Raugoties uz notiekošo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, saistībā ar grozījumu priekšlikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), rodas sajūta, ka Ekonomikas ministrija ir zaudējusi jebkādu kontroli un interesi par savas nozares uzraudzību.
Šobrīd par nebanku kreditēšanas ierobežošanu runā visi - mediji, pie varas esošie, no varas gāztie, nākamie varas turētāji, institūciju vadītāji un ierindas darbinieki, baņķieri, profesori, mūziķi un cilvēki, kuriem nebanku kredīti nekad nav bijuši vajadzīgi un kuri tos nekad nav ņēmuši. Turklāt visi vēlas nebanku kredītus aizliegt. Tomēr ir kāds dalībnieks, kurš nerunā vispār, un tas ir Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kura pārraudzībā ir nebanku kreditēšanas nozare.
Skaidrs, ka šī ažiotāža ap nebanku kreditēšanu ir radīta nevis domājot par patērētājiem, bet gan par priekšvēlēšanu laiku un Saeimas vēlēšanām. Ņemot vērā, ka Latvijas politiskajā telpā šobrīd ir saradies vēl nebijis skaits sīkpartiju, turklāt iepriekšējās varas partijas zaudē savus reitingus, daudzām partijām un to vadošajiem politiķiem nebanku nozares celšana dienas gaismā ir pēdējais cerību salmiņš 7. oktobra rītā pamosties ar pārvarētu 5% barjeru. Līdz ar to - jo skaļāk un neprātīgāk tiek bļauts, jo lielāku vēlētāju uzmanību var iegūt. Un tieši šī paradigma ir novērojama, piemēram, LRA iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem PTAL.
Vienlaikus Finanšu ministrija (FM) ir atzinusi, ka viņi ar savu darbu par diviem jau pieņemtajiem priekšlikumiem ir apmierināti un pārējos populāros lēmumus var pieņemt citi. Zemtekstā, ļaujot politiķiem darīt visu, kas vien ienāk prātā priekšvēlēšanu gaisotnē.
Divu finanšu nozares lielāko un ietekmīgāko spēlētāju vienaldzība ir radījusi pateicīgu augsni, lai uz skatuves pirmās lomas iegūtu trešo lomu atveidotāji un tas ir pamats satraukumam, jo šī politiķu izrāde sāk kļūt par politisko cirku. Jau neskaitāmas reizes nebanku kredītdevēji un eksperti ir norādījuši, ka šobrīd apspriesto priekšlikumu pieņemšana faktiski iznīcinās patēriņa kreditēšanu Latvijā. Šie priekšlikumi radīs pilnīgi pretēju efektu - kredīti kļūs lielāki, tos varēs saņemt tikai uz garākiem termiņiem, tie būs dārgāki, nebanku sektors praktiski beigs pastāvēt un ievērojami palielināsies nelegālo kredītdevēju īpatsvars. Jo nepieciešamība pēc naudas nekur nepazudīs. Vai Latvija jau atkal vēlas sasteigti pieņemt lēmumus, lai pēc kāda laika atjēgtos, ka tos nekavējoties vajag atsaukt? Vai Ekonomikas ministrijai jau nav bijusi pieredze šādos gadījumos?
Vai EM šodien, dienu pirms Tautsaimniecības komisijas sēdes, ir spējīga atbildēt, kas EM un PTAC ieskatā ir galvenās risināmās problēmas un ar kādiem instrumentiem tās var risināt? Un vai šīs problēmas saskan ar to, kas tiek lemts Tautsaimniecības komisijas sēdēs?
Rīt, 18. septembrī, notiks Tautsaimniecības komisijas sēde, kurā tiks skatīti 11 deputātu iesūtītie priekšlikumi, trīs saņemtās vēstules un viens Saeimas juridiskā biroja atzinums. Būtībā jau rīt lielā mērā var izšķirties vai Latvijas iedzīvotāji nākotnē spēs saņemt īstermiņa aizdevumus un paši brīvi, kā demokrātijā ir pieņemts, izvēlēties tos finanšu produktus, kurus viņi vēlas, nevis tos, kurus uzspiež valsts. Vai šis nav pēdējais brīdis, kad savu stingru, racionālu un skaidru nostāju paust Ekonomikas ministram?
