Daļēja valdības darba apturēšana ASV ekonomikai izmaksās vismaz 300 miljonus dolāru dienā, liecina IHS Inc. aprēķini. Kaut arī tas ir šķietami maz valstij, kuras ekonomika mērāma 15,7 triljonos ASV dolāru, dienas apjoms varētu pieaugt, jo pasliktinās kopējo noskaņojumu un tēriņus gan biznesa, gan patērētāju segmentā.
Ja darbs tiks apturēts uz nedēļu, kopumā ceturtā ceturkšņa ekonomika tādējādi augs par 0,2% lēnāk. Savukārt 21 dienas ilga valdības darba apturēšana var samazināt izaugsmi par 0,9-1,4 procentpunktiem.
To ietekmēs gan nesaražotais apjoms IKP, gan arī darbinieku, kuru darbs ir pārtraukts, tēriņu samazināšana.
Valdības tēriņi ietekmē ikvienu ekonomikas aspektu, Bloomberg norāda Janney Montgomery Scott LLC eksperti, piebilstot, ka izdevumu apturēšana vairāk nekā ienākumu zaudējumi apdraud investoru un uzņēmēju noskaņojumu tā, ka tas var nopietni bremzēt ekonomikas izaugsmi.
Ikviena diena, kamēr darbs ir apturēts, arvien vairāk rada valsts sektora strādājošo vidū pārliecību, ka viņi tuvākajā laikā netiks uz darbu, tādējādi samazinot viņu tēriņus, sacījis Moody’ s Analytics ekonomists Marks Zandi.
Raksti par tēmu
Db.lv jau rakstīja, ka Baltā nama budžeta direktore uzdevusi federālajām aģentūrām sākt vērt ciet savas durvis, Kongresam nespējot pieņemt lēmumu par federālo budžetu.
Savienoto Valstu valdībai nācies paziņot par pēdējo 17 gadu laikā pirmo daļējo darba apturēšanu.
«Aģentūrām jāsāk izpildīt plāni par slēgšanos sakarā ar līdzekļu trūkumu,» teikts Baltā nama administrācijas un budžeta biroja vadītājas Silvijas Metjū Burvelas paziņojumā.
Rīkojums izdots desmit minūtes pirms ASV valdībai oficiāli beidzās nauda.
S. M. Burvela aicināja Kongresu pieņemt pagaidu budžetu, kas ļautu valsts iestādēm sākt darbu.