Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

No 8. decembra par “Maxima Latvija” vadītāju un vienīgo valdes locekli kļūs Tomas Rupšys, informē uzņēmumā.

Līdztekus viņš pievienosies Maxima Grupė UAB valdei. Šajos amatos viņš nomainīs Viktoru Troicinu, kurš uzņēmumu grupu atstāj pēc abpusējas vienošanās.

Pirms pievienošanās Maxima Latvija, T. Rupšys vadīja Vilniaus prekyba grupas uzņēmuma Euroapotheca darbību Igaunijā. Pirms tam viņš bija vadītājs Lenus Trading Ltd., kas ir saistītais uzņēmums Apvienotajā Karalistē, kuram pieder pārtikas veikalu ķēde, kas strādā franšīzes ietvaros.

“Esmu priecīgs uzņemt Tomas Rupšys “Maxima” uzņēmumu grupā. Viņam ir plaša pieredze mazumtirdzniecības nozarē dažādos Eiropas tirgos. Esmu pārliecināts, ka ar Tomas Rupšys līderību “Maxima Latvija” sasniegs izcilus darbības rādītājus arvien dinamiskākā tirgus situācijā un piepildīs mūsu klientu ekspektācijas. Tāpat patiesi vēlos pateikties Viktoram Troicinam, kurš pārņēma “Maxima Latvija” vadību pandēmijas sākumā un kurš veiksmīgi tika galā ar šī sarežģītā perioda izaicinājumiem,” saka Mantas Kuncaitis, Maxima Grupė vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

Mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" vadības komandu atstājis Jānis Vanags, informē uzņēmumā.

J.Vanags sāka darbu "Maxima Latvija" 2018.gada sākumā kā valdes loceklis un korporatīvais vadītājs, turpinot darbu uzņēmuma vadībā, kad 2020.gadā kompānijas valde tika pārveidota par vadības komandu.

"Maxima Latvija" vadītājs un vienīgais valdes loceklis Tomas Rupšis ir pateicīgs J.Vanagam par viņa ieguldījumu un neatlaidību, lai virzītu pārmaiņas un iniciatīvas, kas sniedz pievienoto vērtību "Maxima" klientiem un darbiniekiem: "Es cienu Vanaga ambīcijas darīt vēl vairāk un īstenot jaunus mērķus".

Pievienojoties "Maxima Latvija" vadības komandai, J.Vanaga atbildībā bija uzņēmuma stratēģijas izstrāde, uzņēmuma reputācijas, klientu attiecību un komunikācijas stiprināšana, efektīva uzņēmuma iekšējo procesu un kvalitātes vadība, kā arī uzņēmuma iekšējās drošības un risku pārvaldība.

Mazumtirdzniecības nozare Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju lēcienu, ceturtdien mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" jaunākā "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" pētījuma prezentācijā sacīja tirgotāja Biznesa analītikas nodaļas vadītāja Jeļena Popjonoka.

Viņa norādīja, ka nozare kopumā ļoti reaģē uz dažādiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, un pēdējo 20 gadu laikā tas Latvijā bija redzami izteikti.

Popjonoka stāstīja, ka, tuvojoties Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā, bija posms, kad Latvijā ienāca vairāki jauni tirgus spēlētāji, tajā skaitā "Maxima". Latvijā parādījās jauna formāta veikali, kā piemēram, hipermārketi, un aizvien lielāku lomu ieņēma dažādas tirgotāju akcijas un mārketinga aktivitātes, kas pirms tam nebija izplatītas.

Pēc iestāšanās ES Latvijas iedzīvotājiem parādījās plašākas iespējas ceļot un redzēt citu valstu piedāvājumus, tādēļ pieprasījums pēc dažāda veida iepriekš Latvijā mazāk redzētiem produktiem, piemēram, bioloģiskās pārtikas, stāstīja Popjonoka.

