Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.

Vējonis šorīt pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.

«Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu,» sacīja Vējonis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam.

Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar partijām.

Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, beidzoties dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. «Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem,» žurnālistiem sacīja Vējonis.

Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, šodien pabeidzot pirmo sarunu kārtu ar partijām par jaunas valdības veidošanu, nosauca virkni darbu, kuriem būtu jābūt jaunās valdības prioritātēm, bet nenosauca nedz premjera amata kandidātu, nedz deva mājienu, kurai no partijām būtu jāuzņemas valdības veidošana.

Sarunās ar partijām pārliecinošs atbalsts kādam noteiktam koalīcijas modelim vai Ministru prezidenta kandidātam nav izveidojies, sacīja Vējonis un aicināja partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām piedāvāt konkrētus premjera amata kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus.

Kā uzsvēra Vējonis, šobrīd ir noslēdzies pirmais posms virzībā uz jaunas valdības izveidošanu. «Esmu gandarīts, ka visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki apzinās nepieciešamību veidot spēcīgu, izlēmīgu un saliedētu komandu,» uzsvēra Vējonis, «jaunajam ministru kabinetam jāgūst pilnīgs jaunveidojamās koalīcijas atbalsts.»

Ja valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas līdz pirmdienai, 26.novembrim, nebūs spējušas vienoties par vairākuma atbalstītu Ministru prezidenta amata kandidātu, tad otra iespēja tām vairs netiks dota, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents neslēpa, ka viņam ir «plāns B», taču neatklāja, kāds tas ir, vien atzina, ka «partijām tas varētu nepatikt». Valsts pirmā persona gan norādīja, ka minētais «plāns B» nekādā gadījumā nav saistīts ar Saeimas atlaišanu.

«Es esmu devis termiņu līdz pirmdienai, lai partijas piedāvā [vairākuma atbalstītu premjera amata kandidātu]. Nu tad zināmā mērā var teikt, ka 26.novembris ir tas kritiskais brīdis. Ja partijas līdz tam nespēs vienoties, tad tām šādas tiesības vispār vairs netiks dotas,» sacīja Vējonis.

Vaicāts par iespējām jaunajā valdībā iekļaut «Saskaņu», prezidents atgādināja, ka neviena cita no parlamentā ievēlētajām partijām nav izteikusi gatavību sadarboties ar «Saskaņu», līdz ar to šāds scenārijs pagaidām neesot iespējams.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopš 25.septembra uzturas darba vizītē ASV, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

Vizītes pirmajā dienā R.Vējonis piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 70.sesijā. «Svarīgi, ka ANO Drošības padome turpina pastāvīgi sekot līdzi un diskutēt par situāciju Ukrainā, lai arī diemžēl tā pašlaik nespēj nodrošināt ANO hartas izpildi, garantējot tur notiekošā konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā,» to tikšanās laikā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu uzsvēra R. Vējonis.

Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, Valsts prezidents pateicās par viņa līdzšinējo atbalstu Latvijas pievienošanās sarunās, atgādinot, ka dalība OECD ir viens no centrālajiem jautājumiem Latvijas ekonomikas un politikas dienaskārtībā. Anhels Gurija pozitīvi novērtēja Latvijas apzinīgo attieksmi un kompetenci, strādājot pie jautājumiem, lai iestātos OECD, taču norādīja uz jomām, kam nepieciešams pievērst vairāk uzmanības, – valsts kapitālsabiedrību pārvaldi un kukuļošanas izskaušanu.

Terorisma un draudu līmenis Latvijā nav mainījies un joprojām ir zems, šodien pēc Nacionālās drošības padomes sēdes sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis šodien žurnālistiem sacīja, ka Latvijas drošības dienesti patlaban strādā pastiprinātā režīmā. «Mēs kontrolējam situāciju,» sacīja Vējonis.

Prezidents atgādināja, ka Latvijas drošības dienesti aktīvi sadarbojas arī ar citu valstu, tostarp Francijas drošības dienestiem.

Atskatoties uz Parīzē notikušo traģēdiju, Vējonis uzsvēra, ka kategoriski nosoda teroristisko uzbrukumu sēriju un tādas rīcības nav attaisnojamas.

