Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari, šodien, 2. decembrī, atzīmējot starptautisko dienu personām ar invaliditāti, demonstrēja pirmo NRC Vaivari robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa pilnveidošanai.

Šāda tehnoloģija Baltijas valstīs ir jaunums un gandrīz vienlaicīgi iegādāta Igaunijā un Latvijā. Ar šīs robottehnoloģijas palīdzību var ļoti agrīni uzsākt vertikalizāciju un mobilizāciju pacientiem.

Veicot pacientu agrīnu vertikalizāciju ar vienlaicīgām robotizētām kāju kustībām un soļošanas imitāciju, ir iespējams intensificēt rehabilitāciju, kas palīdz pilnīgāk izmantot smadzeņu neiroplasticitātes procesus un sasniegt labākus rezultātus pēc smagām saslimšanām un traumām. Šī jaunā tehnoloģija ir vēl viens solis rehabilitācijas ekselences centra attīstības virzienā.

Pasākumā viesojās arī Iveta Vējone, centra Vaivari attīstības fonda bērnu jauniešu projektu patronese un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ieguldīs vairāk nekā 953 tūkstošus eiro siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums par atklāta konkursa noslēgšanu.

Rekonstrukcijas darbus Vaivari uzticējuši SIA JPG 2B. Par konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika noteikts saimnieciskais izdevīgums. Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza trīs uzņēmumi.

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari siltumapgādes sistēmas uzlabošana notiks Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansētā projekta ietvaros.

Vaivari ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts - lielākā šāda tipa medicīnas iestāde Latvijā, teikts rehabilitācijas centra mājaslapā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētaja amatā darbojas Anda Nulle, bet valdes locekļa amatā – Artūrs Bērziņš.

Darbu sākusi Nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari» Ambulatorās rehabilitācijas klīnika Rīgā.

Jaunajā NRC «Vaivari» Ambulatorajā rehabilitācijas klīnikā tiks sniegti pakalpojumi bērniem un pieaugušajiem, kuriem nepieciešama ambulatora rehabilitācija.

Klīnikā tiks realizēta pēctecīgas rehabilitācijas koncepcija tiem pacientiem, kuri saņēmuši stacionārās rehabilitācijas pakalpojumus Vaivaros un kuriem ir jāturpina ambulatora atveseļošanās.

«Pabeidzot ārstēšanās un rehabilitācijas posmu stacionārā, pacientam jāsniedz skaidrs priekšstats par tālākās atveseļošanās plānu. Rehabilitācijas procesa efektivitātē nozīme ir gan savlaicīgumam gan pēctecībai. NRC »Vaivari« pacienti pēc smagām saslimšanām un traumām, saņem specializētu kompleksu rehabilitāciju subakūtā etapā stacionārā režīmā Jūrmalā. Beidzot stacionāro rehabilitācijas programmu, pacients dodas uz savu mājvietu un nereti ir jāturpina ambulatora rehabilitācija. Būtiski, ka esam paplašinājuši rehabilitācijas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot mūsu speciālistu profesionālu atbalstu nu jau citā režīmā un intensitātē tuvāk pacienta dzīves vietai. Ambulatorajā klīnikā paplašinās iespējas dinamiski sekot pacienta sasniegtajam progresam un veikt nepieciešamās rehabilitācijas plāna korekcijas,» norāda Anda Nulle, NRC «Vaivari» vadītāja.

Aprīļa beigās Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari (Vaivari) tika atklāts jauns ēdināšanas bloks, kura izveidē ieguldīti apmēram 150 tūkstoši eiro, informē komunikācijas konsultante Inga Latkovska.

Ēdināšanas bloks ir izvietots divos stāvos - pirmajā stāvā atrodas Daily pusdienu restorāns, kas ir pieejams Vaivari pacientiem, apmeklētājiem un arī darbiniekiem. Otrajā stāvā ir izvietota pacientu ēdināšana.

Jau nedēļu Vaivaros ēdināšanu četras reizes dienā vidēji 230 pacientiem ik dienas nodrošina ēdināšanas uzņēmums Baltic Restaurants. Uzņēmums ieguvis tiesības sniegt ēdināšanas pakalpojumus atklāta konkursa kārtībā.

