Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Starptautiskais advokātu birojs MAQS Law Firm aicina atsaukties komersantus, kuru debitors ir SIA Palink – veikalu tīklu IKI un Cento operators Latvijā. MAQS Law Firm uzaicina komersantus uz sarunām, lai noslēgtu cesijas līgumus par prasījuma tiesību pārņemšanu pret SIA Palink.

«Advokātu birojs MAQS Law Firm sava klienta, viena no vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Austrumeiropas reģionā, interesēs aicina atsaukties SIA Palink kreditorus, lai pārunātu cesijas līgumu slēgšanu un apņemās izskatīt katru pieteikumu individuāli. Advokātu birojs aicina komersantus sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju parādu pirkšanas iespējas izskatīšanai un cesijas līguma noslēgšanai, kas izriet no parāda summas, noslēgto līgumu noteikumiem un citiem apstākļiem,» DB skaidro MAQS Law Firm zvērināts advokāts Mareks Diks.

Advokātu birojs MAQS Law Firm lūdz atsaukties komersantus neatkarīgi no SIA Palink parādu apmēra, slēgto darījumu būtiskajiem noteikumiem un citiem apstākļiem, tai skaitā, tiesvedībā esošās lietas, pārņemot prasījuma tiesības.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu valsts atbalsta programmu uzņēmējiem energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai no Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļiem - Ministru kabineta noteikumu projektu «Noteikumi par valsts atbalsta programmu energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai».

Valsts atbalsta programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija Altum un programma tiks īstenota, kamēr būs pieejami Valsts energoefektivitātes fonda (VEEF) līdzekļi.

Energoefektivitātes likums nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ir pienākums veikt regulāru energoauditu un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem – ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt vismaz trīs energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus un ziņot Ekonomikas ministrijai par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas attiecīgo pienākumu neīstenos, tiks piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta VEEF.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vairāk nekā katrā piektajā mājsaimniecībā iedzīvotāji nav apmierināti ar mājokļa platību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma rezultāti.

CSP apsekojumā «Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem» iegūtās atbildes liecina, ka platības trūkums mājoklī ir aktuāls 22% aptaujāto mājsaimniecību (pilsētās 25%, bet Rīgā – 29%). Katra piektā mājsaimniecība norādīja uz problēmu, kas saistīta ar troksni no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas, rūpniecības uzņēmumiem vai ielas.

Latvijas iedzīvotāji iespiesti mazos mājokļosAnalizējot mājsaimniecību sniegtās atbildes par atsevišķām ar mājokli saistītām problēmām, starp pašām būtiskākajām tika nosaukti arī tādi nelabvēlīgi apstākļi kā «mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās» – uz ko norādīja 27% mājsaimniecību (laukos - 38%).

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieskatā nav atbalstāma konkrētu nozaru noteikšana valsts atbalsta saņemšanai uzņēmumiem, lai risinātu koronavīrusa "Covid-19" izraisītās sekas ekonomikai.

"Aptaujājot biedrus, redzam, ka problēmas ir visu nozaru uzņēmumiem un paredzam, ka būs grūti nošķirt, kurām nozarēm palīdzība nepieciešama vairāk, kurām mazāk. Vīruss skar visu tautsaimniecību un jābūt gatavībai atbalstīt visus uzņēmumus, izmantojot visus pieejamos atbalsta rīkus.

No biedriem saņemam ierosinājumus, piemēram, nodokļu atlaidēm, kas kopumā saskan ar valdības paredzēto risinājumu segt 75% no darba algas maksājumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem dīkstāves periodā," saka Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs.

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Pirmdien, 29. augustā, Igaunijas parlaments slēgtā balsojumā, visticamāk, atbalstīs līdzšinējā Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa kandidatūru.

Hendrikam Ilvesam nepieciešamas 65 balsis, taču, pēc politologu teiktā, viņš jau tagad var rēķināties ar 75 no 101 balss, vēsta BBN.

Politologi uzskata, ka Ilvesu atbalstīs valdošā koalīcija, kamēr Eiroparlamenta locekli Indreku Tarandu atbalstīs vien opozīcijā esošā Centra partija, kas ir otra lielākā parlamentā.

Igaunijā Valsts prezidentu ievēl uz pieciem gadiem.