«Kopā visiem spēkiem jācīnās pret ekstrēmismu. Terorisms ir ļoti nopietns izaicinājums,» uzsvēra Vējonis.

Vējonis sacīja, ka, iestājoties par drošību un demokrātiskām vērtībām, tātad - pret Islāma valsti, jāapzinās, ka drošības situācija var mainīties. «Diemžēl Eiropā tie nav vienīgie plaša mēroga teroristiskie akti. Tāpēc mums jābūt gataviem sevi aizsargāt, ja tas ir nepieciešams,» uzsvēra prezidents.

Db jautāja ekspertu viedokli par plaši izskanējušo finanšu ministra Ata Slaktera interviju finanšu telekanālam Bloomberg Television.

Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors

Jurģis Liepnieks, sabiedrisko attiecību konsultants

Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors

ja Slaktera kungs zināja, ko grib teikt, tad viņš nezināja, kā pateikt. Pozitīvi šai gadījumā

ir tas, ka skatītāji vainu liks uz slikto angļu valodu un mazāk uz atbilžu saturu. Lai arī Latvijai tas nedod neko pozitīvu, vairāk negatīva vērtējuma būs tieši ministram, nevis valstij.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Šobrīd Tautas partijas valdē nav skatīts jautājums par finanšu ministra Ata Slaktera atbilstību ieņemamajam amatam.

Skaļākās runas par A. Slaktera nekompetenci un neatbilstību finanšu ministra postenim sākās pēc viņa intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television, kurā A. Slakteris demonstrēja savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas. Pats M. Segliņš pēc kolēģa uzstāšanās Bloomberg pieņēma lēmumu turpmāk intervijas sniegt tikai latviski.

Iepriekš gan arī Tautas partijas biedri ir bijuši nepatīkami pārsteigti par A. Slaktera rīcību. Viņa divu nedēļu prombūtne valsts budžeta izskatīšanas laikā, pēc atsevišķu partijas biedru domām, atstāja negatīvu iespaidu uz partijas tēlu, ziņoja Diena. Šie partijas biedri uzskata, ka Ministru kabinetā ir jāstrādā cilvēkiem, ar kuru veikumu partija varētu lepoties. Jāatzīmē, ka 12. decembrī Tautas partijas birojā vēstuli, kurā pauž par savu lēmumu izstāties no partijas, iesniedza UPB holdinga prezidents, uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus - Aldi Gobzemu (KPV LV) un Arti Pabriku (AP).

Vēlētāji vēlēšanās vairāk ir izvēlējušies «jaunās» partijas, tāpēc mana pirmā izvēle par premjera amata kandidātu bija starp šīm partijām, izvēli pirmo Ministru prezidenta nomināciju uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam LTV «Rīta panorāmā» skaidroja Vējonis. Pirmajam kandidātam izveidot valdību nav izdevies, bet tālāk izvēle sākotnēji notikšot starp Gobzemu un Pabriku.

Pēc prezidenta vārdiem, «vairāk jaunās politikas pārstāvis» būtu Gobzems, jo Pabriks jau ir bijis politikā, taču no otras puses, Pabrika pieredze esot vērtējama arī kā plus, jo tas ļautu viņa vadītai valdībai ātrāk kvalitatīvi sākt darbu.

Sabiedrība ir pateikusi, ka vēlās jaunu politiku, un šādi premjera amata kandidāti vēl ir, piebilda prezidents.

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) iebilst pret VA Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) reorganizāciju.

LOSP uzsver, ka nav iemesla veikt aģentūras reorganizāciju, ja pakalpojuma saņēmēji ir pret VTUA funkciju nodošanu CSDD, ko pierāda apkopotie 5901 traktortehnikas īpašnieku un vadītāju paraksti. Kā pierāda aprēķini, šādas reorganizācijas rezultātā valstī radīsies zaudējumi vairāk kā 1 milj. latu apmērā, kas ir pilnīgi nepieņemami šajā krīzes laikā.

