Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP), veicot analītisku un izmeklēšanas darbu sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem, Rīgā aizturējusi ASV dolāru banknošu viltotāju un izplatītāju grupējumu.

ENAP Rīgā arī atklājusi viltoto ASV dolāru banknošu izgatavošanas vietu, kur tika konstatēti viltoti ASV dolāri par kopējo summu ap 3,5 miljoni. Tas ir lielākais konstatētais viltotas naudas daudzums Latvijas vēsturē. Tāpat aizturēti viltotu eiro banknošu izgatavotāji, pie kuriem atrasti viltoti eiro par kopējo summu ap 200 tūkstoši, informē Valsts policija.

Plašāku informāciju par veiktajām aizturēšanām un atklātajām naudas ražotnēm Valsts policija sniegs rītdien preses konferencē.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori Rīgā, Turgeņeva ielā atklājuši noliktavu, kurā glabājas, iespējams, viltoti zīmola UGG zābaki. Kopumā tika konfiscēti 156 pāri aizdomīgo apavu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par, iespējams, viltotu UGG zābaku tirdzniecību. Pārbaudes laikā likumsargi pamanīja, ka šīs firmas zābaki tiek tirgoti sludinājumu portālā.

ENAP darbinieks, uzdodoties par pircēju, norunāja tikšanos ar zābaku tirgoni degvielas uzpildes stacijā Rīgā, Dzirnavu ielā. Pēc kontrolpirkuma veikšanas policisti aizturēja zābaku pārdevēju – 1952. gadā dzimušu vīrieti. Viņš likumsargus aizveda uz viltoto zābaku noliktavu, kas bija ierīkota Turgeņeva ielā, kāda autoservisa telpās.

Kopumā inspektori konfiscēja 156 ar zīmolu UGG marķētus zābaku pārus. Atšķirībā no oriģinālajiem apaviem, tie bijuši izgatavoti no mākslīga materiāla, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas.

Eiropā likvidēts plašs mākslas darbu viltotāju tīkls, kas pārdeva neīstus Endija Vorhola, Benksija, Pablo Pikaso un citu slavenu mākslinieku darbus ar līdzvainīgu izsoļu namu starpniecību, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Izmeklēšana sākta pret 38 personām, tai skaitā sešām personām Spānijā, Francijā un Beļģijā.

Pārpludinot mākslas tirgu ar viltotiem darbiem, šis tīkls varētu būt nodarījis ekonomisku kaitējumu 200 miljonu eiro apmērā, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Itālijas Kultūras ministrija pirmdien paziņoja, ka Itālijā, Francijā, Spānijā un Beļģijā konfiscēti 2100 viltoti mākslas darbi. Starp viltojumiem ir vairāk nekā 30 slavenu mākslinieku darbu kopijas, tai skaitā Vorhola, Amedeo Modiljāni, Benksija, Pikaso, Žuana Miro, Vasilija Kandinska, Henrija Mūra un Gustava Klimta darbu viltojumi.

Policijas operācijas laikā tika atklāts viltotāju tīkls Spānijā, Francijā un Beļģijā, kas izgatavoja šos darbus, paziņoja Eiropas Savienības (ES) Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās "Eurojust".

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Viltota nelegālā alkohola dēļ Latvijā katru gadu tiek zaudēti 20 miljoni eiro, kas ir apmēram 9% no kopējā stipro alkoholisko dzērienu un vīna pārdošanas apjoma, secināts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) ziņojumā.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomika viltotā nelegālā alkohola dēļ katru gadu zaudē gandrīz 1,3 miljardus eiro, kā arī 18 500 darbvietu.

Vislielākie zaudējumi ir Spānijai - 263 miljoni eiro, bet mūsu kaimiņvalstī Igaunijā - pieci miljoni eiro, par EUIPO ziņojumu informē Latvijas Patentu valde.

Saskaņā ar ziņojumu par viltotā alkohola apriti ES dalībvalstīs vidējais viltojumu apjoms ir 4,4% stipro alkoholisko dzērienu segmentā un 2,3% - vīnu segmentā.

