Tikmēr 31% aptaujāto atzīmē, ka iedzīvotāji var vismaz daļēji ietekmēt lēmumus. Tiesa, tikai 3% aptaujāto uzskata, ka lēmumus, kas tiek pieņemti valdībā, iedzīvotāji var pilnībā ietekmēt. «Tā ir ļoti nopietna problēma, jo liecina par pilsoņu bezspēcības sajūtu attiecībā uz politiķu pieņemtajiem lēmumiem,» komentē sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks.

Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka valdības ministri pārlieku daudz laika velta politiskām intrigām – šādu atbildi sniedz 50% respondentu. Turklāt, pēc respondentu domām, valdībai pašai nav skaidrības par tās darba mērķiem un plāniem valsts attīstībai (48%). Salīdzinoši bieži kā neapmierinātības iemesls arī norādīts, ka valdība slikti komunicē ar sabiedrību un neprasmīgi skaidro savus lēmumus (41%).

Valdības darba vērtējums tradicionāli, neatkarīgi no valdības sastāva, politiskās un ekonomiskās situācijas valstī un citiem faktoriem, Latvijā tiek vērtēts samērā skeptiski, norāda pētījuma veicēji.

Raksti par tēmu

Kā visefektīvāko politiķu pieņemto lēmumu ietekmēšanas instrumentu aptaujātie atzīmējuši dalību vēlēšanās (48%). Salīdzinoši bieži arī atzīmēts, ka politiķu pieņemtos lēmumus var ietekmēt, piketējot un rīkojot demonstrācijas (31%), kā arī izmantojot masu mediju starpniecību (24%). Nedaudz retāk norādīts, ka efektīvs ietekmes instruments ir dalība sabiedrisko organizāciju darbā (17%).

Jautāti par to, kas valsts pārvaldei būtu jādara, lai palielinātu iedzīvotāju uzticību tās institūcijām, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši, ka nepieciešams paaugstināt algas un pensijas (44%). Salīdzinoši bieži arī norādīts, ka jāmazina korupcija (40%) un birokrātiskie šķēršļi visās jomās (38%), kā arī jānodrošina kontrole pār to, vai politiķi pilda dotos solījumus (35%). Savukārt 6% aptaujāto netic, ka kaut kas varētu likt viņiem uzticēties valsts institūcijām.

«Aptaujāto atbildēs par to, kas varētu palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, var labi redzēt latviešiem raksturīgo mīlestību pret konkrēto un praktisko. Pirmajā vietā ir algu un pensiju paaugstināšana,» komentējot aptaujas rezultātus, norāda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš arī piemetina, ka lielāko daļu algu valsts nekādi nenosaka, jo vairums ekonomiski aktīvo iedzīvotāju strādā privātajā sektorā.