Jau ziņots, ka šovasar Latvijā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja ZZS virzītais kandidāts Andris Bērziņš, bet iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, kurš ierosināja 10. Saeimas atlaišanu, pēc sakāves vēlēšanās izveidojis savu politisko partiju, kas startēs 11. Saeimas vēlēšanās.

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā tiks apstiprināta virzītā pretendente Ilze Cīrule, viņa iestādi pilnveidos, ne graus, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pēc viņa šodien žurnālistiem teiktā, stājoties jaunā amatā, mēdz būt divu veidu pieeja darbam - revolucionārā vai pilnveidojošā. Premjera ieskatā VID nav nepieciešama revolūcija, bet gan sistēmas pilnveide, kas Cīrules apstiprināšanas gadījumā arī varētu notikt.

Valdības vadītājs atzina, ka publiskajā vidē vēro Cīrules komunikāciju gan ar nozares pārstāvjiem, gan arī ar medijiem, un viņam radies priekšstats, ka VID ģenerāldirektora amata kandidāte ir sistēmas pilnveidotāja. «Es domāju, ka viņa tiks galā,» teica premjers. Viņam šķiet, ka potenciālā VID vadītāja ir vērsta uz sadarbību un ar savu līdzšinējo pieredzi palīdzēs uzlabot iestādes analītisko funkciju.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sanāksmes pauda pārliecību, ka otrdien valdībā ministru vairākums atbalstīs finanšu ministra Einara Repšes (JL) rosināto atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefa Dzintara Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Pēc premjera teiktā, koalīcijas padomē viņš saņēmis visu partneru, izņemot Tautas partijas (TP), atbalstu Dz.Jakāna pārcelšanai. Koalīcijas partneri iepazīstināti arī ar saņemtajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumiem, un līdz ar to vairs nav juridisku šķēršļu, lai atliktu jautājuma izlemšanu.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes atzina: «Mūsu ministri atbalstīs rotāciju.» Tādējādi viņš stingri apliecināja, ka otrdienas valdības sēdē ZZS ministri balsos par pārcelšanu.

Pirms nedēļas valdībai lemjot par rotāciju, šīs partijas ministri no lēmuma atturējās, līdz ar to Ministru kabinets neizlēma par Dz.Jakāna pārcelšanu. Arī pirms nedēļas pēc koalīcijas padomes sēdes ZZS bija atzinuši, ka atbalstīs E.Repši. Jautāts, vai šoreiz atkal nebūs tāpat, A.Brigmanis teica, ka tagad esot saņemti visi nepieciešamie atzinumi un ZZS ministri atbalstīšot finanšu ministru. Juridisku šķēršļu vairs neesot.

Saeima šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatā iecēla bankas «Citadele» līdzšinējo valdes locekli Santu Purgaili.

Par viņas kandidatūru nobalsoja 55 deputāti, pret atdotas četras balsis, savukārt 21 deputāts balsojumā atturējies.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) skaidroja, ka Purgaile atstājusi ļoti labu iespaidu, jo viņai ir plāns, kā atrisināt divas fundamentālas problēmas finanšu sektorā. Jaunā konservatīvā partija Purgaili FKTK vadītājas amatā atbalstīs. Arī deputāte Inese Voika (AP) sacīja, ka partiju apvienība «Attīstībai/Par!» Purgaili atbalstīs, taču to darīs ar zināmu piesardzību, ņemot vērā gan pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, gan arī iepriekšējo darbību bankā «Citadele».

Parlamentārietis Atis Lejiņš (JV) piedāvāja atskatu vēsturē, atgādinot arī par iepriekšējo FKTK vadību, norādot, ka tai nav izdevies izpildīt solījumus un nozari sakārtot. Taču Lejiņš pauda cerību, ka Purgailei tas izdosies, tāpēc viņš Purgailes kandidatūru atbalstīs.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Sorosa fonda – Latvija (SFL) pārstāvji vienojušies par atbalsta programmu Latvijas skolām un par skolu pilnveides iespējām pārmaiņu laikā.

Tikšanās gaitā SFL pārstāvji informēja ministri, ka SFL saņēmis apstiprinājumu par 1.388 miljonu eiro (jeb 975 492 Ls) piešķiršanu Latvijas skolu un pašvaldību iedzīvotāju izglītības un sociālo vajadzību atbalstam. Atbalstu piešķirs 40 – 50 skolām, lai veicinātu un atbalstītu to veidošanu par daudzfunkcionāliem kultūras un izglītības centriem.