EUIPO direktors Antoniu Kampinušs norāda, ka runa nav tikai par neieņemtajiem nodokļu ienākumiem, bet arī par legālām darbvietām gan ražošanas sektorā, gan lauksaimniecībā, gan pārstrādē un tirdzniecībā. Alkoholisko dzērienu ražošanas sektorā ES pārsvarā strādā mazie un vidējie uzņēmumi ar vidēji desmit darbiniekiem.

Viltošanas izraisītais ekonomiskais un sociālais kaitējums mazina valdību ieņēmumus un var atbalstīt tādus smagus noziegumus kā narkotiku tirdzniecība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ziņo "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma" birojs (EUIPO).

Ziņojumā lēsts, ka valdības Eiropas Savienībā (ES) zaudē kopumā līdz 15 miljardiem eiro gadā tirgū esošu viltotu preču dēļ, jo ir mazāk ieņēmumu no tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā arī sociālajām iemaksām, ko nelegālie ražotāji nemaksā.

Turklāt saskaņā ar EUIPO aplēsēm ES ik gadu viltošanas dēļ tiek zaudēti 19 miljardi eiro tirdzniecības ieņēmumu kosmētikas un ķermeņa kopšanas nozarē, vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozarē, farmācijas nozarē un rotaļlietu un spēļu nozarē. Kā arī, viltojumus nepārbauda tik stingri kā oriģinālās preces, lai pārliecinātos, vai tās ir drošas cilvēku patēriņam vai lietošanai. Analīzē redzams, ka reģistrētās bīstamās viltotās preces tika novērtētas kā tādas, kas var radīt būtisku risku patērētājiem. Lielākā daļa minēto preču bija paredzētas bērniem - rotaļlietas, bērnu aprūpes preces vai bērnu apģērbs.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Dažādu preču zīmolu viltojumi katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada vairāk nekā 141 miljona eiro zaudējumus, šodien preses konferencē pavēstīja Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Ierēdnis norādīja, ka, neskaitot finansiālos zaudējumus, tiek zaudētas arī aptuveni 2500 darba vietas.

Laganovskis uzsvēra, ka viltojumi paliek arvien dažādāki - ja agrāk pārsvarā tika viltoti dažāda veida apģērbi, tad pēdējā laikā arvien biežāk tiek viltotas elektropreces, medikamenti, mašīnu rezerves daļas un citas lietas.

Vislielākos zaudējumus Latvijai nes tieši apģērbu un apavu viltotā rūpniecība, kas katru gadu Latvijai nes aptuveni 70 miljons eiro zaudējumus un aptuveni 1600 darba vietu zudumu. Otrajā vietā viltojumu radīto zaudējumu ziņā ir parfimērija, kas katru gadu nes aptuveni 26 miljonu eiro zaudējumus un aptuveni 600 darba vietu zudumu.

Automobiļu vēstures platformas carVertical veiktais odometra rādījumu sagrozīšanas pētījums, kura pamatā bija gandrīz 900 000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā, ļāvis secināt, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā.

Vairāk nekā 24% auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20% pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.

Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā.

Ķīna noteikusi ierobežojumus laikam, ko nepilngadīgie var pavadīt tiešsaistes spēlēs, tādējādi valdība pastiprina vēršanos pret jauniešu atkarību no spēlēm.

Regulējums noteic, ka 18 gadu vecumu nesasnieguši cilvēki nedrīkst spēlēt tiešsaistes spēles laika posmā no plkst.22 līdz plkst.8, savukārt dienas laikā viņi pie spēlēm drīkst pavadīt ne ilgāk kā 90 minūtes.

Tāpat līdz 200 juaņām (26 eiro) mēnesī samazināta summa, ko nepilngadīgie drīkst iztērēt tiešsaistes spēlēs. 16-18 gadus veciem pusaudžiem šī summa būs 400 juaņas (51 eiro) mēnesī.

