Lielākais gandarījums darbā ir redzēt kādu no kolektīva pumpuriņiem uzplaukstam skaistā ziedā, tā saka Daiga Ērgle, nacionālās lidsabiedrības airBaltic vecākā viceprezidente personālvadības jautājumos un Rīgas Biznesa skolas personālvadības pasniedzēja MBA programmas studentiem.«Es esmu laimīgs cilvēks, jo esmu atradusi profesiju, kur man nav jāstrādā nemaz, jo tas ir mans hobijs – cilvēki ir mans vaļasprieks. Esmu pārliecināta, ka cilvēkiem nav cita svarīgāka uzdevuma dzīvē kā būt 100% laimīgiem. Katram pašam ir svarīgi pacensties saprast, kas dara laimīgu, jo tā ir cilvēka misija. Neviens cits par to nav atbildīgs – ne darba devējs, ne skola, ne vecmāmiņa. Tikai es pats. Pašam ir jāuzņemas atbildība par to, lai es būtu laimīgs cilvēks,» viņa uzskata. 
Personālvadībā ir dažādas metodes, standarti, priekšraksti. Lai veiksmīgi strādātu šajā profesijā, svarīgākais ir personības briedums, kā arī vispārējā inteliģence, izpratne par biznesa procesiem, interese par cilvēkiem, uzskata speciāliste. «Varam daudz ko iemācīties, bet, lai šīs zināšanas izmantotu, ir personīgi jāsaprot, kas kurā situācijā ir piemērotākais,» skaidro D. Ērgle. Studentiem viņa vienmēr saka, ka personālvadībā nekas nav tikai melns vai balts. «Viņi zina, ka mans mīļākais teiciens ir «it depends» – tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Ir milzumdaudz aspektu, uz kuriem balstoties pieņemam lēmumu, kas šķiet pareizākais. Personības faktors personālvadībā ir ļoti svarīgs,» teic D. Ērgle.Runājot par jaunajiem personālvadības speciālistiem, D. Ērgle norāda, ka viņiem ir daudz vairāk zināšanu, nekā bijušas viņai, sākot strādāt šajā jomā. «Šobrīd ir daudz plašāka pieeja zināšanām, arī Latvijā ir izveidojusies izpratne par to, kas ir personālvadība, tās funkcijas; ir bezgala daudz informācijas. Zināšanas ir iespējams apgūt, taču lielākoties jaunajiem speciālistiem nav atbilstošas prakses,» viņa norāda. Tas saistīts ar to, ka vēl arvien Latvijā ir visai maz uzņēmumu, kur vadītāji saprot personālvadības funkciju būtību, nozīmi un dod iespēju saviem personālvadības speciālistiem atbilstoši strādāt. Labāka situācija esot starptautisku organizāciju pārstāvniecībās, lielās vietējās kompānijās un dažos vidēja izmēra Latvijas uzņēmumos, bet daudzos uzņēmumos personālvadība aprobežojas ar personālatlasi, lietvedību, juridiskajiem aspektiem un Ziemassvētku balles un sporta svētku organizēšanu.Personālvadībā D. Ērgle strādā jau 18 gadus. «Pirmā saskarsme ar personālvadību bija 1996. gadā, strādājot kompānijā Colgate-Palmolive par administratīvo asistenti. Latvijā pārstāvniecība tika veidota no nulles. Colgate-Palmolive ir liela korporācija ar savām procedūrām, politiku, tradīcijām un standartiem personālvadībā, ko man nācās ieviest, jo biju direktora palīdze un, kamēr uzņēmums bija mazs, nebija atsevišķas personālvadības funkcijas. Bija iespēja aizbraukt uz Polijas reģionālo biroju satikties ar personālvadības cilvēkiem, paskatīties, kā tiek plānota personāla attīstība, novērtēšana, mērķu izvirzīšana,» viņa stāsta.D. Ērgle sāka studēt Rīgas Biznesa skolas MBA programmā. «Lai varētu pilnvērtīgi vadīt personāla procesus uzņēmumā, ir labi jāsaprot, kāda ir biznesa būtība un kā strādā dažādas uzņēmuma funkcijas,» viņa saka. Visbiežāk par personāla speciālistiem cilvēki Latvijā ir izauguši no juristiem vai psihologiem. Biznesa izglītība nav tik populāra, bet D. Ērgle uzskata, ka tā ir atbilstošākā.Cik plašs prasmju un zināšanu kokteilis savā amatā jāapvieno? «Man nav jāmēģina zināt detaļās visas lietas un funkcijas. Man ir kolēģes, kas ir gudrākas juridiskajos jautājumos, lietvedībā, personālvadības IT sistēmās. Dabiskāk es jūtos kā diriģente,» saka D. Ērgle.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.