Programmā «Pārmaiņu iespēja skolām» atklāta konkursa kārtībā varēs pieteikties pašvaldības ar savām izglītības iestādēm. Līdzekļi skolu atbalstam tiks piešķirti no Dž.Sorosa izveidotā Ārkārtas palīdzības fonda.

Sorosa fonds – Latvija projektu īstenos sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Lauku forumu (LLF).

Ja valsts sāktu noteikt uzņēmumiem, par kādām cenām viņi drīkst tirgot savas preces, tas būtu brīvā tirgus gals, norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš uzsver, ka tas ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, tāpēc nevienas demokrātiskas valsts pārvalde nevar to ne solīt, ne īstenot. Uzņēmējs ir vienīgais, kas var noteikt savu preču cenas, un ir iespējams tikai viens šīs cenas noteicējs – pircējs, uzsver EM pārstāvis, piebilstot, ka tas, ko valsts ir solījusi un jau dara, ir cenu norādīšanas kontroļu veikšana. Savukārt no 1.oktobra Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pastiprināti uzraudzīs cenu norādīšanu abās valūtās, kuras no latiem uz eiro jāpārrēķina pēc oficiālā kursa, kas ir 1 eiro pret 0,702804 lats.

Preču un pakalpojumu cenas tirgus ekonomikas apstākļos nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība; valsts nevar noteikt cenu, par kādu komersantam jārealizē savas preces un pakalpojumi.

Jaunus komersantus Uzņēmumu reģistrā (UR) var reģistrēt elektroniski, izmantojot e- parakstu, par to šodien ziņo Dienas bizness.

Elektroniskās pieteikumu iesniegšanas sistēmu izstrādājusi SIA Lursoft. «Pateicoties jaunajai sistēmai, Latvijā uzņēmumus elektroniski var reģistrēt no jebkuras vietas un tieši nedoties uz UR, un netērēt papīru,» uzsver UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Viņš norāda, ka tādējādi daudzus gadus lolotā ideja par iespējām Latvijā elektroniski reģistrēt jaunus komersantus, izņemot zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, kooperatīvās sabiedrības, ir sākusi materializēties.

«Tas ir labs pirmais solis ceļā uz elektroniskiem dokumentiem. Cilvēki tiks radināti strādāt elektroniskā vidē,» tā bijušais UR galvenais valsts notārs Māris Gulbis.

Šī gada 31.maijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde rīko kārtējo Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes sanāksmi, kurā aicināti piedalīties pārstāvji no transporta, loģistikas, tirdzniecības, rūpniecības un citu nozaru profesionālajām apvienībām un asociācijām, Db.lv informēja dienests.

Sanāksmē komersantus paredzēts iepazīstināt ar plānotajām izmaiņām eksporta procedūru noformēšanā no šī gada 29.jūnija saistībā ar Eksporta kontroles sistēmas 1.fāzes ieviešanu. Tāpat komersantus plānots informēt par muitas deklarāciju pārbaudēm pēc preču izlaišanas, vēršot uzmanību uz to rezultātā konstatētajām būtiskākajām nepilnībām, kā arī citiem jautājumiem.

Vēl līdz 24.maijam komersanti ir aicināti iesniegt VID Galvenajai muitas pārvaldei jautājumus, par kuriem viņi vēlētos saņemt ekspertu skaidrojumus. Komersantu iesniegtie jautājumi tiks iekļauti 31.maijā organizētās sanāksmes darba kārtībā. Jautājumus, kas saistīti ar muitas darbu un aktuālajām problēmām, lūgums sūtīt uz e-pasta adresi: [email protected]

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas, pārbaudot komersantus, kas veic komercdarbību ar naftas produktiem, ņēmušas 1750 degvielas paraugus un veikušas to kvalitātes pārbaudi. Trijos gadījumos tika konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, Db.lv informēja VID.

Starp galvenajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes uzraudzības darba prioritātēm 2006.gadā bija degvielas kvalitātes un komersantu glabājamo naftas produktu rezervju atbilstības kontrole. Ar degvielas kvalitātes kontroles mobilajām ekspreslaboratorijām pērn testēts par 62% vairāk degvielas paraugu kā 2005.gadā.

