Tostarp 33% aptaujāto uzskata, ka ieguldījumu slieksnis būtu jāpalielina, un 23% - drīzāk jāpalielina.

Salīdzinoši biežāk par ārvalstnieku finanšu ieguldījuma palielinājuma nepieciešamību ir pārliecināti latvieši, lauku teritoriju un Vidzemes iedzīvotāji.

Raksti par tēmu

Tikmēr trešā daļa (36%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka būtu jāpaaugstina slieksnis ārvalstnieku finanšu ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju (23% - drīzāk nē; 13% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk starp šādi domājošajiem ir cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, nepilsoņi un pašnodarbinātie.

Desmitajai daļai (8%) respondentu nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.

DB iepriekš rakstīja, ka termiņuzturēšanās atļaujas pret ieguldījumiem Latvijā galvenokārt atdzīvinājušas nekustamā īpašuma tirgu un uzlabojušas banku bilances. Trīs gadu laikā, kopš Latvijā iespējams pieprasīt uzturēšanās atļaujas, veicot noteiktus ieguldījumus, tikai 4,8% investīciju veiktas kapitālsabiedrībās. Tomēr, pēc ekspertu teiktā, tieši no šīm investīcijām ir vislielākā atdeve Latvijas ekonomikā. Lielākā daļa jeb 80,6% ārvalstnieku ieguldījumu, pretī pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, veikti nekustamajā īpašumā. Saskaņā ar PMLP datiem investoru iecienītākās vietas ir Rīga un Jūrmala, kas ļauj secināt, ka no uzturēšanās atļauju izsniegšanas lielākie ieguvēji ir Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgotāji.