Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav iespējams un tas nav ceļš, kuru būtu jāiet.

Sakss skaidroja, ka Latvijai ir plašas iespējas aizņemties "lētu naudu" finanšu tirgos, taču, investējot šos līdzekļus ceļos, ir atsauce uz valsts budžeta deficītu.

Mēs kā valsts nevaram pārāk daudz aizņemties un dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina, pauda Sakss.

Vienīgā situācija, kad aizņemties investīcijām ceļos būtu pamatoti, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projektos, taču tajos galvenie riski jāuzņemas privātajam partneriem. Tiklīdz valsts šādos projektos uzņemas galvenos riskus un garantē ieņēmumus partnerim, tas parādīsies deficītā.

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā, piektdien ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Līdz ar to galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos gados sasniegto līmeni, veicot seguma atjaunošanas darbus, un saglabājot iespēju līdz lielākajiem reģionālajiem centriem aizbraukt pa ceļiem ar pietiekami labu segumu.

Savukārt patlaban sliktā stāvoklī esošie ceļi ilgstoši paliks sliktā stāvoklī, jo ar seguma atjaunošanas darbiem to stāvokli uzlabot nav iespējams, sacīja Lazdovskis.

Tāpat LVC vadītājs vērsa uzmanību, ka arī ikdienas ceļu uzturēšanas darbiem būs arvien mazāk līdzekļu. Savukārt lielajiem projektiem, piemēram, Rīgas apvedceļam, būs jāmeklē citi finansējuma avoti.

Lazdovskis skaidroja, ka 2023.gadā ceļu būvē tika ieguldīti pēdējie 13 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Šogad un nākamgad situāciju vēl glābs ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem - šogad 47,2 miljoni eiro, bet 2025.gadā - 39,5 miljoni eiro.

Ja valsts plāno bez papildu finansējuma piesaistes izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos nevarētu ieguldīt ne centa, konferencē par Bauskas apvedceļa nākotni teica VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Pēdējā reize, kad Bauskas apvedceļa projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, bijusi pirms 13 gadiem.

"Tas nenozīmē, ka mēs šo projektu esam nolikuši plauktā, lai veidojas putekļi. Ar klasiskajām valsts finansējuma iespējām šis projekts nav aptverams," skaidroja Lazdovskis.

2018.gadā LVC prognozēja, ka Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecība izmaksātu 350 miljonus eiro.

"Ja valsts uzņemtos izbūvēt šo ceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos mēs nevarētu ieguldīt ne centa," konferencē skaidroja Lazdovskis.

Viņš kā alternatīvas minēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektus un publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets pagājušajā gadā pieņēma lēmumu izvērtēt PPP lietderību. Plānots, ka LVC līdz vasaras beigām aprēķinus iesniegs Ministru kabinetam.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas autoceļu tīklu, jāatjauno Valsts autoceļu fonds un jāievieš maksas ceļi, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja KPMG Baltics vadītājs Edgars Voļskis.

Uzņēmums izstrādājis pētījumu par iespējamajiem finansējuma avotiem, lai turpmāk uzturētu valsts autoceļu tīklu.

Voļskis uzsvēra, ka sākotnēji jāizveido stabils valsts autoceļu tīkla finansēšanas avots valsts budžeta ietvaros, ko varētu panākt, atjaunojot Valsts autoceļu fondu un ieviešot maksas ceļus.

KPMG Baltics vadītājs skaidroja, ka jādomā par akcīzes nodokļa naftas produktiem palielināšanu un skaidri jāiezīmē šis finansējums Valsts autoceļu fondā. Piemēram, par 10% palielinot akcīzes nodokli, papildu ieņēmumi būtu 47 miljoni eiro.

Pēc viņa teiktā, svarīgākais, paaugstinot akcīzes nodokli, ir nodrošināt procesa caurspīdīgumu, lai autovadītājiem, kuri maksās paaugstināto nodokli, nebūtu šaubas par samaksātā nodokļa izlietojumu.

#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta valdības konsekvento nostāju, virzot nākamā gada valsts budžetu, kas neparedz ārpuskārtas nodokļu izmaiņas un jaunu iniciatīvu finansēšanu, tomēr atzīmē, ka tajā ir pārāk maz instrumentu, lai veicinātu konkurētspēju un izaugsmi, kā arī ekonomikas attīstību, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Organizācija pauž atbalstu tam, ka ministri spējuši vienoties par to, ka nodokļi un nodevas tiek saglabātas tādas, kā tās ir apstiprinātas nodokļu reformā, turot solījumu par laikus pieņemtiem grozījumiem un stabilitāti,» teikts paziņojumā.

LTRK arī vēlas norādīt, ka pozitīvi vērtējami valdības centieni pārskatīt piešķirtā budžeta izlietojumu, meklējot iekšējās rezerves, taču darbs varēja būt vēl sekmīgāks, jo organizācijas veiktā uzņēmēju aptauja parādīja, ka bizness uzskata, ka ietaupīt būtu iespējams 10 līdz 20% no kopējā finansējuma.

Tādējādi organizācija vēlas, lai uzsāktais darbs turpinātos un ministrijas meklētu iespējas ne tikai realizēt noteiktos mērķus jau esošā budžeta ietvaros, bet spētu samazināt tēriņus kopumā. «Lai arī tika atrasta samērā neliela summa (lai gan lielāka nekā pērn), pārskatot finanšu izlietojumu valsts sektorā, mēs atbalstām šo virzienu un uzskatām, ka iesāktais ir jāturpina, meklējot arvien jaunu izdevumu samazināšanu īpaši tajās nozarēs, kurās valsts iegulda visvairāk,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Akciju tirgus un globālā ekonomika sūta pretējus signālus, teic eksperts

Šis gads Rietumvalstu akcijām iesācies ļoti veiksmīgi, lai gan ne visi ir pārliecināti, ka tik strauja izaugsme šajos tirgos turpināsies. Pēdējo nedēļu laikā cenu kāpumu balstījušas cerības uz drīzāku ASV–Ķīnas tirdzniecības kara atrisinājumu un prognozes par jauniem stimuliem no centrālo banku un valdību puses. Finanšu tirgus eksperts gan uzsver, ka viss nebūt nav tik rožaini. «Šajā pašā laikā riska faktori, īpaši vājāki makroekonomiskie un uzņēmumu fundamentālie dati, turpināja pieaugt, lai gan tas joprojām tiek ignorēts no tirgus puses. Tā rezultātā, manuprāt, šobrīd var novērot divas realitātes, kas sniedz pretējus signālus. Pirmā tirgus realitāte, spriežot pēc cenu virzības un noskaņojuma, signalizē, ka ekonomikas pieauguma samazinājums ir īslaicīgs un drīz ir sagaidāms uzlabojums; otrā – ka ekonomikas realitāte, ja mēra pēc publicētajiem datiem, signalizē, ka situācija ir mazāk cerīga un draudi ekonomikas izaugsmei ir nopietni. Kamēr abas realitātes nav sinhronizējušās, ir pāragri runāt par noturīgu cenu pieauguma tendenci akciju tirgos. Bet visai drīz akciju cenām būtu jākrīt, lai atspoguļotu vājos datus, vai arī – ekonomikas indikatoriem jāuzlabojas, lai attaisnotu augstākas cenas,» spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš.

«Esmu konsultējis daudzas valdības, un Latvijā es redzu tiešām labu tehnoloģiju jaunuzņēmumu bāzi. Jautājums ir – kā to visu padarīt globālāku?» Tā pirms viesošanās Rīgā Digital Freedom Festival saka vairāku globālu riska kapitāla fondu un akseleratoru dibinātājs un investors Pols Breigels (Paul Bragiel)

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā esmu pāris reizes jau bijis, un man tur tiešām patīk, tāpēc es atsaucos ielūgumam uz festivālu, jo gribu atbalstīt jūsu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Man Latvijā ir viena investīcija ‒ jūsu AirDog, un es gribu Latvijā investēt vēl. Tāpēc es šo pasākumu un tā komandu atbalstu.

Kas motivēja jūsu investīciju AirDog?

