidatoru grupā strādās arī New Hanza Capital vadītājs Andris Kovaļčuks un ABLV Bank Corporate Finance vadītājs Arvīds Kostamarovs. Piecu dienu laikā FKTK jāiesniedz likvidācijas plāns, un FKTK 30 dienu laikā tas jāizvērtē un jāakceptē.

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Ekonomisko lietu tiesa pasludinājusi likvidējamo "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu, pavēstīja bankas maksātnespējas procesa administratore Linda Sniega-Svilāne.

Viņa norāda, ka Ekonomisko lietu tiesa trešdien pasludināja "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratori iecēla Sniegu-Svilāni.

Sniega-Svilāne informē, ka sākotnēji veiks bankas dokumentu un mantas inventarizāciju, kā arī lietu pārņemšanu no bankas likvidatora.

Tāpat tuvākajā laikā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par to, ka kreditoru prasījumi un citu personu prasības, pretenzijas pret banku būs piesakāmas administratorei trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka kreditoru prasījumi, kas pieteikti bankas likvidācijas procesā, to pieteiktajā apmērā atkārtoti nebūs jāpiesaka.

"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, kas ir būtiskākais process bankas likvidācijas gaitā, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas," teica Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka banka no nolīgtās auditorkompānijas EY ir saņēmusi pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Sekos iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši. "Tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem," sacīja Rozenbergs.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma grozījumi ir krēslu stumdīšana, lai mainītu tajos sēdošos, ko lobē augsta ranga amatpersonas. Jautājums ir – kāpēc?

Dienas Bizness jau rakstīja, ka finanšu nozares jeb, precīzāk, vairāku komercbanku pārstāvis laikrakstam pauda bažas par to, ka pieminētos likuma grozījumus kāro augstu, ietekmīgu amatpersonu grupa, pirmkārt nosaucot bijušo finanšu ministri, šobrīd opozīcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu, Finanšu nozares asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci finanšu politikas jautājumos Līgu Kļaviņu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieci Guntu Razāni. Norobežojoties no anonīmiem apgalvojumiem, ka pieminētās amatpersonas veido organizētu grupējumu ar mērķi mainīt FKTK vadību un vadīt banku likvidēšanas procesus, lai gūtu labumu, tomēr jāsecina, ka ir pietiekami daudz publisku avotu, kas apliecina viņu konkrētu rīcību šī viena mērķa labā, ko daļēji apstiprina arī politiķu viedokļi patlaban.

Ekonomisko lietu tiesa apmierinājusi Latvijas Bankas iesniegto "Baltic International Bank" likvidācijas pieteikumu.

Tiesa par bankas likvidatoru iecēla advokātu Olavu Ceru.

Tiesa noteica, ka kredītiestādes likvidācijas procesā "Baltic International Bank" trīs valdes locekļu, bijušā valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja, galvenā grāmatveža un padomes locekles piedalīšanās ir obligāta.

Spriedums ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret "Baltic International Bank", un spriedumu izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no kredītiestādes nepiedzīto summu piedziņu, uzsver tiesa.

Spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

Pieteikumu tiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu tika iesniegts, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt "Baltic International Bank" licenci. Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņēma Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļāvusi ABLV Bank veikt pašlikvidāciju, preses pasākumā informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK šā gada 3.martā saņēma bankas akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu, kurš tika pamatots kā iespējami labākais risinājums bankas klientu un kreditoru interešu aizsardzībai. FKTK ir izskatījusi pašlikvidācijas plānu un visus bankas papildu iesniegtos dokumentus, tajā skaitā, tos, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli, izvērtējot bankas spēju noteiktā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret saviem kreditoriem, informē komisija.

Šajā izvērtēšanas mehānismā bija iesaistītas vairākas banku uzraugošās institūcijas, kā arī neatkarīga zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas veica bankas aktīvu kvalitātes pārbaudi un pašlikvidācijas pieņēmumu izvērtējumu. Rezultātā FKTK ir secinājusi, ka bankai ir pietiekams aktīvu apmērs, lai apmierinātu visu kreditoru prasījumus, un atļauj sākt pašlikvidācijas procesu, kurā turpmāku uzraudzību, nodrošinot nepieciešamos kontroles mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamas legalizācijas novēršanā, veiks FKTK.

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori šogad oktobrī atguvuši aktīvus 17,458 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,216 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 1,24 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - divi tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 703,22 miljonus eiro, tostarp 2019.gada desmit mēnešos - 347,727 miljonus eiro. Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 3,331 miljona eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,241 miljons eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 678 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 419 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 131 tūkstotis eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 862 tūkstoši eiro.

Likvidējamās ABLV Bank AS akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu veikt izmaiņas Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga. Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Vineta Čukste-Jurjeva un Armands Smans.

Vineta Čukste-Jurjeva ir zvērinātu advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” partnere, zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi. Specializējusies komerctiesībās, atbilstības nodrošināšanas, regulācijas un likvidācijas jautājumos. Sniegusi juridiskās konsultācijas un piedalījusies vairāku Latvijas komercsabiedrību restrukturizācijas un likvidācijas procesos. Sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste.

Armands Smans ir advokāta palīgs zvērinātu advokātu birojā “Rode un Partneri”. Specializējies publiskajās tiesībās. Īstenojis klientu tiesību un interešu aizstāvību vairākos desmitos kriminālprocesos. Vairāku zinātnisko publikāciju un juridisko atzinumu autors, zinātnisko konferenču dalībnieks. Sniedzis juridiskos viedokļus lietās Pastāvīgajā šķīrējtiesā Hāgā (jaunākā eksperta statusā) un Satversmes tiesā (pieaicinātās personas statusā), ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants.

Likvidējamās ABLV Bank akcionāru sapulce otrdien, 5.februārī, pieņēma lēmumu par Likvidācijas komitejas sastāva izmaiņām, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Lauma Bērziņa un Ringolds Balodis, savukārt likvidatora darbu atstās Elvijs Vēbers.

Lauma Bērziņa ir individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi, sniedzot juridiskās konsultācijas un praktizējot komerctiesībās, korporatīvās pārvaldības un civiltiesībās, darba tiesībās un administratīvajās tiesībās. Pārstāvējusi klientu intereses valsts un pašvaldības institūcijās, veidojusi korporatīvās pārvaldības modeļus, kā arī sniegusi konsultācijas privātā kapitāla piesaistē, aktīvu iegādē vai atsavināšanā, darījumu un biznesa restrukturizācijā. Iepriekš vadījusi «Deloitte Latvia» Juridisko departamentu, kā arī strādājusi zvērināto advokātu birojā «Sorainen».

Likvidējamās ABLV Bank aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus, liecina bankas pusgada pārskatā sniegtā informācija.

Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2018. gada 5. martā iesniegto pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par bankas likvidācijas uzsākšanas dienu.

Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanas dienu savas pilnvaras zaudēja līdzšinējie bankas padomes un valdes locekļi, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāka bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbojas četri FKTK apstiprināti likvidatori. Divi no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu un komercdarbības jomā, bet divi – zvērināti advokāti. Likvidatoru komandā strādā zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young», kuras sastāvā darbojas eksperti vismaz no piecām valstīm.