Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

LR Tiesībsargam Romānam Apsītim Lūgumu izvērtēt Civilprocesa likuma 34.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, kas nosaka, ka «ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā», šodien nosūtījusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA).

LAKRA norāda, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai valsts iedzīvotāju nav iespējas savas likumīgās tiesības un intereses aizstāvēt tiesā, jo viņi nespēj samaksāt likumā noteiktās valsts nodevas.

Likums paredz, ka, lai uzsāktu tiesvedības procesu, pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ir jāsamaksā valsts nodeva, kuras apmērs noteikts Civilprocesa likuma 34.pantā. Nemantiskās prasībās valsts nodeva ir 50 lati. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja kredītņēmējs, kas dažādu apstākļu vadīts ir ar banku noslēdzis papildvienošanos pie kredītlīguma, kurā kredītlīguma termiņš tiek samazināts no 30 uz diviem gadiem, vēlas vērsties tiesā, lai panāktu, ka šāds punkts no papildvienošanās tiek izņemts, kredītņēmējam ir jāsamaksā 50 latus liela valsts nodeva. Savukārt mantiskās prasībās valsts nodevas likme tiek noteikta atkarībā no prasības summas, paredzot, ka nodeva tiek aprēķināta procentuāli atkarībā no prasības summas, taču ne mazāk kā Ls 50.

Valdība apstiprinājusi jaunās transporta nodevas, nosakot, ka mazākajiem auto likme pieaugs vēl vairāk kā ziņots nedēļas sākumā, savukārt džipiem un citiem lielajiem auto nodeva palielināsies mazāk.

No likuma grozījumiem izriet, ka no nākamā gada vieglajiem automobiļiem atbilstoši to pilnai masai nodeva plānota šādā apmērā: līdz 1500kg–24 lati, no 1501kg līdz 1800kg – 48 lati, no 1801kg līdz 2100kg – 75 lati, no 2101kg līdz 2600kg – 90 lati, no 2601kg līdz 3500kg – 110lati, vairāk par 3500kg – 150 lati.

Vēl vakar publiskotā versija paredzēja, ka līdz 1500 kg smaga auto īpašniekiem būtu jāmaksā 20 Ls, savukārt 2601 - 3500 kg smaga auto īpašniekam - 160 ls.

Par motociklu nākamgad būs jāmaksā 50 lati gadā, iespējams, vēl lems par kaut kādu maksājuma diferencējumu starp veciem un jauniem spēkratiem.

CSDD direktors Andris Lukstiņš noliedza, ka ar no nodevas varētu izvairīties, tehnisko apskati izejot vēl šogad un līdz ar to maksājot pēc vecā cenrāža.

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Priekšvēlēšanu periodā - no 5.jūnija līdz 2.oktobrim - vislielākos ziedojumus - 825 926 latus - saņēmusi apvienība "Par labu Latviju!" (PLL) un tajā ietilpstošās partijas, kam izdevās iegūt vismazāko vēlētāju balsu skaitu no Saeimā iekļuvušajām partijām.

Šajā laika posmā apvienībai tikuši ziedoti 798 246 lati, PLL ietilpstošajai partijai LPP/LC atsevišķi ziedoti 14 380 lati, bet Tautas partijai - 13 300 lati, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Citāda aina bijusi partiju apvienībai "Vienotība", kas kopumā piesaistījusi 526 757 latu ziedojumus. Šajā gadījumā tieši apvienība saņēmusi salīdzinoši nelielus ziedojumus - 87 934 latus, bet vairāk ziedots apvienībā ietilpstošajām partijām atsevišķi: partijai "Jaunais laiks" priekšvēlēšanu periodā saziedoti 247 050 lati, partijai "Pilsoniskā savienība" - 84 625 lati, bet partijai "Sabiedrība citai politikai" - 107 148 lati.

Iekšlietu ministrija iecerējusi, ka par paātrinātu (divu darbdienu laikā) pases pirmreizēju izsniegšanu vai par pases atkārtotu izsniegšanu, ja iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš, pase nav derīga ceļošanai, personai mainījies personvārds vai mainījies personas tiesiskais statuss būs 50 lati līdzšinējo 35 latu vietā.

To paredz iekšlietu ministrijas 13.augustā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu», kas paredz palielināt nodevas apmēru par paātrinātā kārtībā divu darbdienu laikā izsniegtajām pasēm.

Tāpat plānots, ka pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam šī nodeva būs 30 lati līdzšinējo 25 latu vietā.

Par pases paātrinātu atkārtotu izsniegšanu citu iemeslu dēļ nodeva būs 60 lati līdzšinējo 40 latu vietā, bet pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam būs jāmaksā 40 lati līdzšinējo 30 latu vietā.

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Šā gada sešos mēnešos Finanšu ministrija neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi vairāk nekā divus miljonus latu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā apstiprinātā finansējuma 2008. gadā.

