Radošiem līderiem sevī jāattīsta pretrunīgas prasmes – būt vienlaikus atbalstošiem un stingriem. Viņiem jāspēj saskatīt nākotnes vīziju, saglabāt emocionālo inteliģenci ikdienas komunikācijā.«Cilvēku uztvere daudzējādā ziņā līdzinās tai, ko varam novērot dzīvnieku pasaulē. Piemēram, vardēm izstrādājies reflekss fokusēties uz noteiktu kustību – lidojumu, lai noķertu savu barību – mušu. Ja tā rāpos vai dejos, varde nereaģēs. Tāpat arī cilvēkiem raksturīga neelastība, šablonu izmantošana,» DB rīkotajā Biznesa panākumu akadēmijā salīdzina Jānis Roze, biznesa psihologs un konsultants, kurš strādā arī par pasniedzēju augstskolās Turība un RISEBA. «Vadītāji pierod pie noteiktām darbībām un turpina tās atkārtot tad, kad situācija tirgū jau mainījusies. Tādējādi uzņēmums stagnē un neattīstās,» J. Roze min nepārdomātas rīcības negatīvās sekas. Diskusijā viņš stāstīja par integratīvās kreatīvās līderības galvenajiem aspektiem un to, kā radošums līderībā un atvērtība idejām var palīdzēt problēmsituāciju risināšanā.Patiess līderis atšķirībā no vadītāja ir tas, kuram darbinieki ir gatavi sekot. Īpaši tad, kad kompānijai neklājas pārāk labi, viņam jāspēj panākt, lai personāls uz pārmaiņām reaģētu pozitīvi, jācenšas atbrīvot darbiniekus no iekšējās nepatikas, stresa vai aizdomīguma.J. Roze norāda, ka līderībai var būt arī ēnas puses, tāpēc vadītājiem ir svarīgi izvērtēt savas vājās puses un vadības stilu, attīstīt sevi, bet izvairīties no pārspīlējumiem. Harismātiskie līderi nereti ir aizņemti ar personīgā tēla spodrināšanu, vairās pieņemt nepopulārus lēmumus, komandas darbu pakārto vienpersoniskai vadīšanai, apdraudot tās darbu savas prombūtnes laikā. Šādas līderības negatīvais aspekts ir arī pārējo ideju neuzklausīšana, kā rezultātā cieš viss uzņēmums. Līderiem, kuru mērķis ir mobilizēt, aizraut un iedvesmot, mazsvarīga nav emocionālā inteliģence. «Svarīgi apzināties savas emocijas – kādi notikumi man ir apkārt un kā tie mani ietekmē. Tie, kuri apzinās savas emocijas, spēj tās pārvaldīt. Tie, kuri tās pārvalda, labāk izprot citus. Tie, kuri izprot citu emocijas, spēj iedvesmot.»Viens no integratīvās kreatīvās līderības pamatnoteikumiem ir spēja rosināt un uzklausīt citu idejas. Nepieciešama sistēma, kas atbalsta šādu iniciatīvu, jāveicina savstarpējā sapratne. Noderīgs ir projektu grupu princips, kas attīsta horizontālo komunikāciju starp darbiniekiem no dažādām nodaļām. J. Roze uzsver, ka veiksmīgai vadīšanai nepieciešama piemērota uzņēmuma «neredzamā daļa» – kultūra, tradīcijas un klimats. Jau atlases procesā vēlams noskaidrot, kāds ir potenciālā darbinieka redzējums, kas ir tikpat svarīgs kā kompetences un izglītība. Ja viņa personība nebūs atbilstoša uzņēmumam, viņš nebūs motivēts tajā strādāt. Ja jaunam darbiniekam, kurš nāk klajā ar ierosinājumiem, jautā: «No kurienes tev tas?», uzņēmumā valdošā kultūra pretdarbojas tā attīstībai.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
