Pēdējo trīs gadu laikā bieži esam atradušies nezināmā priekšā – Covid-19 pandēmija un tās radītās sekas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, energoresursu pieejamība un izmaksas, kā arī straujais inflācijas pieaugums. Tas radījis situāciju, kad izdarīt nākotnes prognozes ir sarežģīti, taču ne neiespējami. Nenoteiktības sajūta iesēdusies ne vien privātpersonu, bet arī juridisko personu prātos, radot sava veida ekonomisko stagnēšanu.
Latvijas ārējās tirdzniecības bilance rāda, ka 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušies gan importa, gan eksporta apjomi. Rādītāji ir ļoti tuvu pērnā gada rezultātiem, taču jāņem vērā fakts, ka pagājušā gada sākumā – janvārī, februārī, vēl nebija sācies Krievijas iebrukums Ukrainā. Tādēļ šķiet, ka attīstība ir iestagnējusi, lai neteiktu vairāk. Te gan svarīgi piezīmēt, ka sākusi strādāt daļa sankciju, kas atstāj būtisku ietekmi uz eksportu un importu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas šogad martā, salīdzinot ar februāri, Latvijā pieaugušas par 0,7%, bet gada griezumā – marts pret 2022. gada martu – palielinājušās par 17,3%. Inflācija ar visu EURIBOR likmju pieaugumu nebremzējas tik strauji, kā cerēja Eiropas Centrālas banka, kas, savukārt, liecina par to, ka tirgū joprojām ir nauda, taču tā tiek tērēta patēriņā. Jau pavisam drīz, 4. maijā, Eiropas Centrālā banka nāks klajā ar jaunāko paziņojumu par EURIBOR likmju izmaiņām. Prognozēju, ka kārtējais likmju kāpums būs 0,25%-0,5% robežās.
Uzņēmumu vidū manāma zināma piesardzība, jo tirgū ir samazinājies patēriņš kā tāds – īpaši privātajā sektorā, kam savukārt ir tieša ietekme uz uzņēmējdarbības sektoru. Tādēļ uzņēmumi izvairās no pārsteidzīgu un pārdrošu lēmumu pieņemšanas. Tomēr ekonomika un privātā iniciatīva neapstājas nekad, pasaules ģeopolitiskie un ekonomiskie procesi un to ietekme liek uzņēmumiem mainīt ierastos ceļus un piesaistīt papildu finanšu līdzekļus. Aizvien biežāk nepieciešamos risinājumus uzņēmēji atrod tieši pie alternatīvajiem finansētājiem.
Vai alternatīvo finansētāju iespēju laiks?
Pateicoties banku sektora neesošajai vēlmei kreditēt uzņēmumus, alternatīvajiem finansētājiem ir pavērušās plašākas darbības iespējas. Protams, arī iepriekš minētais EURIBOR likmju pieaugums atstājis ietekmi uz tirgu kopumā. Taču, raugoties uz to, kā nozarei veicies šī gada pirmajā ceturksnī, varam secināt, ka šis periods ir bijis darbīgs un gana veiksmīgs. Arvien biežāk interesi par alternatīvo finansētāju pakalpojumiem izrāda uzņēmumi, kas vīlušies banku piedāvājumos. Šķiet, ka kreditēšanas jautājumos banku “kapitālais remonts” patiesībā tās ir “uzlicis uz pauzes”, un šajā procesā kaut kas ir apstājies un iestrēdzis.
Šī banku neelastīgā politika kreditēšanas jautājumos, ierobežojot darījumus, pieprasot detalizētāku informāciju un pat slēdzot kontus, protams, izdara pakalpojumu alternatīvajiem finansētājiem, radot iespēju uzrunāt tos klientus, kas iepriekš pie mums nebūtu vērsušies. Uzņēmumiem ir izvēles iespēja un, protams, alternatīvie finansētāji spēj daudz ātrāk apstrādāt pieprasījumus un pieņemt lēmumus. Tostarp alternatīvie finansētāji ir daudz drosmīgāki lēmumu pieņemšanā, tai skaitā gatavi uzņemties lielāku risku. Svarīgi atzīmēt, ka alternatīvie finansētāji ievēro tās pašas prasības kā bankas gan saistībā ar sankcijām, gan klientu izpēti, gan naudas izcelsmi, taču pati darbības politika ir agresīvāka un drosmīgāka. Tādēļ šis laiks alternatīvās finansēšanas sektoram ir un būs lielo iespēju laiks, lai ne tikai nostiprinātu savu piedāvājumu, bet arī iegūtu jaunus klientus un paplašinātu darbību.
Ko varam sagaidīt turpmāk?
Lai arī no stagnācijas var iziet ar aktīvu, uz attīstību vērstu darbību, pašlaik tomēr ir svarīgi izvairīties no pārsteidzīgu un pārdrošu lēmumu pieņemšanas. Drīzumā beigsies apkures sezona, enerģijas cenas jau stabilizējas un sagaidāms, ka tās vēl kritīsies. Tomēr inflācija joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī. Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka līdz vasarai gada inflācija Latvijā samazināsies, sasniedzot 10%, ko noteiks iepriekš minētā energoresursu cenu stabilizēšanās un pērnā gada augstā bāze, taču jau šā gada nogalē inflācija sasniegs ierasto 3%-4% līmeni. Pašlaik gan, raugoties uz esošo situāciju un līdzšinējo ekonomikas izaugsmes tempu, šīs prognozes vairāk izklausās pēc fantāzijas, jo nav neviena iemesla, lai inflācijas samazināšanās notiktu tik strauji, kā to paredz Finanšu ministrija.
Ilgstošā inflācija un ģeopolitiskie notikumi pasaulē būs tie faktori, kas ietekmēs ne vien juridisko personu, bet arī privātpersonu sektoru, diktējot lietu kārtību un virzot ekonomisko izaugsmi noteiktos virzienos. Tādēļ ir svarīgi saglabāt veselo saprātu, sekot līdzi finanšu plūsmai un laikus reaģēt uz nepieciešamību pēc finansiālas palīdzības, lai izvairītos no biznesa darbības apturēšanas vai nevēlamiem pārtraukumiem.