Jaunie noteikumi paredz, ka visiem spēlmaņiem tiešsaistē jāizmanto reģistrācija ar savu īsto vārdu un datiem, piemēram, vietnes «WeChat» kontu, telefona numuru vai personas kodu.

Valdība arī aicinājusi spēļu izstrādātājus «mainīt spēļu saturu, funkcijas un noteikumus», lai neradītu jauniešos atkarību.

Tiesai nodota lieta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, informē Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Šī gada februāra beigās Vidzemes tiesu apgabala prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukta viena persona par nekustamā īpašuma izkrāpšanu Limbažu rajonā.

Pret pārejām kriminālprocesā iesaistītām personām pirmstiesas izmeklēšana turpinās.

Kā norādīts lēmumā, apsūdzētais laika periodā no 2017.gada līdz 2018.gadam ar viltu ieguva tiesības uz svešu mantu, proti, persona savā rīcībā ieguva viltotus darījumu apliecinošus dokumentus (pirkšanas - pārdošanas līgumus, nostiprinājuma lūgumus) un izkrāpa īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Limbažu rajonā. Pirkšanas – pārdošanas līgumā tika norādīts, ka apsūdzētais it kā veicis apmaksu 10 000 eiro apmērā cietušajai personai par nekustamo īpašumu. Lai izkrāptu tiesības uz svešu nekustamo īpašumu un nekustamo īpašumu, apsūdzētais izmantoja viltotus dokumentus, kuros bija viltoti cietušās personas paraksti, kā arī notāra paraksti un zīmogs.

Lai padarītu lietotu automašīnu pievilcīgāku pircējam un tās nobraukto kilometru (km) skaits būtu ievērojami mazāks nekā patiesais, pietiek vien ar 30 eiro un desmit minūtēm, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma Aizliegtais paņēmiens eksperiments.

Tā laikā lietotai - desmit gadus vecai - automašīnai Audi A6 ar speciālu ierīci odometra rādījums tika nogriezts no 289 tūkstošiem km uz 189 tūkstošiem. Šādi pakalpojumi pieejami gan Rīgā, gan arī daudzās vietās Latvijā – Jūrmalā, Jelgavā un pat Ludzā, un šī pakalpojuma cena svārstās robežās no 30 līdz 60 eiro.

Raidījums norāda, ka ne policija, ne Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pašlaik šai problēmai nav pievērsuši uzmanību, tajā pašā laikā Eiropas parlaments šī gada martā pieņēma jaunu direktīvu, kas uzliek par pienākumu dalībvalstīm turpmāk savās likumdošanās ieviest konkrētas soda normas par odometra grozījumiem, uzskatot, ka tā ir pircēju krāpšana, kas rada zaudējumus. Šomēnes direktīva ir oficiāli publicēta.

Latvija Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai piešķirs 150 000 eiro, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka attiecībā uz situāciju Baltkrievijā valdība pieņēmusi vairākus lēmumus.

Pirmkārt, Latvijas valdība pauž atbalstu Baltkrievijas tautas vēlmei dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī.

Otrkārt, valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, tās stiprināšanai piešķirot 150 000 eiro.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka rīt Ārlietu ministrijas pārstāvji tiksies ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir saistītas ar Baltkrieviju. Tikšanās laikā tiks apspriesti iespējamo projektu virzieni saistībā ar finansējuma piešķiršanu.

"Viens no virzieniem ir juridiskās palīdzības sniegšana personām, kas dažādos statusos ir kriminālprocesos, kā arī atbalsts medijiem. Bet tas vēl ir atvērts jautājums," teica ministrs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā, veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apaviem, kas tika ievesti no Ķīnas un paredzēti saņēmējam Krievijā, atklāja tajos lielu daudzumu apavu ar «Nike» preču zīmēm. Uzņēmumam novērstais kaitējums ir aptuveni 1,74 miljoni eiro,informē VID.

Kopumā abos konteineros tika konstatēti 17 472 pāri apavu ar «Nike» preču zīmēm. Saskaņā ar preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja sniegto atzinumu preces tika atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem tika norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas.