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta mazumtirgotāja "Maxima Latvija" darbiniekam "Maxima X" veikalā Olainē, Zemgales ielā 53, informēja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka saslimšana ar Covid-19 veikala darbiniekam apstiprināta sestdien, 29.augustā.

Dupate-Ugule norādīja, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas veikals nekavējoties tika slēgts dezinfekcijai, kā arī ievērotas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, visiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar attiecīgo personu, nozīmēta pašizolācija un kontroles pārbaudes.

Pēc pilnīgas telpu dezinfekcijas veikals 29.augusta vakarā atsācis darbu ar jaunu darbinieku komandu.

"Saņemot informāciju no SPKC par darbinieka saslimšanu un, sekojot rekomendācijām, kā arī uzņēmumā izstrādātajām vadlīnijām, operatīvi reaģējām, lai ierobežotu tālāku vīrusa izplatību. Šobrīd ir jau veikta pilnīga telpu dezinfekcija, kā arī esam norīkojuši visus Olaines "Maxima X" veikalā strādājošos pašizolācijā un uz veselības pārbaudēm," pauda "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Drīzumā sāls veikalos būs pieejams ierastajā daudzumā, norādīja aptaujāto mazumtirdzniecības veikalu tīklu "Rimi", "Maxima" un "top!" pārstāvji.

Veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte sacīja, ka pagājušajā nedēļā veikti papildu sāls pasūtījumi uz "top!" veikalu noliktavām, tādējādi šīs nedēļas otrajā pusē krājumi tiks papildināti.

Tāpat viņa norādīja, ka "top!" veikalos vairs nevajadzētu būt sāls iztrūkumam, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Priedīte arī minēja, ka šobrīd nav izteikts deficīts nevienā preču grupā, kā arī "top!" veikalos netiek prognozēti jauni preču iztrūkumi, jo gan sāls, gan citu preču gadījumā, piegādes tiek atjaunotas un iztrūkstošo zīmolu produkti tiek aizvietoti ar citiem.

Arī "Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms atzīmēja, ka "Rimi" veikalos sāls tiek pakāpeniski nodrošināts visiem veikaliem, kā arī piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši. Šobrīd veikala sortimentā pieejams dažādu zīmolu un veidu sāls.

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" jauna tirdzniecības centra "Maxima XX" izveidē Dārzkopības ielā, Jūrmalā, investējis 6,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Jaunā tirdzniecības centra kopējā platība ir vairāk nekā 3000 kvadrātmetru, tostarp 1700 kvadrātmetrus aizņem "Maxima" veikals, bet vairāk nekā 400 kvadrātmetru aizņem palīgtelpas. Tirdzniecības centrā būs arī seši citi nomnieki.

Jaunajā veikalā radītas 50 darbavietas.

Būvdarbus veikala būvniecībā veica SIA “Aimasa”, būvdarbu uzraugs SIA “Baltic Construction Consultancy”, būvprojekta autors un autoruzraugs – SIA “Vincents”.

Tirdzniecības centra teritorijā izveidota autostāvvieta, kurā nodrošināta arī elektroauto uzlādes vieta un ir pieejama riteņu novietne. Pie jaunā tirdzniecības centra iestādīti arī vairāk nekā 800 ilggadīgi augi.

"Maxima Latvija" 2023.gadā strādāja ar 1,073 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 84,9% - līdz 56,529 miljoniem eiro.

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Lai ārkārtējās situācijas laikā nodrošinātu roku dezinfekciju veikalos un mazinātu Covid-19 izplatību, visos “Maxima” veikalos tiek uzstādīti automātiski, bezkontakta roku dezinfektori, informē uzņēmumā.

Pašreiz ar šādām stacijām ir aprīkoti 76 “Maxima” veikali un līdz 12. decembrim tos plānots uzstādīt arī pārējos 100 “Maxima” veikalos, investīcijām sasniedzot 63 000 eiro.