NRC Vaivari ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts - lielākā rehabilitācijas iestāde Latvijā.

Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari divos stāvos veikti renovācijas darbi 2,774 miljonu eiro apmērā, informēja centra vadītāja Anda Nulle.

Kopumā no šīs summas 1,508 miljoni eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums, 160 000 eiro - valsts budžeta finansējums, bet 1,107 miljoni eiro - paša rehabilitācijas centra līdzekļi.

Nulle informēja, ka patlaban pēc renovācijas darbiem centra 6. un 7.stāva telpas uzlabotas gan aprīkojuma, gan vizuālā izskata ziņā, turklāt tās kļuvušas arī funkcionālākas pacientu daudzveidīgajām rehabilitācijas vajadzībām.

Vaivaros notikuši arī atjaunošanas darbi centra pieguļošajā teritorijā, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļus. Par šo finansējumu uzlabota vides pieejamība un iespēja izmantot jaunizveidotus celiņus arī dažādu grūtības pakāpju dozētas slodzes pastaigām un nodarbībām.

Nacionālais veselības centrs Vaivari pretendē tikai uz medicīnisko rehabilitāciju un nemēģina konkurēt ar kūrortiem vai SPA, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Gan nozarē, gan centrā 25 darbības gados mainījies ir pilnīgi viss. Sākumposma un mūsdienu portretu zina salīdzināt Vaivaru valdes priekšsēdētāja Anda Nulle, kura uzņēmumā strādā 23 gadus. Deviņdesmitajos gados valstī kopumā dzima mūsdienīgas rehabilitācijas ideja un attiecīga speciālistu izglītošana. Līdz tam tā vairāk bija sanatoriju kūrorta tipa jeb pasīvāka ārstēšana. Arī Vaivarus vairāk uztvēra kā vietu veselības uzlabošanai. Uz kūrortcentra bāzes 1992. gadā Vaivarus dibināja kā mātes un bērna rehabilitācijas centru, bet, saprotot, ka tas ir par šauru, ieviesa plaša spektra rehabilitāciju un piešķīra nacionālā centra statusu. Vaivaru dibinātājs ir profesors Aivars Vētra, kuru var uzskatīt arī par rehabilitācijas tēvu Latvijā, bet iestādē darbojušies vēl citi izcili ārsti, kuru pēctecība jūtama arī šodien.

Maija beigās Veselības ministrija (VM) plāno iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu un divu miljonu eiro līdzekļu pieprasījumu, lai nodrošinātu Covid-19 pārslimojušajiem rehabilitāciju, trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Viņa skaidroja, ka VM šobrīd gatavo divus informatīvos ziņojumus ar papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Viens no šiem informatīvajiem ziņojumiem būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu ārstēšanu un dinamisko novērošanu, un tas taps sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galveno speciālisti Ludmilu Vīksnu.

Savukārt otrs ziņojums saskaņā ar VM plānu valdībā tiks iesniegts maija beigās, un tas būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu rehabilitāciju. Kā atzīmēja Janka, ņemot vērā VM ierobežotos finanšu līdzekļus, papildu finansējums divu miljonu apmērā tiks lūgts tieši pārslimojušo pacientu rehabilitācijai.

Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri dziedniecisko dūņu ieguves karjerā Sloka piektdien, 7.oktobrī tika atklāts jaunais dūņu ieguves lauks, kur turpmāk tiks iegūtas dūņas, kuras pielieto medicīniskajā rehabilitācijā un veselības veicināšanā, informē centrā Jaunķemeri.

«Jauna dziedniecisko dūņu ieguves lauka atklāšana ir stimuls un iedvesma turpināt darbu, attīstīt rehabilitācijas un kūrortoloģijas jomu,» saka rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes locekle, neiroloģe Elīna Malkiela.