Saskaņā ar preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja sniegto informāciju kopējais novērstais mantiskais kaitējums uzņēmumam «Nike Innovate C.V.» atbilstoši oriģinālo preču vērtībai ir aptuveni 1,74 miljoni eiro.

Tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums par kontrafakto preču nodošanu iznīcināšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2017.gadā Latvijas muitas iestādēs tika aizturētas 81 484 viltotu preču vienības. Salīdzinot ar 2016.gadu, tas ir par 26 920 preču vienībām jeb 49 % vairāk. 2017.gadā galvenokārt tika konstatēti viltoti apavi, apģērbi, mobilie telefoni, to daļas un aksesuāri, pulksteņi un medikamenti. Vairumā gadījumu aizturēto viltoto preču sūtījumi bija nosūtīti no Ķīnas, Honkongas un Turcijas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kratīšanas Latvijas katoļu baznīcas draudzēs varētu būt saistītas ar garīdznieku iespējamu iesaisti Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmās, piektdien vēstīja LNT Ziņas.

Jau iepriekš izskanējis, ka VID kratīšanu veicis aizdomās par nepamatotu ziedojumu izmantošanu, kādu katoļu baznīcas priesteri turot aizdomās par vismaz 20 000 eiro baznīcai ziedotās naudas izlietošanu automašīnas iegādei. Tomēr, kā šodien skaidroja VID, aizdomas par nelikumībām katoļu draudzes baznīcā radušās, šķetinot citu kriminālprocesu, kas saistīts ar PVN izkrāpšanu. Proti, automašīnu priesteris, iespējams, iegādājies caur PVN shēmu, turklāt kratīšanas procesā VID esot atklājis dokumentu viltošanu un grāmatvedības un statistikas informācijas slēpšanu.

«Tika veiktas papildu darbības, lai viltotu attiecīgus dokumentus un tikai vienīgi tāpēc mēs bijām spiesti arī iet uz šādām darbībām, veikt kratīšanas, lai izņemtu tieši šos konkrētos priekšmetus, ar ko tika viltoti grāmatvedības dokumenti,» norādīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš. Viņš arī atklāja, ka kratīšanu laikā katoļu dievnamu saimnieciskajās un dzīvojamās ēkās izņemti vairāki desmiti tūkstoši eiro skaidras naudas, kuras izcelsme neesot zināma.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Vairāk nekā 6 no 10 (63 %) konfiscētajiem viltojumiem ir atklāti mazajos sūtījumos – izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus, atklāj ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati.

EUIPO un OECD pētījumā tiek analizēta mazo pasta sūtījumu ļaunprātīga izmantošana viltotu un pirātisku preču tirdzniecībā, aplūkojot kurjerpasta un pasta pakalpojumu darbības tiesiskos un ekonomiskos aspektus.

Aizturētajos pasta sūtījumos tiek atklātas tādas preču kategorijas, kā, piemēram, apavi (84 %), optiskie līdzekļi (77 %), informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) ierīces (66 %) un aksesuāri (63 %) – tai skaitā viltoti rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi, ādas izstrādājumi un rokassomas.

Viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām viltotu un pirātisku preču ražotājvalstīm, savukārt Honkonga un Singapūra ir galvenie tranzīta punkti.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atklājis aizdomīgu shēmu, kuras ietvaros kāds Latvijas uzņēmums bīstamos, pārtikā neizmantojamos zemākās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ir pārdēvējis par mazāk bīstamajiem 3. kategorijas blakusproduktiem un, neuzrādot tos kontrolei, realizējis trešajām valstīm, kas ir stingri aizliegts.

Zemākās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, piemēram, dzīvnieku smadzenes, ir stingri aizliegts izmantot barības ķēdē, piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošanā, jo pastāv dažādu bīstamo dzīvnieku infekcijas slimību, tostarp spongiozās encefalopātijas, izplatīšanās risks. Savukārt 3. kategorijas blakusproduktus drīkst izmantot, piemēram, kaulu miltu, pārstrādāta proteīna ražošanā, kuru tālāk var izmantot dzīvnieku barības ražošanā.