“Līdz ar jaunajiem bezkontakta roku dezinfektoriem mēs mazināsim klientu drūzmēšanos, vienlaikus atvieglojot arī ikdienas darbu mūsu darbiniekiem. Izvēloties šo risinājumu, vadījāmies pēc priekšrocībām kā šķidruma tilpuma, darbības ātruma, kā arī lietošanas un apkalpošanas ērtuma,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” Nekustamo īpašumu departamenta direktors.

Maxima Latvija jauns vadītājs 

No 8. decembra par “Maxima Latvija” vadītāju un vienīgo valdes locekli kļūs...

“Maxima” veikalos uzstādīti uzņēmuma “City Screen” zīmola “City Clean Pro” dezinfektori. To uzpildes tvertnes lielums ir 5 l , kas vienā uzpildes reizē nodrošina vairāk nekā 10 000 dezinfekciju. Šis risinājums uzklāj dezinfekcijas līdzekli uz rokām caur sprauslām bezkontakta veidā un, pateicoties infrasarkanajam sensoram, sniedz augstāko iespējamo dezinfekcijas ātrumu.

Jauna norēķinu pakalpojuma ieviešanā Maxima investē 150 000 eiro 

Lai nodrošinātu ātru, ērtu un vēl drošāku iepirkšanos, “Maxima Latvija” atklājusi jaunu...

Tāpat īpaša uzmanība ir pievērsta arī dezinfektoru dizainam, uz kā ir attēlotas piktogrammas, tādējādi arī ārvalstu viesi varēs saprast ierīces mērķi. Papildus tam, dezinfektoram ir absorbējoša filca virsma, kas nodrošina tīrību pat pēc ilgstošas lietošanas un to uzturēšanai ir nepieciešama minimāla apkope. Dezinfektoriem ir CE marķējums un tie atbilst visām normatīvo aktu prasībām.

Mazumtirdzniecības veikalu tīklam "SPAR" ienākot Latvijā, lielākie ieguvēji būs pircēji, pavēstīja lielākie Latvijas mazumtirgotāji.

"Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā sacīja, ka mazumtirdzniecības nozarē konkurence vienmēr ir bijusi sīva, un "Maxima" ar to rēķinās, tomēr uzņēmuma prioritāte ir pircēja intereses, un atvērtā tirgū ieguvējs no konkurences ir tieši pircējs.

Vienlaikus viņa norādīja, ka neatkarīgi no citiem tirgus spēlētājiem, "Maxima" arī turpmāk nodrošinās visiem Latvijas iedzīvotājiem viņu iecienītākos produktus par zemām cenām.

Latvijā ienāks jauns mazumtirdzniecības veikalu tīkls  

Starptautiskais mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR” uzsāks darbu Latvijā, jau šovasar atverot...

Arī "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers norādīja, ka mazumtirdzniecības jomā konkurence Latvijā ir sīva, kas patiesībā darbojas pircēju labā, katram tirgus spēlētājam cenšoties uzrunāt pircējus ar viņiem saistošiem piedāvājumiem.

Tāpēc, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un tagad arī kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem, "Rimi" turpinās sniegt kvalitatīvus piedāvājumus par izdevīgām cenām.

Savukārt "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis norādīja, ka "Lidl" atturas no citu tirgus dalībnieku aktivitāšu komentēšanas vai prognožu izteikšanas.

Kā ziņots, tiek plānots Latvijā pirmie "SPAR" veikali tiks atvērti šovasar. Veikalu tīkls "SPAR" Latvijā veidos sadarbību ar mazumtirdzniecībā jau strādājošiem uzņēmējiem.

SIA "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašniek ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT".

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot atšķirības starp ekspress jeb ērtības veikaliem un mazumtirdzniecības veikaliem, secina, ka ekspress veikalu ienākšana tirgū pašlaik nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru kopumā, taču KP pauž bažas par lokālu ietekmi uz tirgus struktūru nākotnē.

