Latvijas pionieres sejas vingrošanas jomā ir spērušas soli tālāk, izveidojot mobilā telefona aplikāciju – «treneri».

Pirms trim gadiem atvērtais sejas vingrošanas klubs Face Beauty Fitness pagaidām šajā tirgus nišā ir vienīgais spēlētājs Latvijā. Pastāvīgais klientu loks esot nostiprināts, izveidota arī apmācību programma speciālistiem. Nesen uzņēmums sācis tirgū piedāvāt mobilā telefona aplikāciju iPhone lietotājiem, ar ko paredzēts startēt arī citviet pasaulē. Izstrādāta ir vīriešu un sieviešu versija.

Ideja izveidot sejas vingrošanas klubu radās nejauši. Ieva Paškeviča reiz sarunājusies ar savu pašreizējo kolēģi par gludas sejas ādas noslēpumu. «Viņa man jautāja, vai es esmu kaut ko dzirdējusi par sejas vingrošanu? Mana atbilde bija noliedzoša. Pēc rūpīgas informācijas ievākšanas atskārtām, ka Latvijā ar ko tādu neviens nenodarbojas. Mums izdevās atrast un uzaicināt uz Latviju speciālisti no Sanktpēterburgas. Pamēģinājām un sapratām, ka sejas vingrošana ir interesanta un noderīga – ar to var panākt rezultātu,» atceras Face Beauty Fitness direktore Ieva Paškevica. Kopā ar biznesa partneri Larisu Vitvinovu nolēmušas izveidot uzņēmumu – sejas vingrošanas klubu, kur sievietes vingrojot varētu tikt galā ar problēmām – sākot ar tūsku un beidzot ar grumbām.

Liepājā pēc jauniešu iniciatīvas pašvaldība izbūvējusi divus ielu vingrošanas laukumus - Dienvidrietumu rajonā un Karostā.

Laukumu kopējās izmaksas ir aptuveni 7000 Ls (bez PVN), līgumu par laukumu ierīkošanu ar pašvaldību slēdza Latvijas ielu vingrošanas sporta biedrība. Pēc iedzīvotāju izteiktajām vēlmēm abos ielu vingrošanas laukumos uzstādītas vairākas konstrukcijas – pumpēšanās, pievilkšanās stieņi, līdztekas, zviedru siena un horizontālās trepes. Dienvidrietumu rajonā papildus izvietots arī vēderpreses soliņš. Visas konstrukcijas izgatavotas no monolīti sametinātām tērauda konstrukcijām, kuras cinkotas ar karstā cinka tehnoloģiju.

Ielu vingrošanas pamatā ir vingrinājumu komplekss, lielākoties strādājot ar sava ķermeņa svaru. Par ielu vingrošanu to sauc tādēļ, ka viss šis vingrojumu komplekss ir pielāgots āra apstākļiem. Ar ielu vingrošanu ir iespējams nodarboties gan specializētos sporta laukumos, gan jebkurā citā vidē, kā, piemēram, pilsētu parkos, ēku kompleksos, pieturvietās, daudz dzīvojamo māju pagalmos, kā arī tieši pretēji – brīvā dabā, mežā vai pie jūras.

Sestdien, 3.augustā, Kongresu nama laukumā norisinājās trešais Pasaules čempionāts ielu vingrošanā, pulcējot labākos ielu vingrotājus no 35 valstīm.

Ielu vingrošanas straujās attīstības dēļ pirmo reizi tika pārstāvēti Āfrikas un Āzijas kontinenti.

Lai noskaidrotu spēcīgākos ielu vingrotājus, katrā pārstāvētajā valstī tika organizēti nacionālie čempionāti. Pasaulē aizvien populārākas kļūst sacensības internetā. Dažās no valstīm ielu vingrošanas čempionātos jebkurš gribētājs varēja iesūtīt video ar savu ielu vingrošanas paraugdemonstrējumu un starptautiska žūrija izvērtēja katra dalībnieka sniegumu, tādā veidā sniedzot iespēju piedalīties jebkuram sportistam no jebkuras vietas.

Latviju Pasaules čempionātā ielu vingrošanā pārstāvēja divi dalībnieki, kuri tika atlasīti Latvijas ielu vingrošanas čempionātā, kas norisinājās 13.jūlijā, Grīziņkalnā. Šogad Latviju pārstāvēja Dāvids Lazarevs (Valmiera) un Gustavs Gedrovics (Jūrmala).