Neparedzētiem gadījumiem pirmajā pusgadā piešķirti 2 149 917 lati. Kopējais apstiprinātais finansējums 2008. gadam ir 4 874 454 lati.

Ministru kabinetam piešķirti 6 000 lati, lai nodrošinātu trīs socioloģisko aptauju veikšanu par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Ārlietu ministrijai piešķirti 190 085 lati, lai nodrošinātu vairāku Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu izpildi, kā arī segtu Eiropas Savienības (ES) pārdomu grupas priekšsēdētājas vietnieces Vairas Vīķes-Freibergas ārvalstu darba braucienu izdevumus. Tāpat no šiem līdzekļiem ar valdības lēmumu atbalstīta palīdzības sniegšana Mjanmas (Birmas) iedzīvotājiem viesuļvētras izraisīto seku likvidēšanai un pārvarēšanai, kā arī Eiropas Komisijas līdzfinansētās Afganistānas Provinču pārvaldes atbalsta programmas projekta īstenošanai.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja ieceri no nākamā gada būtiski paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Rudenī Iekšlietu ministrija un PMLP atgriezās pie ieceres par būtisku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu. Maksa par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu tiks palielināta divos piegājienos - no 2025.gada 1.janvāra un no 2026.gada 1.janvāra. Piemēram, nodeva par pases izsniegšanu vispirms no nākamā gada tiks palielināta par desmit eiro, bet no aiznākamā gada - vēl par sešiem eiro, kopējai maksai sasniedzot 50 eiro.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Saeimas izdevumi atalgojumam 14 mēnešu laikā - no 2008.gada septembra līdz 2009.gada novembrim - samazinājušies par 29%, savukārt Valsts prezidenta kancelejā atalgojums 2009.gada nogalē bija 2007.gada vasaras līmenī. Tā liecina aktīvistu grupas, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), ceturtdien publiskotā informācija.

Vislielākās algas Valsts prezidenta kancelejā maksātas 2007.gada oktobrī un 2008.gada oktobrī. Piemēram, 2007.gada oktobrī Valsts prezidenta kancelejā strādāja 90 cilvēki, kuru vidējais bruto atalgojums bija 1835,40 lati.

2009.gada decembrī trīs darbinieki ir bijuši labāk atalgoti par Valsts prezidentu Valdi Zatleru: viņš saņēma 2228,28 latus, bet Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs - 2810,76 latus, kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols - 2630 latus un prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa - 2237,44 latus. Savukārt Saeimā 2008.gada septembrī atalgojumu saņēma 648 cilvēki, tai skaitā deputāti, vidējais bruto atalgojums bija 996,19 lati, bet kopējie izdevumi atalgojumam - 645 534 lati. 2008.gada novembrī Saeimā atalgojumu saņēma 660 cilvēki, vidējais atalgojums bija 919,34 lati, kopējie izdevumi atalgojumam - 606 767 lati. 2009.gada novembrī parlamentā atalgojumu saņēma 596 cilvēki, vidējais atalgojums bija 766,31 lats, kopējie izdevumi atalgojumam - 456 720 lati.

"Esmu pilnīgi drošs, ka ar mūsu tehnoloģiju iespējams iztaisnot arī Pizas torni!" ar dzelžainu pārliecību apgalvo uzņēmuma "Uretek" vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Izvērtējot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un darbus, ir skaidrs – Reinera-Latiševa pašpārliecība ir pamatota: piemēram, "Uretek" speciālisti iztaisnojuši sašķiebušos veikala grīdu 500 kvadrātmetru platībā vien dažos vakaros – turklāt klients savu ikdienas darbu nepārtrauca!

"Jā, tā ir – lai iztaisnotu grīdu Tartu hipermārketā "Prisma", mums bja ļoti jārēķinās ar klienta biznesa specifiku. Tirdzniecības uzņēmumos darbojas empīrisks likums: ja veikals ir slēgts ilgāk nekā 2 nedēļas, klientu plūsmas atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusgadu... Lai iztaisnotu grīdas ar tradicionālām metodēm, "Prisma" būtu jāslēdz pāris mēnešus, kas nebija iespējams," atceras Reiners Latiševs. Ieskaitot sagatavošanas darbus, veikala grīdas 500 kvadrātmetru platībā tika izlīdzinātas un stabilizētas četros vakaros un naktīs, nekādi netraucējot tirdzniecības centra ikdienai.

Neskatoties uz taupības pasākumiem un aizliegumiem, vairākas pašvaldības pērn turpinājušas maksāt prēmijas un tērējušas naudu citiem likumā neatļautiem mērķiem.

Tas izriet no Finanšu ministrijas (FM) ziņojuma Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL). Vairākas pašvaldības 2009.gadā veikušas izdevumus, kas iegrāmatoti izdevumu kodā Prēmijas, naudas balvas un materiālā stimulēšana.