LOSP sadarbībā ar citām organizētajām lauksaimnieku organizācijām jau vairākkārt ir sūtījusi vēstules ar pielikumā pievienotu 5901 lauksaimnieku parakstu Valsts kancelejai, Ministru prezidentam, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai ar lūgumu neveikt VTUA reorganizāciju. Tāpat lauksaimnieku pārstāvji ir piedalījušies visās organizētajās sanāksmēs par VTUA un CSDD funkciju auditu un ar to saistītajiem jautājumiem. Neskatoties uz lauksaimnieku aktīvo piedalīšanos priekšlikumu sniegšanā 20. jūlijā tika saņemti 8 dokumenti steidzamai priekšlikumu un atzinuma sniegšanai, kas paredz VTUA reorganizāciju un pievienošanu CSDD.

«Jau veiktie un tuvākajā nākotnē iespējamie valsts finansējuma samazinājumi vides aizsardzības institūcijām faktiski paralizē un grauj ilgstoši un veiksmīgi veidoto Latvijas vides aizsardzības sistēmu, kā arī reāli draud Latvijai ar Eiropas Savienības sankcijām,» uzsver vides ministrs Raimonds Vējonis.

«Krīzes situācijas dēļ vides aizsardzības sistēmā jau ir veikta drastiska restrukturizācija, ir atlaisti no darba 52% (1000 cilv.) strādājošo, ir par 62% (17 milj. Ls) kopumā samazināts vides institūciju finansējums, tādējādi esam atmesti apmēram 1997. gada pozīcijās,» skaidro R. Vējonis. Viņaprāt, vēl lielāks finansējuma samazinājums draud ne tikai ar vides aizsardzības sistēmas krahu, bet arī ar milzīgiem zaudējumiem valsts budžetam – dažādu tiesvedību, nerealizēto projektu un dažādu nodarīto postījumu dēļ. Vides ministrijas pārziņā ir vairāku funkciju nodrošināšana, kuru veikšanu tieši nosaka ES un starptautiskās saistības. Atsacīšanās no kādas funkcijas veikšanas var radīt finansiālas sekas Eiropas Kopienu Tiesas uzliktu soda sankciju veidā, kā arī var samazināt budžeta ieņēmumus, jo netiks apgūta finanšu instrumentos pieejamā nauda.

Pirms ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā iepriekšējā politiskajā darbībā Raimonds Vējonis nebija vērsts uz publicitāti. Viņš necentās izvirzīties priekšplānā un savulaik pat bija nemanāmākais valdības ministrs. Arī attiecībās ar medijiem tagadējais prezidents bija nevaļīgs, un nav viegli atcerēties kādu spilgtu R. Vējoņa izpausmi Saeimas vēlēšanu kampaņā. Desmit dienās no 8. jūlija līdz 18. jūlijam - tas ir periods, kurā Diena aplūkoja R. Vējoņa jauno dzīvi, - viss jūtami mainījies, un viņš ir atklājies pilnīgi no jauna.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, ielūkojoties Valsts prezidenta darba kārtībā, kurā līdzās vizītēm pie kaimiņvalstu kolēģiem un dalībai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir arī piedalīšanās Ghetto Games basketbola turnīrā Krāslavā, sacīja: «Ir skaidrs, ka Raimonds Vējonis sevi mēģina parādīt kā pretmetu Andrim Bērziņam, būdams lustīgs un kustīgs.

Prezidenta komanda cenšas parādīt, ka viņš ir jauneklīgs un enerģisks cilvēks, kuram ir interese par plašu jautājumu loku.» Vairāk gan šīs aktivitātes saistītas ar izklaidi, taču R. Vējoņa iepriekšējā darbība daudzās valdībās un parlamentā nozīmē, ka viņam ir liela praktiskā pieredze un arī tikšanās un vizītes ietver konkrētus jautājumus. Politologam nav iekritusi acīs kāda izgāšanās, un vienīgā cīkstēšanās bijusi par to, kāpēc prezidents nedzīvo Jūrmalā.