Darba vingrošanas kustība pamazām iet plašumā – ar to aizraujas gan banku darbinieki, gan advokāti, gan autoservisos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms trim gadiem DB rakstīja par Faniju Šitcu, kura ar savu uzņēmumu Walking Fox vēlējās mudināt biroju darbiniekus izkustēties darbavietā un nodarboties ar darba vingrošanu. Tas viņai ir izdevies – viņa sadarbojas ar vairāk nekā desmit uzņēmumiem. Šo pakalpojumu izvēlas kompānijas, kuru darbiniekiem ir jāpavada garas stundas, sēžot vai veicot vienveidīgas kustības. Viņas klientu lokā ir finanšu iestādes, projektēšanas, advokātu biroji, kā arī autoserviss. Lai gan vingrošana «apēd» laiku, Fanija uzskata, ka tā vairo produktivitāti, bet pats svarīgākais – uzlabo veselību.

Iepazīst savu ķermeni

Uzņēmums SIA Z Company pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma ir uzsācis vingrošanas komplektu un sporta laukuma iekārtu uzstādīšanu piecās Liepājas vietās, informē pārstāvis Aigars Štāls.

Jauni ielu vingrošanas rīki/trenažieri būs pieejami pludmalē – pie Glābšanas stacijas, arī Daugavas stadionā, Raiņa parkā un Atmodas bulvārī 10D, savukārt jauns sporta laukuma aprīkojums – Ezerkrasta sākumskolas teritorijā Lauku ielā 54.

Šis būs papildinājums pagājušā gada nogalē pilsētā uzstādītajam inventāram.

Četrās vietās turpmāk atradīsies vingrošanas stienis, līdztekas, zviedru siena, atspiešanās stienis,vēderpreses soliņš un horizontālās trepes – atšķirīgās kompletācijās; laukumā pie Ezerkrasta sākumskolas būs futbola/rokasbumbas vārti ar basketbola groza vairogu un velosipēda novietne.

Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā sācies ikgadējais vingrošanas un mākslas festivāls Arirang, kurā piedalās desmitiem tūkstošu cilvēku, kas ir viens no lielākajiem šāda veida masu pasākumiem pasaulē un kalpo, lai slavinātu valdošo režīmu.

Šā gada festivāls, kurš ilgs līdz septembrim, veltīts sešdesmitajai gadadienai, kopš 1953. gadā tika parakstīts pamiera līgums, izbeidzot postošo Korejas karu. Ziemeļkorejā konflikts tiek saukts par Tēvzemes atbrīvošanas karu, bet 27. jūlijs, kad tika noslēgts pamiers – par Uzvaras dienu.

Arirang festivālā notiek dziedāšanas, dejošanas un masu vingrošanas pasākumi. Šova laikā tiek izmantotas lielas kartītes, lai veidotu patriotiskus uzrakstus un zīmējumus.

Festivāla atklāšanas laikā pirmdien, tika attēloti «varonīgie karavīri Tēvzemes atbrīvošanas kara laikā, krāsaini gaismas ritmi un uguņošana», pavēstījusi Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra.

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Piektdien Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks tika atklāts jauns daudzfunkcionāls trenažieru laukums, kurā ir uzstādītas vingrošanas iekārtas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā cilvēkiem ratiņkrēslos, informē SIA Rīgas meži.

Rietumu bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži jau vairākus gadus kopīgi īsteno kultūras un atpūtas parka Mežaparks labiekārtošanas projektus.

Turpinot sadarbību, jau divus gadus parkā tiek veidots daudzfunkcionāls vingrošanas laukums, kas šogad tika papildināts ar četrām vingrošanas iekārtām, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslos. Tāpat šogad ir uzstādīti jauni trenažieri, kuri ir paredzēti lietošanai bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam, kā arī trenažieri pieaugušajiem.

Trenažiera laukuma atrašanās vieta ir blakus Bērnu rotaļu pilsētiņai un Mežaparka Zaļajam teātrim. Trenažieru laukums ir brīvi pieejams ikvienam parka apmeklētājam.

Sportot dabā, kā inventāru izmantojot visu, ko tajā var atrast, mudina kustību prieka entuziasti, tostarp arī uzņēmēji, kuri to dara nevis peļņas nolūkā, bet misijas vadīti

Nodarbības ārā lielākoties notiek bez maksas, un treneri kustību prieku citiem nodod, entuziasma vadīti. Arī daži sporta klubi pavasarī un vasarā kā papildus «āķi» piedāvā fiziskās aktivitātes ārā, bet tās tiek veidotas ar nolūku būt interesantiem arī gada siltajos mēnešos, kad cilvēki labprātāk dodas dabā.

