Sarunā ar DB viņa sacīja, ka ir nepieciešama izskaidrošana, un tas ir katras valsts valdības uzdevums. «Pirmām kārtām jāsaka, ka mums nav eiro krīzes, un šai ziņā ar neprecizitāti nereti grēko mediji, apgalvojot, ka tā ir. Nē, mums ir parādu krīze. Daudzām valstīm būtu bijis jātiek ar to galā pašām, tomēr ir tā, kā ir. Eiro valstis ir skaidri pateikušas savu nostāju, ka šo problēmu mēs tagad risināsim kopā,» sacīja vēstniece.
Vēstniece norādīja, ka Vācija ir jau sapratusi, ka ar eiro tai klājas daudz labāk nekā ar Vācijas marku. A. Viktorīna atzina, ka, runājot ar cilvēkiem par eiro un skeptiķiem jautājot, kāpēc viņi nevēlas eiro ieviešanu, skaidru atbildi nesaņemot, bet redzot tikai emocionālu attieksmi.
Raksti par tēmu
«Bet, ja paskatāmies, kā tiek ņemti kredīti vai veikti ieguldījumi, tad Latvijā tie gandrīz 90% ir eiro. Līdz ar lata piesaisti eiro Latvija jau zināmā mērā ir piesaistīta arī eirozonai. Arī Latvijas valdība konsekventi uzskata, ka valsts ar vienu kāju praktiski jau ir eirozonā,» sacīja Vācijas vēstniece.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.