No 1. marta līdz 1. jūnijam ienākumu deklarācija jāiesniedz visiem tiem, kas 2019. gadā saņēma ienākumus, no kuriem ienākuma nodoklis nav ieturēts to izmaksas vietā, vai ienākumus no ārzemēm. Kas jāzina nodokļu maksātājam?
Pirmais. Jums, nodokļu maksātāj, ir jāatceras viss – visi pagājušā gada ienākumi. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Jums šeit pēc šīs valsts noteikumiem jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas saņemti jebkurā pasaules malā, lai gan ārzemēs šie ienākumi jau varēja būt aplikti ar nodokļiem. Jūsu nodokļu rezidenci nenosaka Jūsu pase, bet gan Jūsu pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta Latvijā. Pie tam Jums jāmaksā nodokļi no jebkuriem ienākumiem, izņemot ierobežotu skaitu likumā norādītiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādi ir, piemēram, ienākumi no personīgās mantas pārdošanas un dāvanas no tuviem radiniekiem. Tomēr arī ar nodokli neapliekamos ienākumus nedrīkst aizmirst norādīt deklarācijā, ja to summa pārsniedz 10 000 EUR. Tālāk, lai cik negaidīti tas būtu, ar ienākuma nodokli tiek aplikti ne tikai saņemtie skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi, bet arī saņemtie labumi un pakalpojumi. Piemēram, mājokļa nodrošināšana. Un dažos gadījumos šādu labumu saņemšana var tapt zināma VID.
Otrais. Vēlams atcerēties pašam. Lai taupītu laiku un lieki neuztrauktos, lai saglabātu reputāciju un izvairītos no maz kuram patīkamiem kontaktiem ar nodokļu administrāciju ar mērķi sevi attaisnot.
Trešais. Ja tomēr esat kaut ko piemirsis, liela iespējamība, ka VID Jums par to diezgan ātri atgādinās.
Vidējam nodokļu maksātājam grūti pat iedomāties, cik daudz informācijas par katru no mums no dažādiem banku un nebanku avotiem aizplūst uz VID, lai tā tiktu analizēta.
Nerunājot par tiem mūsu aktīviem, kas tiek uzskaitīti publiskos reģistros. Globālā automātiskās informācijas apmaiņas standarta ietvaros nodokļu administrācija no ārzemēm saņem informāciju par kontu atlikumiem un investīciju ienākumiem – par Jūsu privātajiem un atsevišķos gadījumus arī par Jums piederošo kompāniju kontiem. Saskaņā ar Kontu reģistra likumu, VID saņem ziņas par visiem Latvijā atvērtajiem personīgajiem un korporatīvajiem kontiem, to patiesā labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” – Latvijā atvērto personīgo kontu gada apgrozījumu un atlikumus, ja tie pārsniedz 15 000 EUR. Spriežot pēc VID aktivitātes pagājušajā gadā, kad tas pirmo reizi saņēma šo informāciju, kontu apgrozījumi bija īpaši svarīgi. Visas šīs ziņas nodod ne tikai bankas, bet arī citas iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus. Pie tam kredītu un līzingu kompānijas nodod informāciju par kredītu un līzingu maksājumiem, kas pārsniedz 360 EUR mēnesī.
Finanšu iestādes nav vienīgās, kas ir VID informācijas avots. Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” visiem uzņēmumiem Latvijā ir pienākums ziņot par skaidras naudas darījumiem, kas pārsniedz 1500 EUR, t.sk. par fizisku personu privātajiem skaidras naudas pirkumiem, kas pārsniedz 3000 EUR.
Vēl jāatzīmē, ka VID saņem informāciju par tā saucamajiem “aizdomīgiem” darījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē. Šādi ir t.sk. liela apmēra skaidras naudas darījumi, darījumi ar nekustamo īpašumu un citiem aktīviem ne par tirgus cenu, darījumi, kuros ir kādas iespējamas nodokļu nemaksāšanas pazīmes. Pienākums nodot ziņas par aizdomīgiem darījumiem VID ir ne tikai bankām, bet arī grāmatvežu kompānijām, revidentiem, notāriem, juristiem, ka arī valūtas, nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, vērtslietu starpniekiem un tirgotājiem un daudziem citiem likuma subjektiem. Un, ja bankas par aizdomīgiem darījumiem ziņo jau sen un regulāri, nebanku sektors šīs ziņas faktiski sāka sniegt gadu atpakaļ, lai izvairītos no pret sevi vērstām sankcijām. 2019. gadā VID tikai ārpakalpojuma grāmatvežiem vien veica vairāk nekā 1000 likuma prasību izpildes pārbaužu un uzlika 234 sodus.
Saistībā ar skaidras naudas darījumiem nebūs lieki atgādināt, ka fiziskām personām jau trīs gadus ir aizliegti skaidras naudas darījumi, kas pārsniedz 7200 EUR. Kopš 2019. gada maija aizliegta nekustamā īpašuma atsavināšana, izmantojot skaidru naudu. Sods par šo aizliegumu pārkāpšanu - 15% no darījuma summas.
Un tie vēl nav visi kontroles pasākumi. Viena no pēdējām iniciatīvām - janvāra likumprojekts, kas paredz automātisku ziņošanu VID par banku seifiem. Likumprojekts jau pieņemts pirmajā lasījumā.
Bet tas, ko VID nesaņem automātiski, bet gan pēc pieprasījuma par konkrētu nodokļu maksātāju, var tikt trāpīgi apzīmēts ar vārdu “viss”.
Tāpēc, godājamie nodokļu rezidences biedri, kolīdz VID mūs aicina, kļūstam disciplinēti, atceramies, deklarējam un apliekam ar nodokli. Pretējā gadījumā ļoti ticamas sekas ir pārbaude, nesamaksāto nodokļu uzrēķins, sods līdz 30% un nokavējuma nauda 18% gadā.
Bet ar to šis stāsts šodien, iespējams, nemaz nebeigsies. Mūsu valstī ne tik sen par ienaidnieku numur viens ir kļuvusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu ir jau iepazinies katrs valsts aktīvais iedzīvotājs. Terorisma mūsu valstī nav, bet izvairīšanās no nodokļu maksāšanas - mēdz gadīties.
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā ir kriminālnoziegums, kaut gan līdz šim krimināllietas par nodokļu nemaksāšanu tika ierosinātas ļoti reti, parasti lietas tiek atrisinātas administratīvā kārtībā. Savukārt, līdzekļu, par kuriem nav nomaksāti nodokļi, laišana apgrozībā – legalizācija – ir neatkarīgs un jau otrs krimināllnoziegums, pat nopietnāks. Un kaut gan reāli notiesāto skaits par līdzekļu legalizāciju pēdējo divu gadu laikā ir desmit reižu mazāks nekā ierosināto krimināllietu un īpašumu arestu skaits, jādomā - situācija mainīsies. Īpaši ņemot vērā likumdevēja triecienu pret nevainības prezumpciju novembrī. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Pagaidām pieļautās nodokļu optimizācijas ēra tiek pasludināta par noslēgtu.