Es ticu cilvēkiem, ne kam citam. Es Amerikā satiku AirDog komandu un sapratu, ka viņi ir lieliski. Tad jau iedziļinājos viņu tehnoloģijā, un tā nepārprotami ir ambicioza. Daudzi pasaulē mēģina kopēt Silīcija ielejā notiekošo; šie džeki gāja tam pa priekšu, un es gribēju būt šā stāsta daļa. Tā mēs ar brāli iesaistījāmies, ieguldījām un arī palīdzējām piesaistīt papildu finansējumu. Tie ir cilvēki ar vīziju.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Līdz plīvura krišanai noslēpumainajā ministrijā vēl nedaudz jāpaciešas, pārbaudījumi nāks viens pēc otra

Uldis Augulis, kuram dota otrā iespēja dziedēt gadiem ielaistās kaites transporta nozarē, pirmajās simts amatā pavadītajās dienās nav bijis tik spilgts kā viņa kolēģis veselības nozarē un arī radikālus lēmumus nav pieņēmis. Tomēr slimības dažviet turpina progresēt, un tādēļ ir ļoti svarīgi, kādu jomas atveseļošanas programmu ministrs piedāvā. Par spīti tam, ka U. Augulis nav uz mutes kritis, no preses un nozares pārstāvjiem nevairās, viņa ieceres reizēm grūti saprast. Jomas ekspertu ieskatā, valdības rīcības plānam transporta sfērā trūkst ambīciju un izmērāmu rezultātu. Savukārt ministra izteikumi par darāmajiem darbiem un problēmu risinājumiem nebeidz pārsteigt.

Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Tas, galvenokārt, saistāms ar nelielu pieaugumu vidējā dzīvokļa cenā, kā arī joprojām augstajām procentu likmēm jaunajiem hipotekārajiem kredītiem. Jūnijā ECB pirmo reizi kopš 2019. gada samazināja bāzes procentu likmes, un prognozējam, ka likmes šogad saruks vēl divas reizes. Algu kāpums ir bijis straujš, un mazliet mazākos tempos turpināsies. Attiecīgi gada otrajā pusē arī Rīgā gaidāma mājokļu pieejamības uzlabošanās.

2024. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 56 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz virs 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 83 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 41 m2).

Lielbritānija plāno no 2035.gada aizliegt pārdot benzīndzinēja un dīzeļdzinēja transportlīdzekļus, tostarp hibrīdauto, otrdien paziņojis premjerministrs Boriss Džonsons.

Premjers ar šādu paziņojumu nācis klajā pasākumā par godu novembrī Glāzgovā gaidāmajai ANO Klimata pārmaiņu konferencei COP26.

Ierosinājums apsteidz līdzšinējos plānus par pieciem gadiem un ietver hibrīdos transporta līdzekļus.

Lielbritānija ir solījusi līdz 2050.gadam panākt neitralitāti siltumnīcefekta gāzu emisijā, samazinot emisiju, stādot kokus un īstenojot virkni citu pasākumu.

"COP26 rīkošana ir svarīga iespēja Lielbritānijai un valstīm visā pasaulē, lai pastiprinātu cīņu pret klimata pārmaiņām," sacīja Džonsons.

Viņš norādīja, ka Lielbritānija, izklāstos savus plānus šogad, vēlas pamudināt citas valstis tai pievienoties un arī apņemties panākt neitralitāti siltumnīcefekta gāzu emisijā.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Līdz brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ir palicis mazāk nekā pusgads. Fakts, ka līdz šim nav panākta konkrēta vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti tiek salīdzināts ar tumšu mākoni, kas samilzt virs Eiropas iedzīvotājiem. Šobrīd aktuāls ir jautājums – kas notiks, ja pirms 29. marta nebūs panākta vienošanās?

Brexit būtiski ietekmēs daudzas jomas, taču, iespējams, viena no lielākajām neskaidrībām ir tieši gaisa satiksmē. Ja vienošanās netiks panākta, tad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ar slēgtām robežām. Lidmašīnas, kuras lidos no Lielbritānijas, nevarēs nosēsties ES lidostās, ja vien netiks noslēgti abpusēji līgumi – tiks pieņemts ES Komisijas lēmums vai izsniegtas pagaidu valsts atļaujas gaisa transportam.

