Šā gada augusta otrā pusē bakteriālā iedega konstatēta Grobiņas novada Medzes pagastā un Stopiņu novada Rumbulas apkaimē, kā arī Olainē, netālu no dzelzceļa stacijas, informē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).
Stopiņu un Grobiņas novadā bakteriālā iedega konstatēta paraugos, kas noņemti no piemājas dārzos augošām ābelēm. Medzes pagastā paraugs noņemts no vienas ābeles, savukārt Stopiņu novadā – no divām ābelēm. Olainē bakteriālā iedega konstatēta pie dzelzceļa esošā vilkābeļu apstādījumā.
Kopumā VAAD inspektori šogad veikuši 1177 pārbaudes, no augiem noņemt 1044 paraugi. Šobrīd laboratoriskas analīzes veiktas 981 paraugam, no tiem 11 paraugos konstatēta bīstamā baktērija Erwinia amylovora.
Bakteriālās iedegas ir konstatētas arī četros pagājušā gada perēkļos – Slampē, Ozolniekos, Vilces pagastā un Elejas pagastā. Līdz ar to VAAD veiks pastiprinātas pārbaudes 500 m rādiusā ap perēkļiem (inficētiem augiem), lai apzinātu, vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.
Vienlaikus, pieņemti lēmumi par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas nozīmē inficēto koku iznīcināšanu, savukārt teritorijā trīs kilometru rādiusā ap perēkli noteikta buferzona ar īpašiem nosacījumiem. Buferzonā bakteriālās iedegas saimniekaugu - bumbieru, ābeļu, pīlādžu, vilkābeļu, krūmcidoniju, korinšu un klinteņu - ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus.
Ņemot vērā to, ka naktis ir kļuvušas aukstākas, un bakteriālās iedegas izraisītāja baktērija Erwinia amylovora sāk gatavoties ziemas miera periodam, kas būtiski ietekmē iespēju to konstatēt paraugā, trīs kilometru buferzonā pārbaudes tiks veiktas nākamajā gadā.
Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija Erwinia amylovora. Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šī baktērija strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga.
Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles, cidonijas, eriobotrijas, fotīnijas, mespilus, ugunsērkšķus un klintenes. Tā nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem.
Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007.gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionos. 2011.gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012.gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta. Savukārt 2013.gadā slimība uzliesmoja astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā.
