Svarīgi, lai partnerība starp augstskolām un biznesa vidi nedzīvotu realitātei svešu lozungu pasaulē, bet veidotu auglīgu vidi izaugsmei un labklājībai.
Šāds mērķis Banku augstskolas gadījumā ir ierakstīts tās ģenētiskajā kodā. Tomēr mana vadības un akadēmiskā pieredze liecina, ka Latvijā augstskolu un dažādu industriju partnerības jomā pašsaprotami un pats no sevis nekas nenotiek. Savukārt nosacītie veiksmes stāsti vēl neveido kritisko masu tādai sakarību sistēmas uztverei, kas uzturētu stabilu priekšstatu par augstskolu spēju radīt īstajā laikā un vietā vērtīgas zināšanas. Tāpēc, manuprāt, būtiski ir dalīties veiksmīgā partnerības pieredzē. Nozīmīgākais – lai tā veidotu pārmaiņas abu pušu (akadēmiskās un biznesa) uztverē, piemēram, mazinātu akadēmiskās jomas pārstāvju tieksmi pamācīt vai biznesa jomā iesakņojušos pieņēmumu par akadēmisko partneru nespēju elastīgi pielāgoties nozares prasībām.
Studentu prakšu partnerība
Banku augstskolai ir ilgstoši iedibināta studentu prakšu partnerība, kas ne tikai rada iespēju lielākajai studentu daļai veiksmīgi atrast prakses vietas, bet tiem, kuri izvēlas studiju laikā strādāt, arī labas darba vietas. Taču ievērības cienīgas ir arī citas sadarbības normas ar ne mazāku ilgtermiņa ietekmes potenciālu partnerības kontekstā. Banku augstskolas gadījumā kā tādu var minēt studentu lietišķo pētījumu aktivitāti par partneru ierosinātām tēmām un problēmām. Šādā formātā augstskola ir sadarbojusies ar bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, lieliem uzņēmumiem, valsts pārvaldes institūcijām, kā arī ar profesionālajām nevalstiskajām organizācijām.
Pētījumu tēma farmācijā
Iepriekšējā akadēmiskajā gadā kā studentu pētījumu veiksmes stāstu var izcelt pētījumus, kas saistīti ar zāļu paralēlā importa ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem par kompensējamiem medikamentiem. Pētījumu uzdevums bija novērtēt, vai zāļu paralēlais imports kā farmācijas vairumtirgotāju uzturēta aktivitāte (izmantojot Eiropas Savienības radītās tirdzniecības brīvības), radot cenu samazināšanas spiedienu uz zāļu ražotājiem cenu noteikšanā Latvijas tirgum, rada vērā ņemamus sociālos ieguvumus valsts budžeta izdevumu samazināšanai, vienlaikus ļaujot ietaupīt individuālajam pacientam.
Pētījumus atviegloja Latvijas datu pieejamība par ilgāku laika periodu, radot iespēju likt lietā finanšu bakalaura programmas studijās apgūto plašo statistiskās analīzes metožu spektru. Tikpat svarīgi, kā palielināt kompensējamo zāļu apjomu, palielinot tām atvēlēto finansējumu, ir radīt mehānismus (vai ļaut veidoties pašregulējošiem mehānismiem), kas ierobežotu cenu celšanos vai paātrinātu to samazināšanos. Fragmentēts tirgus ir labvēlīga augsne, lai zāļu ražotāji vai ekskluzīvie to izplatītāji varētu iegūt lielāku varu cenu veidošanā, nekā tā ir pircēju pusē. Kāda tad šajā situācijā ir studentu veikto pētījumu vērtība? Pieredzējušu docētāju vadībā ir veikts neatkarīgs augstas kvalitātes pētījums. Izmantojot statistiskās analīzes metodes, studentu pētnieku grupas ne vien veica tiešo un netiešo valsts budžeta un pacientu ieguvumu aplēsi, bet arī novērtēja zāļu paralēlā importa ietekmes būtiskumu uz medikamentu cenu izmaiņām.
Akadēmiskā interese
Detalizētos studentu aprēķinos un konservatīvos pieņēmumos balstītā aplēse norāda, ka paralēlā importa tiešās un netiešās ietekmes tīrā vērtība ir vairāk nekā četri miljoni eiro astoņu gadu laikā (no 2012. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim). Vienlaikus pētījumi parāda, ka paralēlais imports nav vienīgais cenu samazinājuma ietekmētājs. Jāņem vērā, piemēram, ka patentētajiem medikamentiem ir noteikts patenta periods, kuram izbeidzoties, tirgū parādās aizstājēji medikamenti – parasti par ievērojami lētāku cenu. Ir samērā loģiski pieņemt, ka, tuvojoties patenta perioda beigām, ražotājs ir ieinteresēts saglabāt pozīcijas tirgū arī pēc šī termiņa beigām un jau laicīgi pakāpeniski samazina medikamenta cenas. Turklāt inovācijas farmācijas industrijā ir priekšnoteikums tam, ka šāds samazinājums nerada reālu īstermiņa ietekmi uz farmācijas uzņēmumu rentabilitāti.
Resursu nepieciešamība
Medikamentu cenu samazinājuma mehānismi, līdzīgi kā jebkuri citi aspekti, kuri saistīti ar veselības budžeta palielināšanu un tā izlietošanas efektivitāti, ir komplicēti un uz tiem attiecināmie politikas veidošanas jautājumi nav risināmi bez pētniecības bāzes. Banku augstskola kā zinātniskā institūcija ir gatava sniegt savu ieguldījumu ar finanšu mehānismiem saistīto aspektu padziļinātā analīzē. Tomēr arī kvalitatīvai pētniecībai, ne mazākā mērā kā veselības vai izglītības jomā, ir nepieciešama noteikta resursu bāze, arī finansiālā. Partnerība ar nozari (arī ar publisko sektoru), ja tās ietvars plašāks par merkantilām interesēm, ir šādas resursu bāzes ilgtspējas priekšnosacījums. Banku augstskolas un Latvijas Zāļu paralēlā importa asociācijas partnerība veidojas tieši šādā gultnē.
