To LNT raidījumā 900 sekundes atklāja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants. Tomēr esot pietiekami daudz iespēju šos sertifikātus izlietot – ne tikai valsts, bet arī pašvaldības objektu privatizācijā, personu lietošanā esošās zemes privatizācijā. PA darba apjoms pamazām samazinoties, pircēju aktivitāte ir mazāka. Tomēr krītošais tirgus un zemās cenas nav iemesls, lai apturētu privatizācijas procesu, jo tas ir politisks uzstādījums, atzina A. Grants. Lai gan PA ir galvenais akcionārs Parex bankā, A. Grants atturējās no jebkādiem komentāriem saistībā ar Parex bankas pārdošanu, vien atzina, ka šogad jāizstrādā bankas restrukturizācijas plāns. Savukārt, runājot par lielo uzņēmumu privatizāciju, PA vadītājs uzsvēra, ka tas ir likumdošanas izmaiņu jautājums, jo pašreiz likums neparedz iespēju privatizēt lielos valsts uzņēmumus. Viņš nedomājot, ka ir īstais brīdis tās pārdot. Tāpēc par to jāizšķiras valdībai un Saeimai. Savukārt PA valdījumā esošo privatizācijai nodoto valsts kapitāldaļu Lattelecom un LMT vienīgais pircējs varētu būt vienīgi Telia Sonera, un atkarībā no tās piedāvājuma valstij jālemj – pārdot savas kapitāldaļas vai nē.
Rīgā strauji attīstās būvniecība pilsētas nomalēs
Rīgā 2025. gadā būvniecības aktivitāte sasniegusi pēdējo gadu augstāko līmeni, skaidri iezīmējot jaunu Rīgas attīstības tendenci - pilsētas centrālajā un rietumu daļā dominē vēsturiskās apbūves atjaunošana, savukārt pilsētas nomalēs attīstās jaunas dzīvojamās teritorijas, informē Rīgas dome.
Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana - 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.