Sajusties kā Sicīlijā

Brīvdabas sporta kluba dibinātājs un treneris Roberts Radičuks vada treniņus Rīgas parkos un skvēros, kur kustību prieka cienītājiem tiek piedāvāti dažādi treniņi – nūjošana, iešana, nodarbības, kurās ietverti jogas elementi, funkcionālie treniņi. Intensitāte tiekot piemērota katra cilvēka spējām, jo Roberta galvenais mērķis ir radīt patīkamas emocijas, kas liek aizmirst, ka ķermenis tiek fiziski nodarbināts. Staigājot no parka uz parku, mainās ainava, un cilvēki nemaz nepamanot, ka nostaigāti jau vairāki kilometri. Roberts ir diplomēts psihologs, SIA Sabiedrība Turība īpašnieks.

Ķekavas novadā taps pirmais standartiem atbilstošs stadions, kuru varēs izmantot gan sporta vajadzībām, gan kultūras pasākumu rīkošanai, informē pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa. To projektēs metu un sarunu procedūru konkursā izvēlētais uzņēmums - SIA 5. iela.

Jaunais stadions atradīsies Ķekavā blakus sporta klubam, tādējādi veidojot vienotu un pārdomātu sporta infrastruktūru, kuru varēs izmantot ne tikai sportisti, skolēni, bet arī novada iedzīvotāji veselīga dzīvesveida uzturēšanai.

Sporta stadionā paredzēts izbūvēt sintētiskā seguma futbola-regbija laukumu. Šāds segums izvēlēts, lai, ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus, laukumu varētu izmantot un noslogot pēc iespējas vairāk - sākot no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Futbols un regbijs Ķekavas novadā ir vieni no plašāk pārstāvētajiem sporta veidiem, kuru sportisti piedalās Latvijas augstākā līmeņa čempionātos, bet atbilstoša laukuma, kur trenēties un aizvadīt sacensības, pašvaldībā nav.

Pabeigti darbi pie stadiona būvniecības Ķengaragā, lai gan tas jau tiks atklāts 27.septembrī, pagaidām tam vēl nav piešķirta sava adrese, informē Rīgas dome.

Stadionu, kurš atrodas starp Rīgas speciālo pamatskolu - attīstības centru Salaspils ielā 14 un Ķengaraga vidusskolu Maskavas ielā 273, pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma šā gada vasarā izbūvēja SIA Reaton, LTD. Būvdarbu kopējās izmaksas bija 587,6 tūkst. Ls .

Tur ir izveidots 50×85 m futbola laukums ar mākslīgo zāles segumu, seši skrejceliņi, divas tāllēkšanas bedres, divi laukumi, kas domāti gan strītbolam, gan volejbolam, vingrošanas sektors ar ielu vingrošanas elementiem uz gumijas seguma. Stadions ir apgaismots un nožogots, tāpat tajā ir tribīnes ar 175 vietām, kā arī konteinera tipa sportistu ģērbtuves.

Noslēdzies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātais konkurss par finansiālu atbalstu pilsētai nozīmīgu sporta projektu un sporta sacensību organizēšanai 2011. gada otrajā pusgadā. Konkursa rezultātā sporta aktivitāšu īstenošanai kopsummā tiks piešķirti 70 tūkstoši latu, informē Rīgas dome.

Konkursā tika aicinātas piedalīties Sporta likumā minētās sporta organizācijas, kas savu darbību veic Rīgā, un tā mērķis ir finansiāli atbalstīt sporta aktivitātes un sacensības Rīgā, tādējādi sekmējot sporta attīstību pilsētā, kā arī iedzīvotāju iesaistīšanos fiziskās aktivitātēs un lietderīgā brīvā laika pavadīšanā.

Konkursam iesniegti vairāk nekā 60 pieteikumi, kuros plaši pārstāvētas gan sacensības ar profesionāļu piedalīšanos, gan sporta aktivitātes, kas adresētas ikvienam rīdziniekam vai Rīgas viesim, tajā skaitā, pasākumi bērniem, ģimenēm, jauniešiem, kā arī cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.

Visvairāk jeb seši tūkstoši latu piešķirti Baltijas daudzdienu velobrauciena Baltijas ceļš (SIA Igo Japiņa aģentūra) un 2. Starptautiskā turnīra mākslas vingrošanā Olympic Cup Riga 2011 (Biedrība Vingrošanas Olimpiskais centrs) organizēšanai.