Ķemeru kūrortā dūņas ārstnieciskajos nolūkos sāka pielietot jau 19.gadsimta vidū. Dziedniecisko dūņu ieguves karjers Sloka tika atklāts 1981.gadā. Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri kopš dibināšanas 1967.gadā pielieto Slokas karjerā iegūtās dziednieciskās dūņas, bet kopš 2004.gada rehabilitācijas centrs pats nodarbojas ar šī resursa ieguvi un ir vienīgais Latvijā, kas iegūst dziednieciskās kūdras dūņas ārstniecības vajadzībām. 2016.gada 21.septembrī nomas tiesības jaunam dūņu ieguves laukam ieguva uzņēmums SIA Sanare - KRC Jaunķemeri.

Ar Swedbank piešķirto finansējumu 1 450 103 eiro apmērā plānots veikt vēsturisko rehabilitācijas centra Līgatne ēkas pārbūvi un renovāciju ar mērķi par 42% uzlabot energoefektivitātes rādītājus, kā arī nodrošināt patīkamāku vidi centra klientiem un darbiniekiem.

Projektā plānots veikt administratīvā korpusa fasādes atjaunošanu, logu, vitrīnu un durvju nomaiņu un ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas pārbūvi, ventilācijas sistēmas izbūvi, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu atjaunošanu, siltummezgla pārbūvi, elektrotīklu atjaunošanu. Rehabilitācijas centrs “Līgatne” ir Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Cēsu novada pašvaldībai.

“Rehabilitācijas centra “Līgatne” uzturēšana un ikdienas darba nodrošināšana ir dubults pienākums un atbildība, jo prasa rūpes gan par mūsdienīgas medicīnas pakalpojumu sniegšanas vides nodrošināšanu, gan vēsturiskā ēku kompleksa vērtību saglabāšanu un attīstību. Ik gadu savu iespēju ietvaros veicam iekštelpu remontu un īstenojam citus nepieciešamākos uzlabojumus, tostarp ap 15 000 eiro ik gadu atvēlot medicīnas iekārtu aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Tomēr šāda mēroga ēku kompleksa uzturēšana prasa arī nozīmīgākus ieguldījumus, ko tagad spēsim īstenot ar Swedbank atbalstu un jau nākamajā vasarā ikviens centra apmeklētājs un viesis varēs novērtēt mūsu darba augļus,” stāsta SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” valdes locekle Dace Klāmane.

Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Rehabilitācijas centra Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns vērsts uz darbības saglabāšanu un konkurētspējas celšanu, to paredzēts īstenot, ceļot pakalpojumu kvalitāti un atjaunojot telpas, informēja TAP administrators Ivars Meļķis.

Pirmajos divos mēnešos ir apzinātas uzņēmuma stiprās un vājās puses. Meļķis stāsta, ka «Līgatne ir labi atpazīstams un iemīļots zīmols, tas ir labs resurss uzņēmuma attīstībai ilgtermiņā.» Viņš arī atklāja, ka 2014.gadā ir palielinājies klientu skaits, tomēr tas pagaidām nav ļāvis būtiski palielināt centra ieņēmumus. Meļķis uzskata: «Esošais biznesa modelis neļauj centram pilnvērtīgi augt.»

Galvenie TAP izaicinājumi ir centra pārveide par mūsdienīgu rehabilitācijas iestādi gan pakalpojumu satura ziņā, gan vizuāli. Meļķis prognozē lielākos izdevumus, ar ko centram ir jārēķinās: «Neapšaubāmi lielākais pārbaudījums būs šī gada rudens un ziema, apkures sezonas laikā, kad būtiski palielināsies maksājumi par apkuri, kā arī brīdis, kad kreditoriem būs jāsāk atmaksāt nozīmīgas naudas summas.» Viņš uzsver, ka risinājumi ir jāmeklē kopīgiem spēkiem līdz apkures sezonas sākumam, mēģinot celt centra energoefektivitāti, kā arī risinot jautājumu par apkures rēķinu apmaksas kārtību un veidiem. Meļķis pieļauj arī iespēju sākt pārrunas ar kreditoriem par parādu samaksas termiņu pagarināšanu.