2006.gadā VID Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas, pārbaudot komersantus, kas veic komercdarbību ar naftas produktiem, izņēma 1750 degvielas paraugus un veica to kvalitātes pārbaudi. Trijos gadījumos tika konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, savukārt 2005.gadā neatbilstība tika konstatēta piecos 5 gadījumos. Dati liecinot, ka regulāru kontroles pasākumu rezultātā nekvalitatīvas degvielas apjomi tirdzniecībā ir samazinājušies un komersanti cenšas ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Virszemes TV jomā jāizšķiras, vai no 2014.gada maksas TV kanālus piedāvās viens vai vairāki komersanti. Tas, iespējams, būs zināms rīt, kad izveidotā darba grupa lems par šo jautājumu, raksta Dienas Bizness.

Virszemes TV jomā, kur Lattelecom tiesības nodrošināt virszemes TV apraidi ir līdz 2013. gada nogalei, «strīda ābols» ir par maksas TV kanālu paketēšanu un pārdošanu no 2014.gada, ko varētu uzticētu konkursā izvēlētam komersantam vai komersantiem. Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA) un Baltcom iestājas, lai šajā pozīcijā tiktu iesaistīti vismaz divi komersanti. «Mēs varētu mācīties no līdzšinējām kļūdām un izdarīt secinājumus, lai neizveidotos situācija, kad kāds komersants iegūst monopoltiesības,» DB norādīja Baltcom vadītājs, LTA prezidents Pēteris Šmidre, piebilstot, ka komersanti tādējādi varētu savstarpēji konkurēt, kurš piedāvā vislabāko piedāvājumu. Savukārt Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis izsakās DB skeptiski par šādu iespēju. «Frekvenču resurss maksas TV programmu apraidei ir pietiekams tikai viena komersanta normālai darbībai. Nodalot «brīvā ētera» apraidi un no 2015.gada ciparu dividendei» (bezvadu platjoslas internetam) izmantojamos frekvenču resursus, atlikušajos tīklos būs iespējams raidīt ne vairāk kā 40 maksas TV programmas. Tas ir pats mazākais apjoms, kāds nepieciešams, lai sekmīgi konkurētu maksas TV pakalpojumu tirgū - ar satelīttelevīzijas, kabeļtelevīzijas un interneta televīzijas pakalpojumiem,» pamatoja J. Gulbis.

VID dažos mēnešos ir apturējis teju 900 uzņēmumu saimniecisko darbību, tostarp arī Ķemeru sanatorijas investora SIA Ominasis Latvia.

To liecina VID datubāzē esošā informācija. Lai arī vairākuma uzņēmumu, kuriem apturēta saimnieciskā darbība, nosaukumi nav plaši pazīstami, tomēr bez jau minētās SIA Ominasis Latvia ir arī SIA Nafta Trading. VID gan neatklāj, par kādiem grēkiem šo uzņēmumu saimnieciskā darbība ir tikusi apturēta.

«Saimnieciskās darbības apturēšanas galvenais mērķis ir izslēgt no aprites tos komersantus, kuru mērķis jau dibināšanas brīdī nav bijis veikt saimniecisko darbību, bet gan izvairīties no nodokļu maksāšanas vai iesaistīties dažādās krāpnieciskās shēmās,» tā Dienas Biznesa un zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis&Liberte rīkotajā konferencē «Nodokļi 2013» uzsvēra VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone. Viņa norādīja, ka runa ir par klajiem likuma pārkāpumiem – izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, dažādu shēmu organizēšanu ar mērķi izkrāpt nodokļus no valsts, un citiem pārkāpumiem. «Te nav runas par tiem uzņēmējiem, kuriem radušās problēmas ar nodokļu savlaicīgu samaksu,» uzsvēra I.Pētersone.

Īsā laikā no amata aiziet jau otrs valsts aktīvu pārvaldnieks; varas vakuums nu kaitēs arī Rīgas brīvostai konkurences cīņā

Loginova ēra Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā nu ir galā. To, vai viņš aizgāja pēc paša vēlēšanās, vai arī viņam lika prasties, pagaidām grūti saprast. Nav skaidri arī iemesli, kādēļ šāds solis viņam bija jāsper tieši tagad. Latvijas iedzīvotāji droši vien būtu pateicīgi, ja viņš izlemtu uzrakstīt memuārus par amatā pavadīto laiku. Ja par viņa paša labklājību nākotnē droši vien varam neuztraukties, tad par brīvostas komersantu perspektīvām jāsaka pretējais.