Ceturtdien atklāts jaunais 587 tūkst. Ls vērtais stadions Ķengaragā, kura pārvaldīšana turpmāk tiks uzticēta bērnu un jauniešu centram Daugmale.

Stadionam netālu atrodas Rīgas speciālā pamatskola – attīstības centrs Salaspils ielā 14 un Ķengaraga vidusskola Maskavas ielā 273.

Jau vēstīts, ka stadiona būvi pēc Rīgas domes pasūtījuma šovasar veica SIA Reaton, Ltd.

Stadionā izveidots 50×85 m futbola laukums ar mākslīgo zāles segumu, seši skrejceliņi, divas tāllēkšanas bedres, divi laukumi, kas domāti gan strītbolam, gan volejbolam, vingrošanas sektors ar ielu vingrošanas elementiem uz gumijas seguma. Stadions ir apgaismots un nožogots, tāpat tajā ir tribīnes ar 175 vietām, kā arī konteinera tipa sportistu ģērbtuves.

Stadionā sportot un pavadīt brīvo laiku varēs ne tikai skolu un bērnudārzu audzēkņi, bet arī Ķengaraga iedzīvotāji.

Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā taps jauns kvartāls Putnu ieleja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu ar šādu devīzi Liepājas būvvaldes izsludinātajā metu konkursā piedāvāja SIA Gaiss arhitekti Kārlis Melzobs un Arnita Melzoba, apspēlējot faktu, ka šajā pilsētas daļā vairākām ielām ir putnu nosaukumi. Putnu ielejas būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 700 tūkst. eiro.

Konkursa uzvarētāju piedāvājums tiks prezentēts Liepājas domes Attīstības komitejā, un pēc tam pašvaldība lems par Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšanu arhitektu idejas īstenošanai. Konkursam pavisam tika iesniegti trīs darbi – Oāze, Aizvēja ielokā un Putnu ieleja. Visi tika pieņemti un vērtēti oktobra sākumā.

Žūrijas loceklis, pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns uzsver, ka tieši uzvarētāju piedāvājums «vislabāk telpiski un ainaviski risina šās pilsētas vietas raksturu, to atvasinot no piegulošo ielu nosaukumiem». Atbilstoši tuvējo ielu nosaukumiem renovējamā teritorijā tiks radītas īpašas mazās arhitektūras formas un kvartāls dalīts nosacītās zonās ar raksturīgām vietzīmēm: Stārķu laukums, Zvirbuļu laukums, Cīruļu laukums, Žagatu laukums. Labiekārtojuma priekšlikuma pamatformu veido dažādu izmēru apļi, kurus iekļauj līklīniju formas celiņi ar krāsainu iesegumu. Apļveida laukumi katrs plānots ar atšķirīgu saturu – rotaļu un vingrošanas iekārtām, kokiem, krūmiem un citiem augiem, strūklaku, apgaismojuma elementiem utt.

84% Latvijas iedzīvotāju mēdz ārstēties paši vai ar aptiekās nopērkamiem medikamentiem, bet 42% palīdzību pie ārsta meklē tikai kritiskos gadījumos, atklāj Ergo veiktais iedzīvotāju veselības paradumu pētījums.

Vien trešā daļa aptaujāto atzinuši, ka ikdienā lieto veselīgu uzturu un tikpat – ka vingro vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tajā pašā laikā 43% atzīst, ka viņu veselības stāvoklis ir vien viduvējs, un aptaujas rezultāti liecina, ka, jo sliktāk tiek novērtēta sava veselība, jo vairāk ir bijis jātērē arī par dažādiem medicīnas pakalpojumiem.

Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse uzsver, ka pētījums atklāj gan realitāti veselības aprūpē valstī, gan pašu iedzīvotāju attieksmē pret veselības problēmu laicīgu risināšanu un profilaksi. «Cilvēki pašārstējas un neiet pie ārsta, cerēdami, ka veselības stāvoklis uzlaboties tāpat – to aptaujā atzinuši 43%. Satraucošs ir fakts, ka 44% Latvijas iedzīvotāju pēdējos piecos gados apmeklējuši ārstu mazāk nekā piecas reizes. Tas nesanāk pat vienu reizi gadā, kas būtu optimāli vismaz slimību profilakses nolūkos. Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļu no vēršanās pēc speciālista palīdzības attur pārāk garas rindas uz pieņemšanu. Nepilna piektā daļa norāda, ka iemesls tam ir medicīnas pakalpojumu dārdzība,» viņa piebilst.

Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados; pieaugums tiek solīts infrastruktūras sakārtošanai, nevis pasākumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmai Sports nākamā gada Latvijas valsts budžetā ieplānoti vismaz desmit gadu griezumā rekordlieli līdzekļi – 39,55 milj. eiro.

Turklāt tas ir tikai pagaidām, jo Izglītības un zinātnes ministrija cer uz plānoto līdzekļu pārdali lasījumu laikā Saeimā, skatot kopējo valsts budžeta paketi vēlā rudenī. Rezultātā nozare varētu tikt pie 42 milj. eiro, apdzēst šobrīd esošo deficītu četrās būtiskās pozīcijās un pielīdzināt tās šī gada līmenim.

Atzīstot, ka valsts nespēj pienācīgā līmenī nodrošināt visu atzīto sporta federāciju vajadzības, prioritāšu noteikšana varētu būt loģisks nākamais solis sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošanā. Tiesa, šajā jautājumā sporta nozare nav vienota, tādēļ diskusijas par šo jautājumu nerimsies. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka ir sporta veidi, kas jākultivē neatkarīgi, vai tie ir olimpiskajās spēlēs vai nav, piemēram, peldēšana, lai cilvēki neslīktu, vēl vingrošana, vieglatlētika, lai iemācās pareizi skriet, lekt un mest. «Tad vēl var būt kāda nacionālā spēle – basketbols vai hokejs. Ir jābūt stratēģijai, kurus sporta veidus un kuros reģionos primāri nodrošinām, virzām un attīstām. Varbūt tā būs riteņbraukšana, vieglatlētika, peldēšana, hokejs, kamaniņas, bobslejs, kas koncentrējas Siguldā. Ja gribam atbalstīt visus, tad nebūs neviena. Esam tik mazi, ka ekonomika neļauj stutēt visus vienādi. Mums vēl ir iekšēja konkurence starp sporta veidiem. Bobslejs, hokejs, BMX – tie visi ir dārgi. Tehnika maksā milzīgu naudu. Tāpēc katrs dabū, cik var,» spriež G. Zālītis. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā pēdējos gados ir vairāk nekā 800 sporta organizāciju, no kurām, protams, liela daļa funkcionē bez valsts līdzfinansējuma.

Piektdien, 31.martā svinīgi ielikts pamatakmens Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžai, kas būs Latvijā otrā Starptautiskās vieglatlētikas asociācijas standartiem atbilstoša manēža.

Manēžas projekts izstrādāts pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas noteiktajiem standartiem ar pielāgotām telpām sportistu internātam. Manēža būs paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai, kā arī tā paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības Liepājā.

8910 m2 platībā plānots izvietot 200 m skrejceļu ar 4 celiņiem, 6x60 m sprinta taisni, sektorus ar nepieciešamo aprīkojumu augstlēkšanai, tāllēkšanai, trīssoļlēkšanai, kārtslēkšanai un lodes grūšanai. Liels ieguvums komandas sporta veidu pārstāvjiem būs iespēja spēlēt florbolu, basketbolu, iekštelpu futbolu un volejbolu. Plānotas pārvietojamas skatītāju tribīnes ar ne mazāk kā 500 sēdvietām. Tāpat plānota klints kāpšanas siena, trenažieri un sektors vingrošanai uz līdztekām un cits inventārs.

14. septembrī Rīgā plānots atklāt Bērnu un jauniešu centra struktūrvienības Imanta jauno futbola laukumu.

Pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma 28 x 52 metrus mākslīgā seguma futbola laukuma ierīkošanas darbus veica SIA RERE04. Projekta izmaksas ir 141,6 tūkst. latu. Tas tapis ar Latvijas Futbola federācijas atbalstu. Sadarbība ar Latvijas Futbola federāciju sākās pagājušajā gadā, kad pie 35 skolām ierīkoti futbola laukumi – 10 futbola laukumi ar mākslīgo segumu 20 x 40 m izmērā un 25 laukumi ar mākslīgo segumu 13 x 21 m izmērā (tā sauktie minipitch).

Pēc Rīgas domes īpašuma departamenta sniegtās informācijas šogad septembrī Rīgā vēl ir atklāts futbola laukums Rīgas 61.vidusskolā. Skolas teritorijā agrāk atradās grausts, kas demontēts. Tāpat Uzvaras bulvārī 10 ir izbūvēts jauns mākslīgā seguma futbola laukums, kas atbilst visiem Starptautiskās futbola federācijas reglamentiem.