Šodien, 26.februārī svinīgā pasākumā Liepājā, atzīmējot Baltijas Rehabilitācijas centra pirmo gadadienu, tā dibinātājs - biedrība «Dižvanagi» parakstīja līgumu ar holdingu «LNK Group» par 140 000 EUR liela ziedojuma saņemšanu Baltijas Rehabilitācijas centram. Finansējums tiks izmantots, lai pilnībā pabeigtu pašreizējo telpu remontu, kā arī uzsāktu apjomīgus otrā stāva rekonstrukcijas darbus. Tas ļaus nākotnē pilnveidot pakalpojumu klāstu, kā arī izmitināt ģimenes ar bērniem ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm.

Labklājības ministrs Jānis Reirs savā uzrunā uzsvēra, ka jāmeklē arvien jaunas iespējas, kā valsts varētu finansiāli atbalstīt nevalstisko sektoru. Lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir nepieciešama valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora sadarbība.

«LNK Group» padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs norādīja: «Esmu pārliecināts, ka mums ir jāveido un jāatbalsta tādas palīdzības programmas, kas sniedz kvalitatīvu palīdzību Latvijā. Pēc iespējas tuvāk un pieejamāk tiem, kuriem tādas nepieciešamas. Tāpēc esam izvēlējušies palīdzēt Baltijas Rehabilitācijas centram, jo tas palīdzību īpašajiem bērniem un viņu ģimenēm padara pieejamāku.»

Ārzemju ceļojumi ir jauki, taču jāiepazīst arī sava dzimtene. Un viens no aplūkošanas vērtiem objektiem Latvijā ir padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts.

Rehabilitācijas centra Līgatne teritorijā 9 metrus zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000m2 platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai šajā gadsimtā - 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušajā gadsimta 80-tajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā, bet tagad darbojas kā tūrisma objekts, kuru apmekē gan pašmāju, gan ārvalstu viesi.

Piebraucot pie rehabilitācijas centra ēkas, par pazemes ēkas esamību, pirmkārt, liecina dīvaini veidojumi pagalmā, kuru uzdevums ir gaisa nodrošināšana.

Šī bijusi viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā, un līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums. Tādēļ viesi var aplūkot autonomu elektrostaciju ar dīzeļģeneratoriem un degvielas noliktavu, kondicionēšanas iekārtas gaisa attīrīšanai ar skābekļa rezervēm, telekomunikāciju bloku, plānus un situācijas atspoguļojumus, kas notiek, ja kara gadījumā tiek pārrauti visu hidroelektrostaciju dambji, kādas teritorijas applūstu ar ūdeni un kā tas ietekmētu visas pārējās lielākās pilsētas, tai skaitā Rīgu. Bunkura apmeklētājiem tiek demonstrēta arī tipiska padomju laiku ēdnīca ar pamācošiem saukļiem, vaskadrānām klātiem galdiem un neļķēm, kā arī piedāvāts ieturēt tajā maltīti. Tāpat bunkurā var apskatīt dažādu padomju laika atribūtiku, sadzīves lietas, piemēram, ziepes, kam gan pēc ekskursijām dažkārt mēdzot «pieaugt kājas». Fotografēt dažās vietās gan tūristiem ir liegts.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.

Jūrmalas dabas resursi un izkoptās balneoloģijas tradīcijas paver plašas iespējas tai attīstīties kā kūrortpilsētai.

Kūrorta rehabilitācijas centrs Sanare – KRC Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu. Lielā mērā tas ir iespējams, pateicoties dabas veltēm – Slokas karjerā iegūtajām dūņām, ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un piejūras klimatam, kā arī Malkielu ģimenes uzņēmībai.

