Vecākiem ir daudz dažādu cerību un gaidu saistībā ar saviem bērniem. Un pat tad, ja ir skaidri zināms, ka bērni reti izvēlas to ceļu, ko vecāki ir iecerējuši, vecāki mēģina tik un tā. Pērn veiktais Swedbank pētījums parāda, ka liela daļa (35%) no aptaujātajiem vecākiem vēlas savus bērnus nākotnē redzēt kā uzņēmējus. Bet kā bērnu audzināt par uzņēmēju vai uzņēmuma vadītāju? Atbilde var būt atrodama, saprotot, ar ko īsti uzņēmēji atšķiras.Pēc ekspertu teiktā – tas, kas atšķir uzņēmēju no darbinieka, ir domāšanas veids. Darbinieks, plānojot savu dzīvi, redz iespējamās profesijas un amatus veiksmīgās organizācijās. Uzņēmējs ģenerē idejas, redz iespējas uzlabot savu un citu cilvēku dzīvi, piedāvājot produktu vai pakalpojumu. Uzņēmēja domāšana un rīcība tiek saistīta ar tādiem jēdzieniem kā radošums, risks, inovācija, sistēmiskā domāšana, uzdrīkstēšanās, elastīgums, atvērtība jaunajam, stratēģija, problēmrisināšanas spējas, prasme vadīt un iedvesmot. Kopā tas rada visai krāšņu konstrukciju.Veiksmīgi uzņēmēji apvieno sevī gan pasīvo – analītisko, gan aktīvo – uz darbību vērsto domāšanas stilu, un šī kombinācija ļauj nepazaudēt zināšanas dziļākā teorijā, bet pielietot praksē, skaidro viena no DB iztaujātajām uzņēmējām Elīza Ceske-Feldmane, kura jau kopš bērnības ir aizrāvusies ar apģērbu dizainu un šobrīd ne tikai veiksmīgi realizējusi sevi kā modes māksliniece, bet arī ir dibinājusi un vada Latvijas dizaineru modes preču veikalus Paviljons. Savukārt Accenture Latvia direktors Maksims Jegorovs uzskata, ka uzņēmēja domāšanas būtība ir prasme redzēt iespējas, tāpēc šāda dzīves ceļa gājējam ir jābūt apveltītam ar labi attīstītu radošo un kritisko domāšanu, spēju plānot, iztēloties u.tml.Vispārzināms ir fakts, ka bērni viegli pārņem vecāku uzvedību un ļoti ietekmējas no autoritātēm. Tas attiecas arī uz domāšanas veidu un lēmumu pieņemšanas tradīcijām, ar kurām tie sastopas visbiežāk. No tā arī izriet, ka vislielākais iespaids uz jaunā uzņēmēja audzināšanu būs viņa vecākiem, precīzāk izsakoties – tam, kā vecāki domā, kā pieņem lēmumus un ar kādu attieksmi izturas pret savu dzīvi un apkārt notiekošo. Ja vēlaties, lai bērns vairāk un ātrāk izprastu vecāku rīcības motīvus un domu gājienu, tad ļoti svarīgi ir skaidrojumi. No šiem modeļiem bērns izveidos un uz tiem balstīs savu izpratni par to, kas šķiet pašsaprotami un normāli. «Vajag stāstīt, kā darbojas sabiedrība. Saule vienmēr no rīta aust vienā pusē, bet fakts, ka mēs visu pērkam fiziskos veikalos, ir mūsu pašu radīts. Šo priekšstatu mainot, rodas interneta veikals, ar kura palīdzību pārtiku var piegādāt uz mājām,» piemēru sniedz Maksims Jegorovs. Šāda uztvere prasa spēju apzināties savu domāšanas veidu un pietiekami lielu elastīgumu, lai mainītu savus priekšstatus par it kā pašsaprotamu lietu pastāvēšanu.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