Ir ļoti grūti uzticēties Krievijai kā partnerim, trešdien intervijā Wall Street Journal pauda Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents brīdināja Rietumus par uzticēšanos Krievijai kā partnerim, kamēr tā palielina savu lomu Sīrijā. Vējonis norādīja uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina veiksmīgo kontroles iegūšanu pār Ukrainas daļām un mēģinājumiem iebiedēt un sašķelt Eiropu.

Vējonis pauda dziļas šaubas, ka Krievija iekļausies gada termiņā, lai pilnībā nodrošinātu mieru Austrumukrainā. Viņš arī vainoja Krieviju nestabilitātes veicināšanā. «Ir ļoti grūti uzticēties šādam partnerim,» teica prezidents.

Viņš stāstīja, ka Maskava pērn palielinājusi armijas lidmašīnu lidojumus Latvijas un tās kaimiņvalstu robežu tuvumā. Tajā pašā laikā Krievija centusies ietekmēt vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot ekonomiskās saites, tādējādi mēģinot sašķelt savienību.

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nolēmis uzņemties iniciatīvu premjera amata kandidāta izvirzīšanā.

Vējonis šādi nolēmis rīkoties, jo valdošās koalīcijas partijas nav izmantojušas iespējas vienoties par jaunu valdību. Jau nākamnedēļ prezidents pats uzrunāšot iespējamos premjera amata kandidātus.

Nešaubos, ka šajā Saeimā var izveidot stabilu un rīkoties spējīgu koalīciju, uzsvēra prezidents un piebilda, ka koalīcijā ir jābūt visām pašreizējās valdības partijām.

Vējonis šodien žurnālistiem pēc neformālajām sarunām ar partijām atgādināja, ka decembra sākumā partijām izvirzīja nosacījumus un aicināja līdz šā gada beigām piedāvāt premjerministra amata kandidātus, iespējamos koalīcijas modeļus, kā arī redzējumu valsts būtisko jautājumu risināšanā. Joprojām nešaubos, ka šajā Saeimā ir iespējams izveidot stabilu, rīcībspējīgu koalīciju, kura spēs izlēmīgi rīkoties un atrisināt valsts attīstībai svarīgus un neatliekamus jautājumus, apliecināja Vējonis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

«Mūsu ekonomika turpina mīņāties strupceļā un zaļo domāšanu patiesi uzskata par nevajadzīgu,» atzīmē vides ministrs Raimonds Vējonis.

«Latvijā joprojām ir ļoti deformēta izpratne par to, kas ir un kas nav svarīgs. Arī ja runājam par reformām... Skolas, slimnīcas - tas skar ikkatru, ļoti tieši un uzreiz. Bet to, ka piesārņotā vide kā bumerangs arī sitīs pilnīgi visas sabiedrības veselību, cilvēki nesaskata. Arī sociālie partneri diemžēl vides jautājumus neuzskata par pietiekami svarīgiem. Īpaši laikā, kad tautsaimniecība nīkuļo,» intervijā lv.lv norāda R. Vējonis.

«Vides jautājumi ir horizontāli, tie skar visu tautsaimniecību, tāpat kā reģionālā attīstība. Nu kā lai mēs vides aspektus integrējam kādā citā nozarē, ja valstī viss tiek skatīts partiju un merkantilo interešu griezumā? Kā lai attīstām atjaunojamos energoresursus līdz 40 %, ko noteikusi ES, ja Ekonomikas ministrijai un vadošajiem uzņēmumiem ir pilnīgi cits viedoklis - jāizmanto fosilais kurināmais, kas šobrīd ir lētāks. Es pat nespēju iedomāties, ko un kā var izmainīt, kā varētu attiecīgajiem cilvēkiem likt paskatīties uz procesiem ilgtermiņā... Bezcerīgi!» saka R. Vējonis.

Valdības veidošanas sarunās gada nogalē ir panākts nozīmīgs progress, lai 2019.gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, šādu nostāju pēc tikšanās ar 13.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Personu, kurai uzticēt nākamās valdības veidošanu, Vējonis šodien tomēr vēl nav nominējis.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis uzskata, ka panāktais progress janvārī varētu ļaut apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot «Moneyval» ziņojuma rekomendācijas.

«Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība »Attīstībai/Par!« (AP), nacionālā apvienība »Visu Latvijai«-»Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība »Jaunā Vienotība« (JV),» atzīmēja Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēris, ka ir būtiski līdz nākamās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā.

Mazie lauksaimnieki no 2015. gada varēs saņemt ikgadēju maksājumu par saimniecību 500 eiro apmērā, neatkarīgi no tā, cik hektāru zemes būs saimniecībā.

Tāds lēmums pieņemts, vienojoties Zemkopības ministrijai un Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajai padomei.

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas ieviešanas mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgus laukus un samazināt administratīvo slogu gan mazajiem lauksaimniekiem, gan administrējošām iestādēm. Lauksaimniekiem 2015. gadā būs izvēles iespējas - saņemt atbalstu standarta tiešo maksājumu shēmās (vienotais platības maksājums vai pamata maksājuma shēma, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts) vai saņemt atbalstu mazo lauksaimnieku shēmā.

Paredzams, ka izšķirošais faktors izvēlei par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai būs atbalsta summa. «Ja lauksaimniekam šķitīs saistošs 500 eiro atbalsta maksājums par saimniecību, tad lauksaimnieks pievienosies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, savukārt, ja lielāku atbalstu būs iespējams saņemt no standarta tiešajiem maksājumiem, tad lauksaimnieks noteikti attieksies no dalības mazo lauksaimnieku shēmā,» skaidro ministrijas pārstāvji.

Jūlijā Valsts prezidenta pilnvaras nolikušais Raimonds Vējonis arī šogad turpinājis palielināt uzrājumus, liecina deklarācija, kuru viņš iesniedzis, beidzot pildīt Valsts prezidenta pienākumus.

Pērn Vējonis bija uzkrājis 178 237 eiro un 1041 ASV dolāru, kas ir par 5352 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad aptuveni sešu mēnešu laikā viņš savus uzkrājumus palielinājis par 17 905 eiro.

Visvairāk Vējonis uzkrājis AS «Citadele banka» - 164 801 eiro. AS «SEB banka» uzkrāti 26 035 eiro un 1041 ASV dolārs, AS «SEB atklātais pensiju fonds» - 2857 eiro, bet 2448 eiro uzkrāti «SEB Dzīvības apdrošināšanā».

Šogad Vējonis no Valsts prezidenta kancelejas algā saņēma 31 723 eiro, kā arī kompensāciju 8112 eiro. Savukārt AS «Citadele banka» Vējonim procentos izmaksājusi 32 eiro. Eksprezidents nav deklarējis nedz parādsaistības, nedz izsniedzis aizdevumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tāpat Vējonis nav deklarējis sev piederošu nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus.

Bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss, apliecināja Vējoņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa.

Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.

Saskaņā ar likumu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem. Lieciniekam jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, kā arī iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Liecinieks juridiskās palīdzības saņemšanai var uzaicināt advokātu. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, teikts likumā.

Valsts ieņēmumu dienestam ir jāmainās un jākļūst par uzticamu palīgu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai tādējādi sekmētu lielākus ieņēmumus valsts budžetā, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, trešdien tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Nodokļi jāmaksā ikvienam, savukārt VID jāstrādā, lai augtu iedzīvotāju un uzņēmumu motivācija nodokļus maksāt, uzsvēra Valsts prezidents.

Tikšanās laikā Raimonds Vējonis akcentēja, ka svarīgs uzdevums dienestam būs atvērtā un godīgā darbā atjaunot pēdējā laikā cietušo VID reputāciju, jo tas ietekmē uzticību dienesta darbam un iekasētās nodokļu naudas izlietošanu visas sabiedrības vajadzībām.

«Valsts pienākums ir nodrošināt prognozējamu nodokļu politika, taisnīgi iekasēt nodokļus un budžeta ieņēmumus izlietot sabiedrības interesēm. Ar darbiem valstij jāpierāda, ka veselības aprūpe iedzīvotājiem tiek nodrošināta vajadzīgajā apjomā, ka ikviens strādājošais var būt drošs par pensiju nākotnē,» sacīja Raimonds Vējonis.