Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nule kā ir paziņojis, ka koalīcijas partijas, lai arī nav panākušas vienošanos par 2020. gada budžetu, tomēr ir gatavas kompromisam. Lai arī no K. Kariņa mutes tas izskanēja kā uzvara, tomēr faktiski tas nenozīmē neko.
Frāze «gatavas kompromisam» ir neko nepasakoša, it īpaši, ņemot vērā fonu, ka nekāda vienošanās jau nav panākta. Turklāt teju katrai no koalīcijas partnerēm ir savas sarkanās līnijas, kas saistītas ar priekšvēlēšanu solījumiem. Piemēram, JKP ir solījusi gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 500 eiro. Tā kā par to nekādas vienošanās nav panāktas un prognoze ir neiepriecinoša, JKP līderis Jānis Bordāns jau ir paziņojis, ka sarunas par nākamā gada budžetu vērtē kritiski. Jāatceras, ka dienaskārtībā ir arī skolotāju, policistu un mediķu algu paaugstināšana. Lai gan valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupa noslēgusi darbu pie izdevumu pārskatīšanas 2020. gada valsts budžetā, tādējādi rodot palielinājumu fiskālajai telpai par 93,7 miljoniem eiro, tomēr ministriju pieprasījumi ir mērāmi vairākos simtos miljonu eiro. Līdz ar to jau pašlaik skaidrs, ka visi visu nedabūs. Ar vienu izņēmumu – aizsardzībai tiks atvēlētie prasītie 2% no IKP.
Vienas pašvaldības SIA nemākulīgā saimniekošana finansiāli skar visus valsts iedzīvotājus.
Taču pārējiem būs jāsamierinās ar atvēlēto mazumiņu. Labā ziņa gan ir tā, ka teju visās nozarēs gaidāms finansējuma pieaugums, taču tikpat skaidrs, ka tas būs nepietiekams. Tas izvirza jautājumu, ar ko būs vai nebūs gatavas samierināties valdības partijas. Riskēšu izteikt prognozi, ka JKP varētu būt gana nepiekāpīga par minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu. Tajā pašā laikā vairumam koalīcijas partiju pēc politiskās loģikas nav izdevīgi torpedēt pašreizējo valdību. Īpaši JKP gadījumā, kuras sarkanās līnijas ir visas opozīcijas partijas. Situāciju vēl ļaunāku padara tikko klajā nākušais fakts, ka, pēc Eiropas Savienības kritērijiem, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020. gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, ņemot vērā uzņēmuma parādus. Tā ir ļoti slikta ziņa visiem Latvijas nodokļu maksātājiem, jo vienas pašvaldības SIA nemākulīgā saimniekošana finansiāli skar visus valsts iedzīvotājus. Tas, protams, izvirza jautājumu, vai to nebija iespējams prognozēt ātrāk un, ja šis uzņēmums iekļaujams vispārējā valdības sektorā, vai nebija nepieciešama arī tā uzraudzība no valdības, ne tikai pašvaldības puses. Līdz šim no Rīgas satiksmes puses attiecībā uz lūgumu publiskot dažādas izdevumu pozīcijas bija noraidoša attieksme, to pamatojot ar komercnoslēpumu. Tagad, kad uzņēmums ir iekļauts valdības sektorā un atstājis negatīvu ietekmi uz visu valsts budžetu, šādiem aizbildinājumiem vairs nav pamata.
