Pastāv risks, ka 85 gadījumos, slēdzot uzņēmumu līgumus gan ar štata, gan ar ārštata darbiniekiem, gandrīz 60 tūkstoši latu pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšanai nav izlietoti efektīvi.
Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) piešķirtā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu finansējuma izlietošana nav bijusi izsekojama un caurskatāma, un finanšu resursi netika pārvaldīti efektīvākajā veidā, norāda VK. Nav noteikta konkrēta kārtība, kādā ir jāveic finansējuma plānošana un uzskaite vienlaicīgi notiekošām vēlēšanām, kuras tiek finansētas no dažādiem budžetiem, kā, piemēram, Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas.
Šādas kārtības neesamība rada iespēju, ka finanšu līdzekļi izlietoti neefektīvi un vēlēšanu rīkošanas izmaksas ir lielākas nekā būtu nepieciešams, norāda VK. Lai arī ir iespējams noteikt, cik daudz naudas no valsts budžeta tiek tērēts pašvaldību vēlēšanu rīkošanai, VK norāda, ka normatīvie akti neparedz apkopot informāciju par tajās izlietotajiem līdzekļiem no pašvaldību budžetiem. Tāpēc nav iespējams apgalvot, ka reālās vēlēšanu izmaksas ir caurskatāmas un atbilstošas.
Pastāv risks, ka 85 gadījumos, slēdzot uzņēmumu līgumus gan ar štata, gan ar ārštata darbiniekiem, gandrīz 60 tūkstoši latu pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšanai nav izlietoti efektīvi. VK konstatēja, ka noslēgtajos līgumos nav izsekojami faktiski paveiktie darbi, to specifika un apjoms, jo līgumu nosacījumi ir vispārīgi.
Savukārt CVK vadītājs Arnis Cimdars DB norādīja, ka VK identificētā problēma ir pārmetums valstij, nevis CVK. Jo valstī nav noregulēta kārtība, kādā jāfinansē vēlēšanu komisiju darbinieki, ja vienlaikus notiek divas dažādas vēlēšanas. Pašvaldību vēlēšanas finansē no pašvaldību budžetiem, bet Eiroparlamenta - no valsts budžeta. Tā kā pašvaldību rocība esot dažāda, tad atalgojums vēlēšanu komisiju darbiniekiem esot atvēlēts ļoti atšķirīgi. Esot gadījumi, kad vēlēšanu komisijas darbinieki saņēmuši atalgojumu tikai no valsts budžeta, jo pašvaldības vienkārši nav samaksājušas komisiju locekļiem par darbu, sacīja A. Cimdars. CVK vadītājs gan uzsvēra, ka situācija, kad sakrīt Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas, iespējama tikai reizi 20 gados, tāpēc VK ir identificējusi problēmu, kura nākamos 19 gadus nebūs aktuāla.
VK jau iepriekšējā finanšu revīzijā konstatēja, ka 2008.gadā sarīkotajās tautas nobalsošanās vēlēšanu komisiju uzņēmumu līgumu slēgšanas un darba samaksas sistēma nav caurskatāma un uzdeva CVK to novērst. Lai 2010.gada Saeimas vēlēšanu finansējuma izlietojums būtu caurskatāms, ir būtiski konstatētos trūkumus novērst līdz 2010.gada 1.augustam, sakārtojot uzņēmumu līgumu slēgšanu un darba samaksas sistēmu, uzsver Valsts kontrole.