Uz pareizajām sliedēm

Rehabilitācijas centra veiksmes stāsts ir vectēva Mihaila Malkiela intuīcija, kas nav pievīlusi kopš uzņēmuma privatizācijas 90. gadu sākumā, atzīst SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. «Vectētiņš zināja, kurā brīdī un kā reorganizēties, kādus pakalpojumus ieviest un kādas inovācijas attīstīt,» viņa vērtē. M. Malkiels uz Latviju ir pārcēlies no Baltkrievijas, būdams jauns ķirurgs, kad saslimusi viņa sieva un ārsti ir ieteikuši viņai mainīt klimatu. Tādējādi viņš ir pievērsies kūrortoloģijai, sācis strādāt sanatorijā Ķemeri par osteorefleksoterapeitu un līdzdarbojies pie kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri izveidošanas. Šobrīd tā vadības grožus viņš ir nodevis mazmeitai, taču arī pats, būdams 87 gadu vecs, reizēm iesaistās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Rehabilitācijas centrs Poga pārcēlies uz jaunām, plašākām telpām Sēlpils ielā 2c, Rīgā. Jaunajās telpās un iekārtās ieguldīts vairāk nekā miljons eiro.

Rehabilitācijas centru Poga 2015. gadā dibināja labdarības organizācija Ziedot.lv. Bezpeļņas fonda mērķis ir atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un palīdzēt valstij rehabilitācijas nozares attīstībā. 2018. gadā 72% no Pogas finansējuma veidoja ziedojumi (gan uzņēmumu, gan privātpersonu), 10% - labdarības fondi, 12% - bērnu vecāku finansējums un 6% - pašvaldības finansējums.

«Rehabilitācija visā pasaulē ir ļoti dārga, un arī citās valstīs sabiedrība nāk palīgā,» norādīja rehabilitācijas centra Poga dibinātāja Rūta Dimanta. Nākotnē ziedojumi lielā mērā tiks novirzīti jaunu tehnoloģiju iegādei, jo, kā norāda R. Dimanta, robotika attīstās ne tikai pārstrādē un transporta jomā, bet straujiem soļiem arī medicīnā. Viņa arī pauž cerību, ka nākotnē bērnu rehabilitāciju finansēs valsts.

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Šonedēļ rehabilitācijas centram Līgatne ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Pēc rehabilitācijas centra iesniegtajiem gada pārskatiem redzams, ka pēdējos gados tas strādājis ar samērā mainīgiem rezultātiem. Piemēram, 2010.gadā tā apgrozījums bijis 536,81 tūkstotis latu, 2011.gadā – 928,83 tūkstoši latu, bet pērn atkal nokrities līdz 705,354 tūkstošiem latu.

Mainīgi bijuši arī rehabilitācijas centra Līgatne tīrie ieņēmumi, kas pēdējos gadus bijuši ar negatīvu rādītāju, aizvadītajā gadā nokrītoties līdz pat 119,743 tūkstošu latu zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas.

SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne reģistrēts 1995.gadā un tā pamatkapitālu veido 1,159 miljoni latu.

SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne īpašnieks ir Līgatnes novada dome.

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Gaidīt garā rindā uz valsts atmaksātu rehabilitāciju bieži vien ir pārāk ilgi, tādēļ tie, kuriem ir iespēja pašiem maksāt par ārstēšanos, klauvē pie privāto klīniku durvīm, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pacientu daudzums pēdējos gados palielinās, cilvēki saprot, ka rehabilitācija ir vitāli svarīga, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti, atzīst aptaujātajās privātajās medicīnas iestādēs.