Saskaņā ar darba samaksas nolikumos vai darba koplīgumos norādīto informāciju pašvaldībās arī 2009.gadā paredzējušas maksāt atvaļinājumu pabalstus, veselības atjaunošanas pabalstus, slimību un nelaimes gadījumu pabalstus, prēmijas, naudas balvas, dāvinājumus, tāpat paredzēta materiālā stimulēšana darbinieka dzīves jubilejās, par darba stāžu, mācību maksas kompensācija, paredzēta materiālā stimulēšana pat par svešvalodu pārzināšanu, teikts ziņojumā.

Par spīti straujajam viesnīcu numuriņu vidējo cenu kritumam Krievijas Federācijas galvaspilsēta biznesa ceļotājiem joprojām paliek pasaulē dārgākā, raksta Telegraph.

Kompānijas Hogg Robinson Group (HRG) pētījums liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Krievijā vidējā viesnīcu numuriņa cena samazinājusies par 14% līdz 14 tūkst. rubļu (219 latiem) par nakti.

Maskava gan tuvākajā laikā savu titulu varētu zaudēt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abu Dabi, kas saraksta otrajā vietā atrodas pateicoties vidējās viesnīcas numuriņa cenas pieaugumam 38% apmērā, ko veicina arvien pieaugošais pieprasījums. Biznesa ceļotājam numuriņš kādā no Abu Dabi viesnīcām vidēji maksās 208 latus.

Degvielas cenas pēdējā laikā ir kritušās, un, visticamāk, maijā varētu sagaidīt to nelielu samazināšanos, prognozē SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš gan uzsver, ka patlaban var novērot pietiekami plašu cenu amplitūdu dažādās uzpildes stacijās, kuru cenu politika vairāk, šķiet, ir pakārtota pieprasījuma izmaiņām un servisa līmenim. Tādēļ, pasekojot cenām un pamainot paradumus, braucējiem pastāv iespējas uzpildīt savu automašīnu bāku tvertnes ar ekonomiju.

Statoil pārstāvis Arturs Eglītis informēja, ka pēdējās nedēļas laikā degvielas cenas nav mainījušās. Patlaban Statoil raksturīgās degvielas cenas mazumtirdzniecībā 95. markas benzīnam ir 0,959 lati, 98. markas benzīnam – 0,989 lati un dīzeļdegvielai – 0,909 lati.

Neste DUS 95. markas benzīns maksā 0,937 lati, 98. markas benzīns – 0,967 lati, bet dīzeļdegviela – 0,877 lati.

Sekojot naftas cenas sarukumam, degvielas tirgotāji samazinājuši cenas arī benzīnam un dīzeļdegvielai, novēroja portāls db.lv.

«Vakar, sekojot degvielas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, Statoil turpināja samazināt degvielas cenas savā tīklā Latvijā,» apstiprināja uzņēmuma Mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis. Pirmdien benzīna cena tika samazināta par 2 santīmiem litrā un dīzeļdegvielas cena - par 1 santīmu litrā.

Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai galvenie iemesli cenu samazinājumam pasaulē šobrīd saistāmi ar sarūkošo degvielas produktu pieprasījumu ASV, skaidro Statoil pārstāvis. Tāpat cenu samazinājumu veicinājis arī LVL/USD valūtas kursa samazinājums pēdējās nedēļas laikā.

Viņš gan uzsvēra, ka nākotnes prognozes gan nevar izteikt, jo degvielas produktu tirgus pasaulē faktiski ir neprognozējams un to ietekmē dažādi faktori.

Sākot no 2011. gada nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs samaksāta, bet transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskatē, Db uzzināja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

No nākamā gada 1. janvāra paaugstinātā transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par vieglajām automašīnām, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem turpmāk būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklim ir veikta ikgadējā tehniskā apskate.

Lai izvairītos no nepieciešamības maksāt ikgadējo nodevu par transportlīdzekli, kas nav ticis izmantots, CSDD iesaka automašīnu īpašniekiem izmantot iespēju uz laiku noņemt sev piederošo transportlīdzekli no uzskaites. Tad par periodu, kurā transportlīdzeklis bijis noņemts no uzskaites, nodeva nebūs jāmaksā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar 1. decembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuri stāsies spēkā nākamgad, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas tiks ievērojami paaugstinātas – caurmērā tās pieaugs divas reizes.

Šogad ir palielinājies darbinieku skaits, kuru prasījumi tiek apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, un līdz ar to arī pieaugusi kopējā summa, kuru VA Maksātnespējas administrācija ir izmaksājusi.

Šī gada desmit mēnešos VA Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1 655 274 latu apmērā, savukārt pagājušajā gada attiecīgajā periodā tie bija 483 523 lati, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Savukārt vienam darbiniekam vidēji izmaksātā summa ir samazinājusies, jo šā gada jūlijā stājās spēkā ierobežojums kopējai summai, kuru administrācija ir tiesīga segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, proti, šī summa nepārsniedz četras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Šogad vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bijusi 900 lati, bet pagājušajā gadā tie bija aptuveni 1182 lati.