Pagājušā gada nogalē TRACE sistēmā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis ziņo par dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanu Eiropas Savienības ietvaros, parādījās paziņojums, ka kādā Latvijas uzņēmumā nonākušas 25, Vācijas uzņēmumā ražotas, 3. kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kravas ar kopumā 600 tonnām pārstrādāta proteīna.

Krīze un bezdarbs pamudina aizvien vairāk itāliešu pārdot vienīgo, kas viņiem ir atlicis – savus personas datus un parakstu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tas norāda, ka jēdziens Prestanome, kas burtiskā tulkojumā nozīmē «vārda aizdevējs», Itālijā pastāv jau sen, taču līdz šim saistījās galvenokārt ar kriminālajām aprindām, kur mafija centās novērst uzmanību no savām aktivitātēm, savus īpašumus vai uzņēmumus noformējot uz nesodītu un ar noziedzniekiem nesaistītu cilvēku vārda. Dažreiz cilvēks pat nenojauta, ka viņam kaut kur Itālijas otrā pusē pieder villa, vairākas automašīnas vai uzņēmums, jo dokumentu noformēšanai izmantoti zagti dati un viltoti paraksti. Tomēr datu zagšana parasti agri vai vēlu nāk gaismā, tādēļ nu daudz biežāk izmanto datu pirkšanu, pierunājot izmisušus cilvēkus noformēt dokumentus apmaiņā pret nelielu naudas summu.

Ventspils prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu par personu grupā veiktu krāpšanu, iegūstot no vairākām privātpersonām un zemnieku saimniecībām kopumā 29296 eiro, kas samaksāti avansā par traktoru iegādi, apsūdzētajiem apzinoties, ka pirkums nenotiks, informē Prokuratūra.

Apsūdzētie saukti pie kriminālatbildības par sveša maksāšanas līdzekļa nozagšanu, tā nelikumīgu izmantošanu un tādu datu izplatīšanu, kas sniedz iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, 2015. gada otrajā pusē trīs apsūdzētie, viens no tiem, atrodoties Rīgas Centrālcietumā, personu grupā mantkārīgu motīvu vadīti, vienojās par krāpšanas izdarīšanu. Viens no apsūdzētajiem, lai veiktu krāpnieciskas darbības personu grupā, meklēja iespējas, lai iegūtu personu datus un to banku datus. Apsūdzētā piedāvājumam atsaucās kāda nekustamo īpašumu māklere.Cietumā esošā persona interneta portālā ss.lv izvietoja sludinājumus par traktortehnikas pārdošanu, apzinoties, ka pirkuma – pārdošanas līgums netiks noslēgts.Sludinājumiem atsaucās vairākas zemnieku saimniecības un privātpersonas. Tika izveidotas dažādas e - pasta adreses.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvalde, realizējot operatīvo informāciju, Ludzā aizturējusi sešas personas par 32,76 miljonu kontrabandas cigarešu nelikumīgu ievešanu no Krievijas, informē VID.

Par noziedzīgo nodarījumu uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikumu. Šis ir lielākais vienā reizē aizturēto cigarešu daudzums VID Muitas policijas pastāvēšanas laikā, valstij novērstais kaitējums – gandrīz pieci miljoni eiro, skaidro VID.

Veicot operatīvās informācijas pārbaudi, 2.jūnijā VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonas uz Terehovas-Ludzas ceļa apturēja divas automašīnas-kravas vilcējus. Tajās bez jebkādas piesegkravas tika konstatētas 18,578 miljoni cigarešu Premjer, 2,869 miljoni cigarešu NZ Gold un 1,91 miljons cigarešu Fest ar Baltkrievijas akcīzes preču markām, kā arī 2,968 miljoni cigarešu Bayron White, 5,796 miljoni cigarešu Bayron un 638 tūkstoši cigarešu Kiss ar Krievijas akcīzes preču markām.