Ārstējas vairāk

Orto klīnikā ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami kopš 2009.gada, bet kopš 2013. gada, kad atklāts pirmais no jauna būvētais privātais traumatoloģijas, ortopēdijas un reimatoloģijas centrs Baltijas valstīs, klīnika sāka nodrošināt arī stacionāro rehabilitāciju. Pēdējās un lielākās investīcijas ir saistītas ar jaunās ēkas būvniecību un medicīnas iekārtu iegādi. Kopējās projekta izmaksas bija aptuveni 4,9 milj. eiro; no tām ēkas būvniecība prasīja 3,8 milj. eiro, aprīkojuma iegāde – 1,1 milj. eiro. Pieprasījums pēc rehabilitācijas pakalpojumiem pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis vismaz piecas reizes un turpina augt. «Pie mums var saņemt pilnīgi visu pakalpojumu klāstu, kas ir saistīts ar balsta un kustību aparāta saslimšanām un traumām. Vidēji mēnesī tiek veiktas 160 operācijas un tie jau ir 160 pacienti, kuriem nepieciešama rehabilitācija. Parasti tās ilgums ir no mēneša līdz pusgadam,» stāsta SIA Orto klīnika direktore Dace Serģe. Orto apgrozījums pieaudzis no 3,5 milj. eiro 2013.gadā līdz 4,4 milj. eiro 2014. gadā (tajā ietverti arī saistītās traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas Ādaži rādītāji). Rehabilitācijas nodaļa 2013.gadā nodrošinājusi vidēji 9% no klīnikas kopējā apgrozījuma. «Valsts atvēlētie līdzekļi pacientu rehabilitācijai mūsu biznesu nekādā mērā neietekmē, jo uz valsts apmaksātām programmām ir diezgan garas rindas. Sagaidot rindu, pacients var saņemt tikai ierobežotu apmeklējumu skaitu. Mūsu profila pacientiem rehabilitācija ir nepieciešama ļoti agrīnā periodā, nevis pēc trīs mēnešiem,» atzīst D. Serģe.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus VSIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari par pieteikšanos Eiropas Savienības fondu finansējumam, lai īstenotu projektus par funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izveidi un sistēmas ieviešanu.

Ar Eiropas Savienības fondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) – atbalstu tiks izveidota un ieviesta funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēma un attīstīta apmaiņas fonda infrastruktūra personām ar ārstniecības personu atzītiem funkcionēšanas traucējumiem.

Paredzēts, ka atbalstu projektu ietvaros saņems nelabvēlīgā situācijā esošie iedzīvotāji - cilvēkiem ar funkcionēšanas traucējumiem, tai skaitā ar invaliditāti un ar prognozējamu invaliditāti, kā arī bērni un jaunieši no 7 līdz 25 gadiem ar funkcionēšanas traucējumiem, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību.

Tuvākajos gados Labklājības ministrija (LM) ieguldīs vairāk nekā divus miljonus latu, lai mazinātu rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, informē ministrija.

Vienlaikus sistēmas uzlabošanai plānots īstenot arī Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam paredzētos pasākumus.

Par to LM informēja cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas kārtējā Invalīdu Nacionālo lietu padomes sēdē.

Tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ieguldīs vairāk nekā 1,8 miljonus latu, Latvijas Nedzirdīgo Savienība gandrīz 600 tūkstošus latu, bet Latvijas Neredzīgo biedrība vairāk nekā 246 tūkstošus latu. Tādējādi plānots mazināt rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem.

Vienlaikus veiktas izmaiņas tiesību aktos, lai atvieglotu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu. Piemēram, uzlabota noteikumu piemērošana gadījumos, kad nepieciešama tehniskā palīglīdzekļa neatliekama nomaiņa, lai turpinātu ārstniecības procesu.

Labklājības ministrija (LM) izstrādā jaunu valsts informācijas sistēmu LabIS, lai īstenotās politikas novērtēšanai un turpmākai plānošanai iegūtu savlaicīgu, kvalitatīvu un savstarpēji saistītu statistiku. To izmantos argumentētas un pierādījumos balstītas sociālās politikas izstrādei, skaidroja ministrijā.

LabIS apkopos datus gan no visām labklājības nozares informācijas sistēmām, gan citiem datu avotiem, kuros tiek uzkrāta sociālās politikas novērtēšanai un plānošanai nepieciešamā informācija.

Šobrīd daļu informācijas, kas nepieciešama monitoringam un starptautiski salīdzināmas sociālās statistikas iegūšanai, nodrošina LM un tās padotības institūcijas. Cita informācija, bez kuras nevar iegūt visaptverošu situācijas raksturojumu, glabājas citās statistikas datus apkopojošās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī pie juridiskām privātpersonām, kuras veic Valsts pārvaldes iekārtas likuma kārtībā deleģēto uzdevumu izpildi. Savukārt datu apmaiņu starp dažādām informācijas sistēmām, kurās tiek uzkrāti un apstrādāti fizisko personu personas dati, nav iespējams ieviest bez atbilstoša tiesiskā regulējuma, kurā būtu noteikta informācijas sistēmas LabIS darbība.