Termināļu pārstāvji bažījas par to, ka nu varētu iestāties varas vakuums un lēmumu pieņemšana kļūt stipri lēnāka. Ministriju un pašvaldības iecelto valdes locekļu atrunas, ka pagaidām būs jau arī pienākumu izpildītājs, komersantus īsti nepārliecina. Tranzīta biznesam, kas Latvijā pamatā saistīts ar valstīm austrumos no mums, pirmā cilvēka esamība uzņēmumā ir būtisks faktors, kā par to vairākus mēnešus varēja pārliecināties dzelzceļa pārvadājumu biznesā iesaistītie laikā starp Magoņa atcelšanu un Bērziņa iecelšanu. Pārvaldnieka neesamību kā politisko nestabilitāti nekavēsies izskaidrot arī konkurējošo kaimiņvalstu ostas, cenšoties piesaistīt jaunus vai pārvilināt Rīgas termināļu klientus. Tā sakot, skat, kāds haoss un neskaidrība par nākotni tai Rīgā valda!

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izsludinājusi pieteikšanos LTRK eksporta apbalvojumiem - Krišjāņa Valdemāra balvai «Latvji, brauciet jūriņā!» un «Sprīdīša balvai».

Krišjāņa Valdemāra balva «Latvji, brauciet jūriņā!» tiek pasniegta Latvijas uzņēmumam ar lielāko eksporta potenciālu. LTRK Eksporta padome uzņēmēju nominētos komersantus vērtē šādās kritēriju kopās: ne mazāk kā 51% pamatkapitāla pieder Latvijas rezidentam, kurš savus pakalpojumus/ preces eksportē uz vismaz piecām pasaules valstīm. Komersantam ir ne mazāk kā pieci eksporta produkti, tai skaitā inovatīvi, un kopējais eksporta preču/ pakalpojumu apjoms ir ne mazāks kā 500 tūkst. latu.

Savukārt «Sprīdīša balva» tiek pasniegta jaunam, inovatīvam Latvijas uzņēmumam ar lielisku eksporta potenciālu. Uzvarētāju LTRK Eksporta padome izraugās komersantus, vērtējot špēc šādiem kritērijiem: mazs uzņēmums, kurš Latvijas tirgū darbojas aptuveni piecus gadus un kurš darbības laikā spējis sasniegt 50% eksporta pieaugumu vai eksporta apgrozījumu - 100 tūkst latu.

Ceturtdien, 1.decembrī sākas projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 14 reģionālajos biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī Rīgas Radošo industriju biznesa inkubatorā, informē LIAA.

Plānots, ka septembrī darbu uzsākušie inkubatori veicinās auglīgu un inovatīvu jauno komersantu attīstību, tādējādi gan attīstot Latvijas ekonomiku, gan veicinot reģionālo izaugsmi.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu komersantus tieši uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē, biznesa inkubatoru programmas ietvaros radīta augsti kvalitatīva, visos Latvijas reģionos vienlīdzīga inkubācijas vide. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai, īpaši reģionos. Biznesā parasti visgrūtākais ir sākums, kad ne reti pietrūkst zināšanu, pieredzes un finanšu. Biznesa inkubatoru atbalsts ļaus jaunajiem uzņēmumiem ātri un sekmīgi iziet cauri šim starta posmam, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,» norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jaunu valsts atbalsta programmu, kurā uzņēmēji varēs saņemt atbalstu darbinieku prasmju pilnveidošanai.

«Ekonomikas ministrija ir iesākusi jauno plānošanas periodu ar uzņēmumu darbinieku apmācību programmu. Uzņēmēji varēs saņemt atbalstu esošo un jauno darbinieku prasmju pilnveidošanai. Gudri darbinieki ir konkurētspējas pamats. Turpmāk uzsvaru liksim uz ražošanai un jaunu tehnoloģiju izstrādei nepieciešamo prasmju apguvi,» uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Programmas ietvaros atbalstu varēs saņemt biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un tūrisma nozares komersantus. Biedrībām būs jānodrošina tādas apmācības, uz kuru nepieciešamību norādījuši paši nozares uzņēmumi un ir tādās atbalstāmās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika, rūpnieciskais dizains, datorzinātne.