Pastāv variants, ka lidojumi bez līguma pēc Brexit oficiālās iestāšanās notiks saskaņā ar ICAO (Starptautiskās Civilās Aviācijas Organizāciju) un tās gaisa telpas brīvību, kas paredz, ka lidmašīnām ir tiesības lidot pāri valstu robežām bez lidmašīnas nosēšanās. Saskaņā ar ICAO aviokompānija varētu veikt nosēšanos kādā no valstīm, lai, piemēram, uzpildītu degvielu bez pasažieru izkāpšanas vai iekāpšanas, kā arī ļautu no lidmašīnām izkāpt tikai tiem pasažieriem, kuri ir ieradušies dzimtajā valstī; vai veic iesēšanos lidmašīnā, lai nonāktu dzimtajā valstī. Diemžēl nav skaidrs vai šajā gadījumā var paļauties uz ICAO noteikto brīvību, tādēļ pastāv iespēja, ka lidojumi no Apvienotās Karalistes netiks veikti, kamēr netiks noslēgti līgumi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rigvir holdinga valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Rigvir holdinga nosaukums ir tāds pats kā uzņēmuma ražotajām zālēm, tātad tas nes tās pašas vērtības un uzdevumus, ko konkrētās zāles. Tās ir unikālas ar to, ka ir pasaulē pirmās reģistrētās dzīvu vīrusu saturošās zāles vēža ārstēšanai un joprojām vienīgās, kas satur naturālu vīrusu bez gēnu modifikācijas. Rigvir ir onkoloģijas nozares - vēža viroterapijas - pamatlicējs.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Transporta jomā šogad viss notiek. Ostās un dzelzceļā kravu vairāk, tāpat autopārvadājumos, lai gan tie īsāki, vilcienos un autobusos pasažieru vairāk vai vismaz to skaits nesamazinās, bet gaisa pārvadājumi vispār rullē.

Uz priekšu virzās vērienīgi projekti gan esošās (elektrifikācija), gan topošās (Rail Baltica) dzelzceļa infrastruktūras jomā. Jau pavisam drīz vajadzētu noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu iegādi, bet nākamgad tikt skaidrībā par to, kā no 2021. gada izskatīsies reģionālie pārvadājumi ar autobusiem. Ik pa brīdim atklāj kādu jaunu loģistikas centru, un arī pēdējā šī plānošanas perioda Eiropas fondu nauda tiek ieguldīta ceļos. Ja nebūtu korupcijas skandālu Rīgas satiksmes vai citos iepirkumos, tad teju vai nebūtu neviena darvas piliena transporta jomas medus mucā. Tieši tā šī nozare var izskatīties no malas, ja nav laika vai vēlmes notiekošajā iedziļināties.

Eiropas Centrālās bankas lēmums celt bāzes likmes, tā izbeidzot negatīvo likmju parādību Eiropā, maina kredītprocentus aizņēmumos, tādējādi tūkstošiem Latvijas kredītņēmēju palielināsies regulārie maksājumi. Jautājums ir – vai un cik ilgi tas turpināsies un kā tas ietekmēs uzņēmumu kreditēšanu, kuras gausums kritizēts arī zemo likmju laikos? Cik ļoti ECB ir gatava upurēt ekonomisko attīstību par labu inflācijas apkarošanai?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda neslēpj likmju celšanas nolūkus, proti, inflācija pieņemas spēkā, un cenu stabilizēšanai viens no monetārās politikas līdzekļiem ir likmju celšana. Aiz katra ECB soļa, tiesa, slēpjas arī zemūdens akmeņi, proti, kā tas ietekmēs dažādās ekonomikas Eiropas Savienībā. Brīdī, kad ECB lēmums skars vienkāršos pilsoņus un uzņēmumus dažādās ES valstīs, ir skaidrs, ka vienota visiem būs tikai naudas cena, pārējais atšķiras. Atšķiras patēriņš un atalgojums, kreditēšanas politika, pat inflācija dažādās valstīs ir krasi atšķirīga – Latvijā ap 20%, bet Vācijā ap 10%. Ir viena monetārā politika, bet fiskālās politikas katrā valstī atšķiras.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.