Kopš 2018.gada divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā SIA "Rimi Latvia" (Rimi) un SIA "Maxima Latvija" (Maxima) ir attīstījuši darbību ērtības veikalu sektorā, pastiprinot ietekmi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. KP uzraudzības mērķis bija izvērtēt "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu ietekmi uz pārējo konkurentu saimniecisko darbību un vienlaicīgi vērtēt šo veikalu paplašināšanās ietekmi uz kopējo ikdienas mazumtirdzniecības tirgu.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršana pašlaik nerada ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru, jo starp ekspress veikaliem un lielveikaliem pastāv būtiskas formāta, pieejamības un preču klāsta atšķirības, un šie veikali ir nošķirami kā atsevišķs veikalu segments. Vienlaikus KP norāda uz bažām, kas saistītas ar ekspress veikalu iespējamo paplašināšanos un agresīvāku cenu politikas veidošanu ekspress veikalos. KP ieskatā, šāda lielāko tirgus dalībnieku darbība var potenciāli ietekmēt konkurenci tirgū, jo klientu pāriešanas rezultātā mazie veikali var būt spiesti pārtraukt saimniecisko darbību.

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" līdz ar jaunā tirdzniecības modeļa ieviešanu, kas tirdzniecības vietās nosaka stingrākus epidemioloģiskos drošības noteikumus, pirmdien īslaicīgi slēdz veikalus, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus telpām, aģentūrai LETA atzina "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

"Situācija tiek ļoti skrupolozi uzmanīta, lai veikala telpās atrastos tikai maksimāli pieļaujamais pircēju skaits. Tas atsevišķos gadījumos ir radījis nepieciešamību īslaicīgi veikalu slēgt, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus veikala telpām," sacīja Dupate Ugule.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ārā valdošo salu, pirms došanās uz veikalu pircēji aicināti silti saģērbties, lai nepakļautu sevi riskam, piemēram, sasaldēties.

Savukārt, komentējot apmeklētāju interesi iegādāties produktus, kurus iepriekš klātienē nedrīkstēja tirgot, bet no pirmdienas ir atļauts, Dupate-Ugule pastāstīja, ka, pēc pirmajiem novērojumiem, lielāks pieprasījums vērojams tādās kategorijās, kā piemēram, rūpniecības un saimniecības preces, virsdrēbes, apavi un citās, kas ir ļoti ikdienišķas iedzīvotāju vajadzības.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” kļuvis par pirmo 2023. gada IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā oficiālo partneri Latvijā. IIHF Pasaules Čempionāts Hokejā 2023 norisināsies Somijā (Tamperē) un Latvijā (Rīgā) laikā no 2023. gada 12. maija līdz 28. maijam.

“Mēs esam ļoti priecīgi parakstīt līgumu ar mūsu pirmo vietējo Oficiālo Partneri,” sacīja Edgars Buncis, IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā. “Vairāku gadu garumā “Maxima Latvija” mums ir kļuvusi par uzticamu hokeja draugu un sabiedroto. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība radīs lieliskus panākumus un neaizmirstamus mirkļus. Mēs izdzīvojam spēli kopā.”

“Ilgus gadus sniedzot atbalstu un vērojot to entuziasmu, kāds ir jaunajiem hokejistiem, kurus atbalstām, vislielāko gandarījumu sniedz redzēt viņus spēlējam profesionālajā līmenī. Tas dod milzīgu iespēju nest Latvijas vārdu pasaulē. Tādēļ esam īpaši priecīgi par iespēju kļūt par Pasaules Čempionāta Hokejā Oficiālo Partneri. Latvieši vienmēr ir bijuši kaislīgi hokeja fani un vienmēr atbalstījuši Latvijas izlases talantīgos hokejistus. Jau pavisam drīz varēsim kopā just līdzi ne tikai mūsu spēlētājiem, bet arī pieredzēt to, kā Latvijā notiek pasaules mēroga pasākums, kas pulcēs gan mūsu pašu hokeja fanus, gan arī līdzjutējus no visas pasaules. Gadiem esam atbalstījuši bērnu un jauniešu sportu ar devīzi: "Mēs fanojam par vecākiem, kas fano par saviem bērniem". Nu varam droši teikt, ka fanojam par tiem, kuriem hokejs sirdī! Nākamajā gadā kā Latvijas Hokeja Federācijas partneri kopā ar visu Latviju jutīsim līdzi gan Latvijas izlases panākumiem, gan citām hokeja aktivitātēm un kā IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 Oficiālais Partneris atbalstīsim visas komandas, kuras piedalīsies. Šajos hokeja svētkos “Maxima Latvija” sarūpēs īpašus pārsteigumus, kas priecēs kā lielus, tā mazus hokeja cienītājus,” stāsta "Maxima Latvija" mārketinga direktore Gundega Laugale.

“Maxima Latvija”, sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, uzstādījusi līdz šim pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas atrodas uz “Maxima XXX” veikala jumta Rīgā, Pļavniekos.

Saules elektrostacijas kopējā platība ir 1182,7 m2 un tā darbojas ar 176 kW jaudu. Patlaban šī ir pirmā elektrostacija Latvijā, kas uzstādīta uz lielveikala jumta, un plānots, ka tā gada laikā saražos 186 666 kWh, nodrošinot gandrīz 10 % no veikala darbībai nepieciešamās pašpatēriņa enerģijas.

Uz veikala jumta kopumā tika uzstādīti 727 saules paneļi un tiek lēsts, ka saules elektrostacijas saražotā elektroenerģija samazinās oglekļa dioksīda emisijas par teju 80 tonnām gadā. Elektrostacija uzstādīta sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, kas arī ikdienā rūpēsies par elektrostacijas apkopi.

“Saules elektrostaciju saražotā videi draudzīgāka elektroenerģija ir virziens, kuru izvēlas arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē, atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kā arī vēloties efektivizēt finanšu līdzekļu plūsmu. Ņemot vērā “Maxima” nozīmīgo lomu valsts tautsaimniecībā un vides ilgtspējā, nepārtraukti īstenojam virkni iniciatīvu, lai samazinātu uzņēmuma darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Ņemot vērā energoresursu tirgus aktualitātes un alternatīvo enerģijas resursu ražošanas risinājumu attīstību pasaulē, paredzam arī nākotnē īstenot līdzīgus projektus savā veikalu tīklā. Paldies sadarbības partnerim “Ignitis Latvija” tik ambicioza un apjomīga projekta izveidē,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” nekustamā īpašuma attīstības un celtniecības departamenta direktors.

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Lai nodrošinātu ātru, ērtu un vēl drošāku iepirkšanos, “Maxima Latvija” atklājusi jaunu iepirkšanās veidu Baltijā – Scan&go” jeb “Skenē pats”, informē uzņēmumā.

Tas sniedz iespēju preci skenēt “Maxima” mobilajā lietotnē, produktus liekot savā vai veikalā iegādātā maisiņā, un gala rezultātā par precēm ērti norēķinoties īpašā apmaksas zonā, produktus neizņemot no maisiņa. Šis ir pirmais šāda veida iepirkšanās risinājums Baltijā, kas apvieno gan skenēšanas funkciju lietotnē, gan arī atsevišķi izveidotu norēķinu zonu.

Kopējās investīcijas veido 150 tūkstošus eiro un pakalpojums pašlaik pieejams “Maxima XXX” veikalā t/c “Akropole”.

