Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados; pieaugums tiek solīts infrastruktūras sakārtošanai, nevis pasākumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Programmai Sports nākamā gada Latvijas valsts budžetā ieplānoti vismaz desmit gadu griezumā rekordlieli līdzekļi – 39,55 milj. eiro.
Turklāt tas ir tikai pagaidām, jo Izglītības un zinātnes ministrija cer uz plānoto līdzekļu pārdali lasījumu laikā Saeimā, skatot kopējo valsts budžeta paketi vēlā rudenī. Rezultātā nozare varētu tikt pie 42 milj. eiro, apdzēst šobrīd esošo deficītu četrās būtiskās pozīcijās un pielīdzināt tās šī gada līmenim.
Atzīstot, ka valsts nespēj pienācīgā līmenī nodrošināt visu atzīto sporta federāciju vajadzības, prioritāšu noteikšana varētu būt loģisks nākamais solis sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošanā. Tiesa, šajā jautājumā sporta nozare nav vienota, tādēļ diskusijas par šo jautājumu nerimsies. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka ir sporta veidi, kas jākultivē neatkarīgi, vai tie ir olimpiskajās spēlēs vai nav, piemēram, peldēšana, lai cilvēki neslīktu, vēl vingrošana, vieglatlētika, lai iemācās pareizi skriet, lekt un mest. «Tad vēl var būt kāda nacionālā spēle – basketbols vai hokejs. Ir jābūt stratēģijai, kurus sporta veidus un kuros reģionos primāri nodrošinām, virzām un attīstām. Varbūt tā būs riteņbraukšana, vieglatlētika, peldēšana, hokejs, kamaniņas, bobslejs, kas koncentrējas Siguldā. Ja gribam atbalstīt visus, tad nebūs neviena. Esam tik mazi, ka ekonomika neļauj stutēt visus vienādi. Mums vēl ir iekšēja konkurence starp sporta veidiem. Bobslejs, hokejs, BMX – tie visi ir dārgi. Tehnika maksā milzīgu naudu. Tāpēc katrs dabū, cik var,» spriež G. Zālītis. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā pēdējos gados ir vairāk nekā 800 sporta organizāciju, no kurām, protams, liela daļa funkcionē bez valsts līdzfinansējuma.