Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien izsludinājis 28.martā pieņemtos grozījumus Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Vienlaikus Valsts prezidents nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), kurā aicina parlamentu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto.
«Likuma pieņemšanā Saeimas vairākums nav sniedzis pamatojumu pieņemtajiem lēmumiem un izvērtējumu par regulējuma iespējamo neatbilstību Satversmei. Tas rada šaubas par labas likumdošanas principa un Satversmes tiesas spriedumos formulēto atziņu ievērošanu. Šāda likumdevēja rīcība vājina uzticēšanos parlamentam un valsts varai kopumā, kā arī nestiprina tiesiskumu Latvijā,» vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.
Lai arī Saeima pēc likuma atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai tajā ir veikusi atsevišķus pilnveidojumus, nav ņemti vērā tiesībsarga, Saeimas Juridiskā biroja argumenti un Valsts prezidenta iebildumi par nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem un darba devējiem saistībā ar virsstundu apmaksu, pauda Valsts prezidenta kancelejā.
Kā ziņots, Saeima 28.martā galīgajā lasījumā pieņēma precizētos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.
Šī norma attiecas uz ģenerālvienošanos slēgšanu, kas paredz, ka piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt ne mazāku kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Vienlaikus grozījumos precizēts, ka ģenerālvienošanās dokumentam būs jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana nozarē - vismaz 50% virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
Uz risku, ka šī norma varētu neatbilst Satversmei, iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Arī 28.marta debatēs Saeimā deputāts Andrejs Klementjevs (S) uzsvēra, ka ir šaubas par šo izmaiņu atbilstību Satversmei. Viņš mudināja neatbalstīt šo normu pieņemšanu, kā arī informēja, ka «Saskaņa» vāc deputātu parakstus, lai šīs likuma izmaiņas netiktu izsludinātas.
Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par šo normu piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli.
Pagājušā gada 1.novembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā Vējonis lūdza otrreiz caurlūkot, aicinot deputātus vērtēt pieņemtās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajām vienlīdzības principam.
