Sarunā ar Latvijas Radio prezidents norādīja, ka Īrijas gadījumā krīzes pārvarēšanas politika ir pavisam savādāka. Īrijā iekšzemes kopprodukts uz cilvēku ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā Latvijā. Aizbraukušie cilvēki ir saņēmuši pieeju Īrijas sociālā atbalsta sistēmai, kas ir nesalīdzināmi labāka nekā Latvijā.
«Uz šo brīdi – lai viņus dabūtu uz šejieni [Latviju], skaitļi, kas viņiem paliek interesanti, ir tālu virs mūsu vidējās algas. Tās ir nesalīdzināmas lietas. Tāpēc teikt, ka «mums būs daudz darba vietu un brauciet atpakaļ», ir gandrīz neiespējami,» sacīja A. Bērziņš.
Raksti par tēmu
Iepriekš ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pauda, ka, īstenojot reemigrācijas plānu, Latvija tuvāko trīs gadu laikā varētu panākt, ka valstī atgriežas pāris desmiti tūkstošu uz ārzemēm aizbraukušo iedzīvotāju.
Sarunā ar radio Valsts prezidents arī atzina, ka pēc referenduma par krievu valodu, kā otro valsts valodu, nav pamata runāt par sabiedrības šķelšanos.
«Es domāju, ka par sabiedrības sašķeltību nav nekāda pamata runāt. Ja referenduma sagatavošanas laikā varbūt kaut kādas viedokļu atšķirības, bet katrā gadījumā būt vai nebūt Latvijā, dzīvot vai nedzīvot Latvijā – es neesmu dzirdējis, ka uz šāda pamata kāds būtu uz šī pamata atstājis Latviju,» atzina prezidents.