Būvvaldes pieņemšanas komisija ekspluatācijā pieņēmusi Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas ēkas renovācijas 1., 2. un 3. kārtā paveiktos darbus, informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Laika posmā no pagājušā gada vasaras atjaunota ēkas fasāde pret Ausekļa ielu, arī durvis un logi, ēkas jumts, jumta nesošās konstrukcijas, ventilācijas izvadi, uzstādītas jaunas bēniņu grīdas laipas.

Cokolstāvā veikta telpu pārplānošana un renovācija. Demontētā peldbaseina vietā tagad atrodas vingrošanas zāle, sporta stundām nepieciešamās zēnu un meiteņu ģērbtuves, dušas, tualetes. Vēsturiskajā vietā ir atjaunotas skolēnu garderobes, sakārtoti gaiteņi, izveidots medmāsas kabinets, skolotāju ģērbtuve, kā arī atjaunotas telpas apkures sistēmu un citu tehnisko mezglu apkalpošanai.

Ģimnāzijas iekšpagalma pusē ir izbūvētas terasveida kāpnes un pandus, lai nodrošinātu invalīdu iekļūšanu ēkā.

Starp aktīvās atpūtas nodarbēm topā joprojām ir nūjošana, populāra kļūst vingrošana ar eliptiskiem trenažieriem mājas apstākļos, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja sagaidīsim sniegotu ziemu, daudzi noteikti pievērsīsies distanču slēpošanai. Kā izrādās, nūjošanu šobrīd lielākoties izvēlas lietišķas sievietes, – var secināt no specializēto sporta un aktīvās atpūtas inventāra veikalnieku aptaujas.

«Nūjošana ir populāra gan sieviešu, gan vīriešu vidū, nūjo arī bērni, tas ir kļuvis par daudzu Latvijas ģimeņu sporta veidu,» DB stāsta veikala Nūjas.lv vadītāja Kristīne Carjova. Šobrīd Latvijas Nūjošanas asociācijā ir vairāk nekā 30 tūkst. aktīvu nūjotāju. «Šogad Nūjošanas asociācijā ir iestājušies aptuveni 5 tūkst. jaunu biedru. Šis sporta veids ir kļuvis populārs lietišķo sieviešu, galvenokārt uzņēmēju un tādu sieviešu vidū, kuras ir vadošos amatos. No kopējā nūjotāju skaita sievietes ir aptuveni 70%,» stāsta Latvijas Tautas sporta asociācijas nūjošanas projekta vadītāja Katrīna Gorbatenkova. Uzņēmuma Johnson&Johnson profesionālo programmu vadītāja Baltijas valstīs Liene Starupeniece atklāj, ka ar nūjošanu nodarbojas aptuveni gadu. «Man patīk nūjot gar jūru, kādus 10 km ap Dubultiem vai Kauguriem. Cenšos nūjot vismaz divas reizes nedēļā. Nūjošu arī ziemā, ja būs atbilstoši laika apstākļi,» savā pieredzē dalās L. Starupeniece.

Pēc teju gadu ilgas rekonstrukcijas rīdziniekiem un pilsētas viesiem jau jūnijā būs pieejami trīs atjaunoti galvaspilsētas parki - Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs un Miera dārzs, kā arī rekonstruētas vairākas parku apkaimē esošās ielas, informē Rīgas dome.

Vēsturiskajos parkos, kas gadu gaitā bija kļuvuši nepievilcīgi un nepiemēroti atpūtai, veikta rekonstrukcija pilnā apjomā. Nomainīts celiņu segums un soliņi, kā arī veikts daudz dažādu citu uzlabojumu, piemēram, Ziedoņdārzā rekonstruēta dārznieka ēka, uzbūvēta publiskā tualete, atjaunots bradājamais baseins, no jauna izveidots bērnu rotaļu laukums, Grīziņkalnā izveidots vingrošanas laukums, suņu pastaigu laukums, bērnu rotaļu laukums un bradājamais baseins, Miera dārzā veikta sabiedriskās tualetes izbūve un izveidots multifunkcionāls laukums.

Rekonstrukcijas gaitā daudz darīts drošības uzlabošanai šajās teritorijās - parkos izvietos videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pie Rīgas pašvaldības policijas centrāles, notiks pašvaldības policijas patrulēšana pilnā apjomā, kā arī izveidots papildu apgaismojums, sniedzot parku apmeklētājiem drošības sajūtu uzturoties tajos arī vēlākās vakara stundās.