“Covid-19 ietekmē šo gadu varam dēvēt par digitalizācijas evolūciju jeb laiku, kad jau papildus esošajiem digitālajiem risinājumiem kā, piemēram, mākslīgais intelekts plauktu piepildījuma uzraudzībai, elektroniskās cenu zīmes, arvien vairāk digitālu ekrānu veikalos, jaunas pašapkalpošanās kases, mobilā lietotne ar maksājuma iespējām, sprinta ātrumā ieviešam jaunus risinājumus, uzlabojot iepirkšanās pieredzi, kā arī arvien vairāk rūpējamies par klientu un darbinieku drošību. “Skenē pats” risinājums ar atsevišķu norēķinu zonu iepirkšanos padara ērtu un ātru, kā arī nodrošina bezkontakta iepirkšanos, kas jo īpaši būtiski šajos pandēmijas apstākļos,” stāsta “Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins.

Gādājot par klientu ērtību, interneta veikals “Barbora.lv” no 1. jūnija piedāvā jaunu pakalpojumu – pasūtījumu izsniegšanu “Drive in” punktos, kas nozīmē, ka pasūtītās preces iespējams saņemt, neizkāpjot no automašīnas.

Šis pakalpojums ir pieejams divos “Maxima” tīkla veikalos Rīgā – Grostonas ielā 1, (Maxima XXX) un Slokas ielā 115 (Maxima XXX) -, un jau drīzumā tos papildinās vēl divi “Drive in” punkti Saharova ielā 20A (Maxima XXX) un Deglava ielā 67 (Maxima XXX).

Jaunais pakalpojums nodrošina ātru un ērtu tiešsaistē pasūtīto pārtikas produktu un sadzīves preču saņemšanu vien divarpus stundu laikā kādā no klienta izvēlētajiem “Drive in” punktiem Rīgā. Šāda pasūtījuma izņemšanas opcija ir bezmaksas un neparedz minimālo pirkuma summu.

““Drive in” pakalpojumu jau pavisam drīz piedāvāsim četros puntos – katrs no tiem atrodas citā galvaspilsētas daļā, līdz ar ko šo preču saņemšanas veidu ērti varēs izmantot gan Rīgas, gan tās apkaimes iedzīvotāji,” komentē “Barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa.

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Vācija vērš spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām centienos panākt straujāku Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas gaitu, otrdien vēsta laikraksti, vienlaikus Lielbritānijā un ASV masveida vakcinācija jau sākusies.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs un Vācijas Veselības ministrija vēlas, lai Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pārceļ farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas apstiprināšanas datumu uz agrāku laiku - no 29.decembra uz 23.decembri, vēsta laikraksts "Bild", atsaucoties uz saviem avotiem.

Kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu raisa šaubas par "ES spējām rīkoties", laikrakstam sacījis avots.

Berlīnes neapmierinātību īpaši pastiprina tas, ka "BioNTech" ir vācu uzņēmums, un tā vakcīnas jau tiek izmantotas Lielbritānijā un ASV, kamēr pašā Vācijā trešdien vēl vairāk tiks pastiprināts karantīnas režīms, slēgti mazāk svarīgie veikali un skolas.

Valdībā ir gaidāma diskusija par "zināmu pienākumu" vakcinēties pret Covid-19 atsevišķās profesijās, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, atsevišķās profesijās strādājošo obligāta vakcinācija būtu nepieciešama, lai klientiem būtu droša kontaktēšanās un saslimstība nepārnestos tieši klientu kontaktu brīdī.

Ministru prezidents norādīja, ka šobrīd eksperti strādā pie šī jautājuma un viņš rītdienas valdības sēdē par to sagaida diskusiju. Dienu pirms valdības sēdes Kariņš nevēlējās nosaukt konkrētas profesijas, jo nezinot, kāds tieši būšot ekspertu piedāvājums. Iespējams, obligāto vakcināciju dalīs pēc situācijas saistībā ar kontaktiespējām.

Iepriekš politiķu runās izskanējuši piedāvājumi, ka par obligātu vakcinēšanās pienākumu varētu noteikt mediķiem, sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, policistiem, iespējams, pedagogiem un citiem.